1 Many people have tried to tell the story of what God has done among us. 2 They wrote what we had been told by the ones who were there in the beginning and saw what happened. 3 So I made a careful study of everything and then decided to write and tell you exactly what took place. Honorable Theophilus, 4 I have done this to let you know the truth about what you have heard.
An Angel Tells about the Birth of John
5 When Herod was king of Judea, there was a priest by the name of Zechariah from the priestly group of Abijah. His wife Elizabeth was from the family of Aaron. 6 Both of them were good people and pleased the Lord God by obeying all that he had commanded. 7 But they did not have children. Elizabeth could not have any, and both Zechariah and Elizabeth were already old.
8 One day Zechariah's group of priests were on duty, and he was serving God as a priest. 9 According to the custom of the priests, he had been chosen to go into the Lord's temple that day and to burn incense, 10 while the people stood outside praying.
11 All at once an angel from the Lord appeared to Zechariah at the right side of the altar. 12 Zechariah was confused and afraid when he saw the angel. 13 But the angel told him:
Don't be afraid, Zechariah! God has heard your prayers. Your wife Elizabeth will have a son, and you must name him John. 14 His birth will make you very happy, and many people will be glad. 15 Your son will be a great servant of the Lord. He must never drink wine or beer, and the power of the Holy Spirit will be with him from the time he is born.
16 John will lead many people in Israel to turn back to the Lord their God. 17 He will go ahead of the Lord with the same power and spirit that Elijah had. And because of John, parents will be more thoughtful of their children. And people who now disobey God will begin to think as they ought to. This is how John will get people ready for the Lord.
18 Zechariah said to the angel, “How will I know this is going to happen? My wife and I are both very old.”
19 The angel answered, “I am Gabriel, God's servant, and I was sent to tell you this good news. 20 You have not believed what I have said. So you will not be able to say a thing until all this happens. But everything will take place when it is supposed to.”
21 The crowd was waiting for Zechariah and kept wondering why he was staying in the temple so long. 22 When he did come out, he could not speak, and they knew he had seen a vision. He motioned to them with his hands, but did not say a thing.
23 When Zechariah's time of service in the temple was over, he went home. 24 Soon after this, his wife was expecting a baby, and for five months she did not leave the house. She said to herself, 25 “What the Lord has done for me will keep people from looking down on me.”
An Angel Tells about the Birth of Jesus
26 One month later God sent the angel Gabriel to the town of Nazareth in Galilee 27 with a message for a virgin named Mary. She was engaged to Joseph from the family of King David. 28 The angel greeted Mary and said, “You are truly blessed! The Lord is with you.”
29 Mary was confused by the angel's words and wondered what they meant. 30 Then the angel told Mary, “Don't be afraid! God is pleased with you, 31 and you will have a son. His name will be Jesus. 32 He will be great and will be called the Son of God Most High. The Lord God will make him king, as his ancestor David was. 33 He will rule the people of Israel forever, and his kingdom will never end.”
34 Mary asked the angel, “How can this happen? I am not even married!”
35 The angel answered, “The Holy Spirit will come down to you, and God's power will come over you. So your child will be called the holy Son of God. 36 Your relative Elizabeth is also going to have a son, even though she is old. No one thought she could ever have a baby, but in three months she will have a son. 37 Nothing is impossible for God!”
38 Mary said, “I am the Lord's servant! Let it happen as you have said.” And the angel left her.
Mary Visits Elizabeth
39 A short time later Mary hurried to a town in the hill country of Judea. 40 She went into Zechariah's home, where she greeted Elizabeth. 41 When Elizabeth heard Mary's greeting, her baby moved within her.
The Holy Spirit came upon Elizabeth. 42 Then in a loud voice she said to Mary:
God has blessed you more than any other woman! He has also blessed the child you will have. 43 Why should the mother of my Lord come to me? 44 As soon as I heard your greeting, my baby became happy and moved within me. 45 The Lord has blessed you because you believed that he will keep his promise.
Mary's Song of Praise
46 Mary said:
With all my heart
I praise the Lord,
47 and I am glad
because of God my Savior.
48 God cares for me,
his humble servant.
From now on,
all people will say
God has blessed me.
49 God All-Powerful has done
great things for me,
and his name is holy.
50 He always shows mercy
to everyone
who worships him.
51 The Lord has used
his powerful arm
to scatter those
who are proud.
52 God drags strong rulers
from their thrones
and puts humble people
in places of power.
53 God gives the hungry
good things to eat,
and sends the rich away
with nothing.
54 God helps his servant Israel
and is always merciful
to his people.
55 The Lord made this promise
to our ancestors,
to Abraham and his family
forever!
56 Mary stayed with Elizabeth about three months. Then she went back home.
The Birth of John the Baptist
57 When Elizabeth's son was born, 58 her neighbors and relatives heard how kind the Lord had been to her, and they too were glad.
59 Eight days later they did for the child what the Law of Moses commands. They were going to name him Zechariah, after his father. 60 But Elizabeth said, “No! His name is John.”
