The Offerings Are Holy
1 The Lord told Moses 2 to say to Aaron and his sons:
I am the Lord God, and I demand that you honor my holy name by showing proper respect for the offerings brought to me by the people of Israel. 3 If any of you are unclean when you accept an offering for me, I will no longer let you serve as a priest. 4 None of you may take part in the sacred meals while you have a skin disease or an infected penis, or after you have been near a dead body or have had a flow of semen, 5 or if you have touched an unclean creature of any sort, including an unclean person. 6-7 Once you are unclean, you must take a bath, but you still cannot eat any of the sacred food until evening. 8 I command you not to eat anything that is killed by a wild animal or dies a natural death. This would make you unclean. 9 Obey me, or you will die on duty for disgracing the place of worship. Remember—I am the Lord, the one who makes a priest holy.
10 Only you priests and your families may eat the food offerings; these are too sacred for any of your servants. 11 However, any slave that you own, including those born into your household, may eat this food. 12 If your daughter marries someone who isn't a priest, she can no longer have any of this food. 13 But if she returns to your home, either widowed or divorced, and has no children, she may join in the meal. Only members of a priestly family can eat this food, 14 and anyone else who accidentally does so, must pay for the food plus a fine of 20 percent.
15 I warn you not to treat lightly the offerings that are brought by the people of Israel. 16 Don't let them become guilty of eating this sacred food. Remember—I am the Lord, the one who makes these offerings holy.
Acceptable Sacrifices
17 The Lord told Moses 18 to tell Aaron and his sons and everyone else the rules for offering sacrifices. He said:
The animals that are to be completely burned on the altar 19-20 must have nothing wrong with them, or else I won't accept them. Bulls or rams or goats are the animals to be used for these sacrifices.
21 When you offer a sacrifice to ask my blessing, there must be nothing wrong with the animal. This is true, whether the sacrifice is part of a promise or something you do voluntarily. 22 Don't offer an animal that is blind or injured or that has an infection or a skin disease. 23 If one of your cattle or lambs has a leg that is longer or shorter than the others, you may offer it voluntarily, but not as part of a promise. 24 As long as you live in this land, don't offer an animal with injured testicles. 25 And don't bring me animals you bought from a foreigner. I won't accept them, because they are no better than one that has something wrong with it.
26 The Lord told Moses to say:
27 Newborn cattle, sheep, or goats must remain with their mothers for seven days, but on the eighth day, you may send them up in smoke to me, and I will accept the offering. 28 Don't sacrifice a newborn animal and its mother on the same day.
29 When you offer a sacrifice to give thanks to me, you must do it in a way that is acceptable. 30 Eat all of the meat that same day and don't save any for the next day. I am the Lord your God!
31 Obey my laws and teachings—I am the Lord. 32-33 I demand respect from the people of Israel, so don't disgrace my holy name. Remember—I am the one who chose you to be priests and rescued all of you from Egypt, so that I would be your Lord.
