The Ten Commandments
(Exodus 20.1-17)1 Moses called together the people of Israel and said:
Today I am telling you the laws and teachings that you must follow, so listen carefully. 2 The Lord our God made an agreement with our nation at Mount Sinai. 3 That agreement wasn't only with our ancestors but with us, who are here today. 4 The Lord himself spoke to you out of the fire, 5 but you were afraid of the fire and refused to go up the mountain. So I spoke with the Lord for you, then I told you that he had said:
6 I am the Lord your God, the one who brought you out of Egypt where you were slaves.
7 Do not worship any god except me.
8 Do not make idols that look like anything in the sky or on earth or in the ocean under the earth. 9 Don't bow down and worship idols. I am the Lord your God, and I demand all your love. If you reject me and worship idols, I will punish your families for three or four generations. 10 But if you love me and obey my laws, I will be kind to your families for thousands of generations.
11 Do not misuse my name. I am the Lord your God, and I will punish anyone who misuses my name.
12 Show respect for the Sabbath Day—it belongs to me. 13 You have six days when you can do your work, 14 but the seventh day of the week belongs to me, your God. No one is to work on that day—not you, your children, your oxen or donkeys or any other animal, not even those foreigners who live in your towns. And don't make your slaves do any work. 15 This special day of rest will remind you that I reached out my mighty arm and rescued you from slavery in Egypt.
16 Respect your father and mother, and you will live a long and successful life in the land I am giving you.
17 Do not murder.
18 Be faithful in marriage.
19 Do not steal.
20 Do not tell lies about others.
21 Do not desire to possess anything that belongs to another person—not a house, a wife, a husband, a slave, an ox, a donkey, or anything else.
22 When we were gathered at the mountain, the Lord spoke to us in a loud voice from the dark fiery cloud. The Lord gave us these commands, and only these. Then he wrote them on two flat stones and gave them to me.
The People Were Afraid
(Exodus 20.18-21)Moses said to Israel:
23 When fire blazed from the mountain, and you heard the voice coming from the darkness, your tribal leaders came to me 24 and said:
Today the Lord our God has shown us how powerful and glorious he is. He spoke to us from the fire, and we learned that people can live, even though God speaks to them. 25 But we don't want to take a chance on being killed by that terrible fire, and if we keep on hearing the Lord's voice, we will die. 26 Has anyone else ever heard the only true God speaking from fire, as we have? And even if they have, would they live to tell about it? 27 Moses, go up close and listen to the Lord. Then come back and tell us, and we will do everything he says.
28 The Lord heard you and said:
Moses, I heard what the people said to you, and I approve. 29 I wish they would always worship me with fear and trembling and be this willing to obey me! Then they and their children would always enjoy a successful life.
30 Now, tell them to return to their tents, 31 but you come back here to me. After I tell you my laws and teachings, you will repeat them to the people, so they can obey these laws in the land I am giving them.
Moses said:
32 Israel, you must carefully obey the Lord's commands. 33 Follow them, because they make a path that will lead to a long successful life in the land the Lord your God is giving you.
Desmit baušļi
(2Moz 20:1–17)1 Mozus sasauca visu Israēlu un teica: “Israēl, klausies likumus un tiesas, ko es šodien jums pavēstu, mācieties tos un rūpīgi pildiet! 2 Kungs, mūsu Dievs, slēdza ar mums derību Horebā. 3 Ne ar mūsu tēviem Kungs slēdza šo derību, bet gan ar mums. Tie esam mēs – šeit šodien, mēs visi esam dzīvi! 4 Aci pret aci Kungs ar jums kalnā runāja no uguns vidus! 5 Tolaik es stāvēju starp Kungu un jums, lai stāstītu jums, ko Kungs teiks, jo jūs bijāties no uguns un nekāpāt kalnā. Viņš sacīja:
6 es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama! 7 Lai tev nav citu dievu manā priekšā!
8 Netaisi sev tēlus un atveidus nedz no tā, kas debesīs augšā, nedz no tā, kas lejā uz zemes un kas apakšā ūdeņos. 9 Nezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, tavs Dievs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam – pie tiem, kas mani nīst. 10 Bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus.
11 Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!
12 Turi sabata dienu, svētī to, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis. 13 Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus, 14 bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, tad nedari nekādu darbu – ne tu, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavs vērsis, ne tavs ēzelis, ne tavs lops, ne svešinieks, kas mīt tavos vārtos, – tas tādēļ, lai tavs vergs un verdzene atpūstos tāpat kā tu! 15 Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē un ka Kungs, tavs Dievs, izveda tevi no turienes ar stipru roku un izstieptu elkoni, un tādēļ Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis ievērot sabatu.
16 Godā savu tēvu un māti, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis, lai tavas dienas būtu ilgas un lai tev būtu labi tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod!
17 Nenokauj!
18 Un nepārkāp laulību!
19 Un nezodz!
20 Un nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!
21 Neiekāro sava tuvākā sievu un nekāro sava tuvākā namu, lauku, vergu, verdzeni, vērsi vai ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!
Mozus – vidutājs starp Dievu un tautu
(2Moz 20:18–21)22 Šos vārdus Kungs skaļā balsī runāja uz visu jūsu pulku kalnā no uguns vidus, no mākoņa un miglas un nepiebilda vairāk neko, un rakstīja tos uz divām akmens plāksnēm, un deva tās man.
23 Kad jūs bijāt dzirdējuši balsi, kas nāca no tumsas, un kalns dega ugunī, tad jūs nācāt pie manis – visi jūsu cilšu galvenie un vecajie. 24 Jūs teicāt: tiešām Kungs, mūsu Dievs, mums ir parādījis savu godību un lielumu, un šodien mēs esam dzirdējuši no uguns viņa balsi, mēs redzējām, kā Dievs runāja uz cilvēkiem, un palikām dzīvi! 25 Kāpēc mums tagad mirt?! Jo šī lielā uguns mūs aprīs – ja mēs vēl reizi dzirdēsim Kunga, mūsu Dieva, balsi, mēs mirsim! 26 Kura dzīva radība gan ir dzirdējusi dzīvā Dieva balsi runājam no uguns un palikusi dzīva kā mēs?! 27 Ej turp un klausies visu, ko teiks Kungs, mūsu Dievs, un tad stāsti mums visu, ko Kungs, mūsu Dievs, tev būs teicis, un mēs klausīsimies un to darīsim!
28 Un Kungs dzirdēja jūsu vārdus, ko jūs man bijāt teikuši, un Kungs sacīja: es dzirdēju, ko šī tauta teica, kad tie runāja ar tevi, – pareizi viņi runājuši! 29 Kaut nu tiem vienmēr būtu šāds prāts, ka tie bītos manis un vienmēr turētu manus baušļus – tad būtu labi gan viņiem, gan viņu dēliem un meitām. 30 Ej un saki tiem: dodieties atpakaļ uz savām teltīm! 31 Bet tu paliec šeit pie manis, un es teikšu tev visus baušļus, likumus un tiesas, kas tev viņiem jāmāca, lai tie pildītu tos tajā zemē, ko es dodu tiem iemantot. 32 Piesargieties, dariet, kā Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis, nenogriezieties ne pa labi, ne pa kreisi. 33 Visu ceļu, ko Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis, staigājiet tā, ka paliekat dzīvi, lai jums ir labi un jums ir ilgas dienas tajā zemē, ko iemantosiet.