61 The people argued, “No one in your family has ever been named John.” 62 So they motioned to Zechariah to find out what he wanted to name his son.
63 Zechariah asked for a writing tablet. Then he wrote, “His name is John.” Everyone was amazed. 64 At once, Zechariah started speaking and praising God.
65 All the neighbors were frightened because of what had happened, and everywhere in the hill country people kept talking about these things. 66 Everyone who heard about this wondered what this child would grow up to be. They knew the Lord was with him.
Zechariah Praises the Lord
67 The Holy Spirit came upon Zechariah, and he began to speak:
68 Praise the Lord,
the God of Israel!
He has come
to save his people.
69 Our God has given us
a mighty Savior
from the family
of David his servant.
70 Long ago the Lord promised
by the words
of his holy prophets
71 to save us from our enemies
and from everyone
who hates us.
72 God said he would be kind
to our people and keep
his sacred promise.
73 He told our ancestor Abraham
74 that he would rescue us
from our enemies.
Then we could serve him
without fear,
75 by being holy and good
as long as we live.
76 You, my son, will be called
the prophet of God Most High.
You will go ahead of the Lord
to get everything ready
for him.
77 You will tell his people
that they can be saved
when their sins
are forgiven.
78 God's love and kindness
will shine upon us
like the sun that rises
in the sky.
79 On us who live
in the dark shadow
of death
this light will shine
to guide us
into a life of peace.
80 As John grew up, God's Spirit gave him great power. John lived in the desert until the time he was sent to the people of Israel.
1 Kad jau daudzi ir sākuši apkopot stāstus par notikumiem, kas norisinājušies mūsu vidū, 2 kā tos mums ir atstāstījuši to pirmie aculiecinieki un vārda kalpi, 3 tad, visu no paša sākuma ļoti rūpīgi izpētījis, arī es atzinu par vajadzīgu tev, cienījamo Teofil, secīgi to izklāstīt, 4 lai tu pārliecinātos, ka vārdi, kas tev mācīti, ir droši.
Pasludinājums par Jāņa Kristītāja piedzimšanu
5 Jūdejas ķēniņa Hēroda laikā dzīvoja kāds priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva bija Ārona pēcnācēja un viņas vārds – Elizabete. 6 Un tie abi bija taisni Dieva priekšā un dzīvoja nevainojami pēc visiem Kunga baušļiem un likumiem. 7 Tiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga, un abi bija jau krietni gados. 8 Kad bija pienākusi Zaharijas kārta kalpot Dieva priekšā, 9 pēc noteiktās priesteriskās kārtības viņam krita loze ieiet Kunga svētnīcā un kvēpināt; 10 viss ļaužu pulks ārā kvēpināšanas stundā lūdza Dievu. 11 Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, nostājies pa labi no kvēpināšanas altāra. 12 Kad Zaharija to ieraudzīja, viņš satrūkās un viņu pārņēma bailes. 13 Bet eņģelis viņam sacīja: “Nebīsties, Zaharija, tava lūgšana ir uzklausīta, tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu, un tu sauksi to vārdā Jānis. 14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu. 15 Jo viņš būs liels Kunga priekšā, vīnu un reibinošu dzērienu viņš nedzers, un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās. 16 Daudziem Israēla dēliem viņš liks atgriezties pie Kunga, viņu Dieva. 17 Un tas staigās viņa priekšā Elijas garā un spēkā, lai pievērstu tēvu sirdis bērniem un neklausīgos taisno gudrībai, lai darītu ļaudis gatavus Kungam.” 18 Zaharija sacīja eņģelim: “Kā es to zināšu? Es esmu vecs, un mana sieva jau krietni gados.” 19 Eņģelis viņam atbildēja: “Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts tevi uzrunāt un nest tev šo prieka vēsti. 20 Un, redzi, tu būsi mēms un nevarēsi parunāt līdz dienai, kad tas notiks, tādēļ ka tu neticēji maniem vārdiem, kuri savā laikā piepildīsies.” 21 Un ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, ka viņš tik ilgi kavējas svētnīcā. 22 Un iznācis viņš nespēja tos uzrunāt, un tie noprata, ka viņš svētnīcā ir redzējis parādību; un viņš tiem rādīja zīmes un palika mēms. 23 Kad viņa kalpošanas laiks bija pagājis, viņš atgriezās mājās. 24 Pēc kāda laika viņa sieva Elizabete kļuva grūta un nerādījās ļaudīs piecus mēnešus. Viņa sacīja: 25 “Kungs man tā ir darījis šajās dienās – viņš mani ir uzlūkojis, lai atņemtu manu negodu ļaužu acīs.”
