Israel Is Corrupt
1 I feel so empty inside—
like someone starving
for grapes or figs,
after the vines and trees
have all been picked clean.
2 No one is loyal to God;
no one does right.
Everyone is brutal
and eager to deceive
everyone else.
3 People cooperate to commit crime.
Judges and leaders demand bribes,
and rulers cheat in court.
4 The most honest of them
is worse than a thorn patch.
Your doom has come!
Lookouts sound the warning,
and everyone panics.
5 Don't trust anyone,
not even your best friend,
and be careful what you say
to the one you love.
6 Sons refuse to respect
their own fathers,
daughters rebel against
their own mothers,
and daughters-in-law despise
their mothers-in-law.
Your family is now your enemy.
7 But I trust the Lord God
to save me,
and I will wait for him
to answer my prayer.
The Nation Turns to God
8 My enemies, don't be glad
because of my troubles!
I may have fallen,
but I will get up;
I may be sitting in the dark,
but the Lord is my light.
9 I have sinned against the Lord.
And so I must endure his anger,
until he comes to my defense.
But I know that I will see him
making things right for me
and leading me to the light.
10 You, my enemies, said,
“The Lord God is helpless.”
Now each of you
will be disgraced
and put to shame.
I will see you trampled
like mud in the street.
A Bright Future
11 Towns of Judah, the day is coming
when your walls will be rebuilt,
and your boundaries enlarged.
12 People will flock to you
from Assyria and Egypt,
from Babylonia
and everywhere else.
13 Those nations will suffer disaster
because of what they did.
Micah's Prayer and the Lord's Answer
14 Lead your people, Lord!
Come and be our shepherd.
Grasslands surround us,
but we live in a forest.
So lead us to Bashan and Gilead,
and let us find pasture
as we did long ago.
15 I, the Lord, will work miracles
just as I did when I led you
out of Egypt.
16 Nations will see this
and be ashamed because
of their helpless armies.
They will be in shock,
unable to speak or hear,
17 because of their fear of me,
your Lord and God.
Then they will come trembling,
crawling out of their fortresses
like insects or snakes,
lapping up the dust.
No One Is Like God
The people said:
18 Our God, no one is like you.
We are all that is left
of your chosen people,
and you freely forgive
our sin and guilt.
You don't stay angry forever;
you're glad to have pity
19 and pleased to be merciful.
You will trample on our sins
and throw them in the sea.
20 You will keep your word
and be faithful to Jacob
and to Abraham,
as you promised our ancestors
many years ago.
Pravieša žēlabas par Israēla samaitātību
1 Vai! man –
es esmu kā tie, kas meklē vasaras augļus,
kas lasa vīnogas ražas laikā –
ne vīnogu ķekara, ko paēsties,
ne agrīnās vīģes, ko mana sirds kāro!
2 Uzticīgie izzūd no zemes,
taisno nav starp ļaudīm!
Ikviens glūn no slēpņa, lai izlietu asinis,
brālis brāli medī ar tīklu!
3 Abas rokas ir naskas uz ļaunu –
augstmanis prasa sev,
soģis ņem kukuli,
un dižvīrs saka, ko iekārojis, –
visi tie sader kopā!
4 Labākie no tiem ir kā dzelkšņi,
taisnīgākie kā ērkšķu žogs!
Nāk tavu sargu diena,
tavas piemeklēšanas diena –
nu tie dabūs trūkties!
5 Neuzticies tuvākajam,
nepaļaujies uz draugu!
Pat no tās, kas guļ tev pie krūtīm,
sargies, ka neizpļāpājies!
6 Jo dēls nicina tēvu,
meita ceļas pret māti,
vedekla pret vīramāti –
naidnieki ir paša nama ļaudis!
Kungs atkal apžēlosies par Israēlu
7 Bet es raudzīšos uz Kungu,
cerēšu uz Dievu, savu pestīšanu –
mans Dievs mani dzirdēs!
8 Nepriecājies par mani, naidniece,
kaut esmu pakritis – tomēr celšos!
Kaut dzīvoju tumsā,
Kungs ir mana gaisma!
9 Es pacietīšu Kunga dusmas,
jo esmu grēkojis pret viņu, –
līdz viņš iztiesās manu prāvu,
dos man taisnu spriedumu!
Viņš mani izvedīs gaismā,
un es skatīšu viņa taisnību.
10 To redzēs mana naidniece,
kauns pārņems to, kas man sacīja:
“Kur tad ir Kungs, tavs Dievs?”
Manas acis skatīs,
ka to samin kā dubļus ielās!
11 Nu ir diena,
kad uzcels tavus mūrus, –
šajā dienā izpletīs tavas robežas.
12 Šajā dienā pie tevis nāks
no Asīrijas un Ēģiptes pilsētām,
no Ēģiptes līdz pat upei ,
no jūras līdz jūrai,
no kalniem līdz kalniem.
13 Zeme būs izdeldēta
tās iemītnieku dēļ,
viņu darba augļu dēļ!
14 Gani savu tautu ar zizli,
sava īpašuma avis,
kas vienas mīt mežā,
starp auglīgām ganībām.
Lai tās ganās Bāšānā un Gileādā
kā sendienās!
15 Kā dienās, kad tu izgāji no Ēģiptes zemes,
es tiem atkal rādīšu brīnumus.
16 Svešas tautas to redzēs un paliks kaunā,
viņu spēks tām nelīdzēs!
Tie liks roku uz mutes,
un viņu ausis būs kurlas.
17 Tie laizīs pīšļus kā čūskas,
kā zemes rāpuļi,
tie grīļosies laukā no saviem cietokšņiem,
tos pārņems bailes no Kunga, mūsu Dieva, –
tie tevis bīsies!
18 Kas ir Dievs kā tu,
kas noņem vainu un piedod pārkāpumu
sava īpašuma atlikušajiem!
Viņš nepaturēs dusmas uz mūžiem,
jo viņam tīk žēlastība!
19 Viņš atkal iežēlosies par mums,
viņš samīdīs mūsu noziegumus
un iemetīs jūras dzelmē visus mūsu grēkus.
20 Tu dāvāsi uzticību Jēkabam
un žēlastību Ābrahāmam,
kā tu esi zvērējis mūsu tēviem senajās dienās!
