The Lord Chooses Bezalel and Oholiab
(Exodus 35.30—36.1)1 The Lord said to Moses:
2 I have chosen Bezalel from the Judah tribe to make the sacred tent and its furnishings. 3-5 Not only have I filled him with my Spirit, but I have given him wisdom and made him a skilled craftsman who can create objects of art with gold, silver, bronze, precious stones, and wood. 6 I have appointed Oholiab from the tribe of Dan to work with him, and I have also given skills to those who will help them make everything exactly as I have commanded you: 7-11 the sacred tent with its furnishings, the sacred chest with its place of mercy, the table with all that is on it, the lamp with its equipment, the incense altar, the altar for sacrifices with its equipment, the bronze bowl with its stand, the beautiful priestly clothes for Aaron and his sons, the oil for dedication and ordination services, and the sweet-smelling incense for the holy place.
Laws for the Sabbath
12-13 Moses told the Israelites that the Lord had said:
The Sabbath belongs to me. Now I command you and your descendants to always obey the laws of the Sabbath. By doing this, you will know that I have chosen you as my own. 14-15 Keep the Sabbath holy. You have six days to do your work, but the Sabbath is mine, and it must remain a day of rest. If you work on the Sabbath, you will no longer be part of my people, and you will be put to death.
16 Every generation of Israelites must respect the Sabbath. 17 This day will always serve as a reminder, both to me and to the Israelites, that I made the heavens and the earth in six days, then on the seventh day I rested and relaxed.
18 When God had finished speaking to Moses on Mount Sinai, he gave him the two flat stones on which he had written all his laws with his own hand.
Becalēls un Āholīābs
(2Moz 35:30–36:1)1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Redzi, es izvēlējos Becalēlu, Ūrī dēlu, Hūra dēlu no Jūdas cilts, 3 un es piepildīju viņu ar Dieva Garu, ar gudrību un saprātu, ar atziņu un visādām mākām 4 izgudrot lietas un darināt tās zeltā, sudrabā un varā, 5 apstrādāt akmeni un likt to ietvarā, un apstrādāt koku, un veikt jebkuru amatu! 6 Un, redzi, es esmu devis viņam palīgā Āholīābu, Ahīsāmāha dēlu, no Dāna cilts. Ikvienam sirdsgudrajam es esmu devis gudrību sirdī – tie uztaisīs visu, ko es tev esmu pavēlējis: 7 Saiešanas telti un liecības šķirstu, un pārsegu, kas pār to, un visus telts rīkus, 8 un galdu un tā rīkus, un gaismekli no tīra zelta un visus tā rīkus, un altāri, kur kvēpināt, 9 un altāri sadedzināmajam upurim un visus tā rīkus, un katlu ar pamatu, 10 un smalki austas drānas, un svētās drānas priesterim Āronam, un viņa dēlu drānas, lai tie kalpotu kā priesteri, 11 un svaidāmo eļļu, un kvēpināmās smaržzāles svētvietai – tie uztaisīs visu, ko es tev pavēlēju!”
Likums par sabatu
12 Un Kungs sacīja Mozum: 13 “Saki Israēla dēliem: tiešām, ievērojiet manu sabatu, jo tā ir zīme starp mani un jums uz paaudzēm, lai jūs zinātu, ka es esmu Kungs, kas jūs svētī! 14 Ievērojiet sabatu, jo tas jums ir svēts, katrs, kas to apgānīs, – lai mirtin mirst! Katrs, kas sabatā dara kādu darbu, tā dvēsele lai tiek nošķirta no viņa tautas! 15 Sešas dienas lai dara darbus, bet septītajā dienā ir sabats, kad jāatpūšas, – tas ir svēts Kungam! Katrs, kas dara kādu darbu sabatā, – lai mirtin mirst! 16 Lai Israēla dēli ievēro sabatu, lai tur to uz paaudzēm kā mūžīgu derību! 17 Tā ir zīme starp mani un Israēla dēliem uz mūžu, jo sešās dienās Kungs darināja debesis un zemi, bet septītajā dienā viņš mitējās un atpūtās.”
Liecības plāksnes
18 Un viņš iedeva Mozum – kad bija beidzis ar viņu runāt Sīnaja kalnā – divas liecības plāksnes, akmens plāksnes, aprakstītas ar Dieva pirkstu!