Pasludinājums par Jēzus piedzimšanu
26 Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu Nācareti 27 pie jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida nama, un jaunavas vārds bija Marija. 28 Un, ienācis pie viņas, eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, izredzētā , Kungs ir ar tevi!” 29 Viņa iztrūkās par šiem vārdiem un domāja, kas tas par sveicienu. 30 Un eņģelis viņai sacīja: “Nebīsties, Marija! Tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. 31 Un, redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi Dēlu, un dosi viņam vārdu Jēzus. 32 Viņš būs dižens un tiks saukts par Visuaugstā Dēlu. Un Kungs Dievs dos viņam Dāvida, viņa tēva, troni. 33 Un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala.” 34 Bet Marija jautāja eņģelim: “Kā tas var būt? Jo es vīra nezinu.” 35 Tad eņģelis viņai atbildēja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstā spēks tevi pārklās, tādēļ arī, kas dzims, būs svēts un tiks saukts – Dieva Dēls. 36 Un redzi, Elizabete, tava radiniece, pat viņa savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un viņa, kuru sauca par neauglīgu, ir jau sestajā mēnesī. 37 Jo Dievam nekas nav neiespējams.” 38 Tad Marija sacīja: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.” Un eņģelis no viņas aizgāja.
Marija apciemo Elizabeti
39 Un Marija cēlās tajās dienās un steigšus devās uz kādu Jūdas pilsētu kalnienē 40 un, iegājusi Zaharijas namā, sveicināja Elizabeti. 41 Un notika, kad Elizabete izdzirdēja Marijas sveicienu, bērns viņas miesās salēcās, un Elizabete tika Svētā Gara piepildīta. 42 Un skaļā balsī viņa iesaucās: “Tu svētītā starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis! 43 No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? 44 Redzi, tiklīdz manas ausis izdzirdēja tavu sveicienu, bērns manās miesās līksmībā salēcās. 45 Laimīga ir tā, kas ticējusi, ka piepildīsies tas, ko Kungs viņai ir teicis.”
Marijas slavas dziesma Dievam
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele augstu teic Kungu, 47 un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju, 48 jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šā laika visas paaudzes mani teiks svētīgu. 49 Jo Varenais lielas lietas man ir darījis, un svēts ir viņa vārds. 50 Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm pie tiem, kas viņa bīstas. 51 Varenus darbus viņš darījis ar savu labo roku un izklīdinājis sirdsprātā lepnos. 52 Viņš nogāzis varenos no troņiem un paaugstinājis pazemīgos. 53 Izsalkušos viņš piepildījis ar labumiem, un bagātos viņš aizraidījis tukšā. 54 Viņš gādājis par savu kalpu Israēlu un pieminējis savu žēlsirdību, 55 kā viņš solījis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa pēcnācējiem uz mūžiem.” 56 Un Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās mājās.
Jāņa Kristītāja piedzimšana
57 Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt, un viņai piedzima dēls. 58 Viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Kungs ir parādījis lielu žēlsirdību viņai, un tie priecājās līdz ar viņu. 59 Astotajā dienā tie atnāca bērnu apgraizīt un gribēja viņu nosaukt tēva vārdā par Zahariju. 60 Bet viņa māte iebilda un teica: “Nē! Viņu sauks Jānis.” 61 Tie viņai teica: “Tavos rados nav neviena, kas saukts tādā vārdā.” 62 Un tie ar zīmēm jautāja viņa tēvam, kā viņš gribētu, lai bērnu nosauc. 63 Palūdzis rakstāmo dēlīti, viņš uzrakstīja: “Viņa vārds ir Jānis.” Un visi brīnījās. 64 Tūlīt viņa mute atdarījās, mēle atraisījās, un viņš runāja, slavēdams Dievu. 65 Tad bailes pārņēma visus kaimiņus, un visā Jūdejas kalnienē runāja par šiem notikumiem. 66 Visi, kas to dzirdēja, savā sirdī prātoja, brīnīdamies: “Kas gan būs šis bērns?” Un Kunga roka bija ar viņu.
Zaharijas pravietojums
67 Viņa tēvs Zaharija, Svētā Gara piepildīts, pravietoja: 68 “Lai slavēts Kungs, Israēla Dievs, jo viņš ir uzlūkojis savu tautu un devis tai pestīšanu, 69 un viņš ir cēlis mums pestīšanas ragu sava kalpa Dāvida namā, 70 kā viņš kopš sendienām ir runājis caur svēto praviešu muti: 71 glābt mūs no ienaidniekiem, no visu to rokām, kas mūs ienīst, 72 parādīt žēlsirdību mūsu tēviem un pieminēt savu svēto derību, 73 zvērestu, ko viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahāmam, 74 lai mēs, no ienaidniekiem izglābti, bez bailēm, 75 svētumā un taisnīgumā viņam kalpojam visas sava mūža dienas. 76 Un tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstā pravieti. Tu iesi Kungam pa priekšu sataisīt viņa ceļu, 77 lai dotu viņa tautai pestīšanas atziņu caur grēku piedošanu 78 mūsu Dieva sirds žēlsirdības dēļ. Tādēļ rīta zvaigzne mūs no augšienes uzlūkos, 79 lai mirdzētu tiem, kas mīt tumsā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu kājas uz miera ceļa.” 80 Un bērniņš auga un kļuva stiprs garā, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāparādās Israēla priekšā.
