(By David.)
A Prayer for the Nation
1 I praise you, Lord!
You are my mighty rock,
and you teach me
how to fight my battles.
2 You are my friend, my fortress,
where I am safe.
You are my shield,
and you made me the ruler
of our people.
3 Why do we humans mean anything
to you, our Lord?
Why do you care about us?
4 We disappear like a breath;
we last no longer
than a faint shadow.
5 Open the heavens like a curtain
and come down, Lord.
Touch the mountains
and make them send up smoke.
6 Use your lightning as arrows
to scatter my enemies
and make them run away.
7 Reach down from heaven
and set me free.
Save me from the mighty flood
8 of those lying foreigners
who never tell the truth.
9 In praise of you, our God,
I will sing a new song,
while playing my harp.
10 By your power, kings win wars,
and your servant David is saved
from deadly swords.
11 Won't you keep me safe
from those lying foreigners
who never tell the truth?
12 Let's pray that our young sons
will grow like strong plants
and that our daughters
will be as lovely as columns
in the corner of a palace.
13 May our barns be filled
with all kinds of crops.
May our fields be covered
with sheep by the thousands,
14 and every cow have calves.
Don't let our city be captured
or any of us be taken away,
and don't let cries of sorrow
be heard in our streets.
15 Our Lord and our God,
you give these blessings
to all who worship you.
Atver, Kungs, savas debesis un nokāp zemē!
1 Dāvida psalms.
Slavēts lai Kungs, mana klints,
kas vingrina manas rokas kaujai,
manus pirkstus karam,
2 mans aizgādnis un mans cietoksnis,
mans patvērums un glābējs man,
mans vairogs viņš, pie kā es tveros,
kas loka manu tautu manā priekšā!
3 Kungs, kas ir cilvēks, ka tu pamani to,
un cilvēkbērns, ka tu par viņu domā?
4 Cilvēks dvesmai līdzīgs,
viņa mūžs ir kā gaisīga ēna.
5 Atvāz debesis un nāc lejā,
skar kalnus, lai tie kūp!
6 Zibsnī zibeni un šķied viņus,
laid savas bultas un kliedē viņus,
7 stiep savu roku no augstumiem,
izrauj mani un izglāb
no lielajiem ūdeņiem, no svešinieku rokām,
8 kuru mute runā melus,
un viņu labā roka ir viltus pilna!
9 Dievs, jaunu dziesmu es dziedāšu tev,
desmit stīgu arfu tev spēlēšu!
10 Tu izglābi ķēniņus,
tu atrāvi Dāvidu, savu kalpu, no ļaunā zobena.
11 Izrauj mani, atpestī mani no svešinieku rokām,
kuru mute runā melus,
un viņu labā roka ir viltus pilna!
12 Kad mūsu dēli savā jaunībā
ir kā dēsti pilnā plaukumā,
kad mūsu meitas ir kā stūra balsti,
izdarināti pils krāšņumam,
13 kad mūsu kambari pilni visvisāda labuma,
kad mūsu avis nes tūkstošus
un desmitiem tūkstošu mūsu ārēs,
14 kad mūsu govis ir grūsnas
un ne sērga tās ķer, ne tās izmetas,
nedz žēli dzird maujam mūsu plašumos –
15 svētīta tauta, kurai tā ir!
Svētīta tauta, kuras Dievs ir Kungs!