Par svētajiem upuriem
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Saki Āronam un viņa dēliem, ka ar Israēla dēlu svētajām veltēm viņi ir veltīti man, lai tie nesagāna manu svēto vārdu un to, ko viņi velta man, – es esmu Kungs! 3 Saki viņiem: uz jūsu paaudzēm – ja kāds no jūsu pēcnācējiem tuvosies Israēla dēlu svētumiem, ko viņi velta Kungam, un tam būs kāda nešķīstība, tad lai tas tiek iznīdēts manā priekšā – es esmu Kungs! 4 Ja kādam no Ārona pēcnācējiem ir spitālība vai viņam tek, lai vairās no svētumiem, kamēr taps šķīsts. Kas pieskaras mirušam vai kam noplūdusi sēkla, 5 vai ja cilvēks pieskaras rāpulim, kas viņu dara nešķīstu, vai cilvēkam, kas viņu dara nešķīstu ar jebkādu nešķīstību, 6 tad, kas tādam pieskāries, lai paliek nešķīsts līdz vakaram un neēd no svētumiem, kamēr nav mazgājis savu miesu ūdenī. 7 Kad saule norietēs, viņš būs šķīsts, pēc tam viņš drīkst ēst no svētumiem, jo tā ir viņa maize. 8 Maitu un saplosītu lai viņš neēd, lai nepaliktu ar to nešķīsts, – es esmu Kungs! 9 Lai viņi ievēro manus norādījumus, lai tiem nav grēka un tie nemirst no tā, ka sagandējuši svētumu, – es esmu Kungs, kas tos svētījis. 10 Neviens svešinieks lai neēd no svētumiem – lai no svētumiem neēd ne tas, kas apmeties pie priestera, ne algādzis. 11 Bet, ja priesteris kādu pircis par sudrabu, tad tāds var ēst no svētumiem, kā arī tas, kas paša namā dzimis, var ēst viņa maizi. 12 Ja priestera meita ir izgājusi par sievu pie svešinieka, tad lai viņa neēd no svētajām upurdāvanām. 13 Ja priestera meita kļūst atraitne vai vīrs to padzen un tai nav bērnu, un viņa atgriežas sava tēva namā kā tad, kad bija meitene, tad viņa var ēst sava tēva maizi, bet neviens svešinieks to lai neēd.
14 Ja kāds nejauši ēdis no svētumiem, tad lai pieliek tam klāt vēl piekto daļu un atdod svētumu priesterim. 15 Lai viņi nesagāna Israēla dēlu svētumus, kas upurēti Kungam. 16 Lai neuzkrauj sev nodarījuma vainu, ēzdami no svētumiem, – jo es esmu Kungs, kas tos svētī!”
Dievam tīkams upuris
17 Un Kungs sacīja Mozum: 18 “Runā uz Āronu, viņa dēliem un uz visiem Israēla dēliem un saki tiem: ikviens no Israēla nama un svešiniekiem Israēlā, kas pienes Kungam upuri – solījuma upuri vai labprātīgo upuri –, lai pienes to Kungam kā sadedzināmo upuri. 19 Lai jūs būtu tīkami, tam jābūt vērsim, aunam vai āzim bez vainas. 20 Nepienesiet neko, kam ir kāda kroplība, ka nekļūstat netīkami. 21 Ikviens, kas Kungam pienes miera upuri, lai dotu zvērestu vai labprātīgu upuri, lai ņem vērsi vai sīklopu bez vainas, kam nav nekādas kroplības, tad tas būs tīkams. 22 Aklu, tādu, kam lūzums, kam rētas, čūlas, kraupis vai augoņi, – tādus jūs Kungam nepienesiet, tādus uz Kunga altāra par dedzināmo upuri neupurējiet! 23 Vērsi vai aunu, kam kaut kas par garu vai par īsu, jūs varat upurēt par labprātīgo upuri, bet kā solījuma upuris tas nebūs tīkams. 24 Lopu ar saspiestiem, sadauzītiem, izplēstiem vai izgrieztiem sēkliniekiem Kungam nepienesiet – savā zemē tā nedariet! 25 No svešinieka ņemtu nepienesiet savam Dievam par maizi neko, jo tas bojāts, tam kroplība – tas no jums netiks pieņemts.”
26 Un Kungs sacīja Mozum: 27 “Kad piedzimst vērsis, jērs vai kazlēns, lai tas septiņas dienas paliek pie mātes, bet kopš astotās dienas tas var tikt pieņemts par dedzināmo upuri Kungam. 28 Vienā dienā nekauj govi un tās teļu, avi un tās jēru. 29 Kad jūs Kungam kaujat pateicības upuri, tad pienesiet tā, lai jūs tiktu atzīti. 30 Ēdiet to tajā pašā dienā, līdz rītam neatstājiet neko – es esmu Kungs!
31 Turiet manus baušļus un pildiet tos – es esmu Kungs! 32 Nesagāniet manu svēto vārdu, lai es tieku svētīts Israēla dēlu vidū, – es esmu Kungs, kas jūs svētī, 33 kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai būtu jums par Dievu, – es esmu Kungs!”
