1 The Amorite kings west of the Jordan River and the Canaanite kings along the Mediterranean Sea lost their courage and their will to fight, when they heard how the Lord had dried up the Jordan River to let Israel go across.
Israel Gets Ready To Celebrate Passover
2 While Israel was camped at Gilgal, the Lord said, “Joshua, make some flint knives and circumcise the rest of the Israelite men and boys.”
3 Joshua made the knives, then circumcised those men and boys at Haaraloth Hill. 4-7 This had to be done, because none of Israel's baby boys had been circumcised during the 40 years that Israel had wandered through the desert after leaving Egypt.
And why had they wandered for 40 years? It was because right after they left Egypt, the men in the army had disobeyed the Lord. And the Lord had said, “None of you men will ever live to see the land that I promised Israel. It is a land rich with milk and honey, and someday your children will live there, but not before you die here in the desert.”
8 Everyone who had been circumcised needed time to heal, and they stayed in camp.
9 The Lord told Joshua, “It was a disgrace for my people to be slaves in Egypt, but now I have taken away that disgrace.” So the Israelites named the place Gilgal, and it still has that name.
10 Israel continued to camp at Gilgal in the desert near Jericho, and on the fourteenth day of the same month, they celebrated Passover.
11-12 The next day, God stopped sending the Israelites manna to eat each morning, and they started eating food grown in the land of Canaan. They ate roasted grain and thin bread made of the barley they had gathered from nearby fields.
Israel Captures Jericho
13 One day, Joshua was near Jericho when he saw a man standing some distance in front of him. The man was holding a sword, so Joshua walked up to him and asked, “Are you on our side or on our enemies' side?”
14 “Neither,” he answered. “I am here because I am the commander of the Lord's army.”
Joshua fell to his knees and bowed down to the ground. “I am your servant,” he said. “Tell me what to do.”
15 “Take off your sandals,” the commander answered. “This is a holy place.”
So Joshua took off his sandals.
Israēla apgraizīšana Gilgālā
1 Kad visi amoriešu ķēniņi, kas viņpus Jardānai uz rietumiem, un visi kanaāniešu ķēniņi, kas pie jūras, izdzirdēja, ka Kungs Israēla dēlu priekšā apstādinājis Jardānas ūdeņus, līdz tie bija pārgājuši pāri, tad viņu sirdis pamira Israēla dēlu priekšā un tiem vairs nebija dūšas.
2 Tolaik Kungs teica Jozuam: “Taisi akmens nažus un apgraizi Israēla dēlus otrreiz.” 3 Un Jozua darināja akmens nažus un apgraizīja Israēla dēlus uz Gibejas-Aralotas . 4 Iemesls, kādēļ Jozua apgraizīja ļaudis, visus vīrus, kas bija izgājuši no Ēģiptes, – visi karavīri bija miruši ceļā tuksnesī, visi, kas bija izgājuši no Ēģiptes, – 5 jo visi ļaudis, kas izgāja, bija apgraizīti, taču tie, kas dzima tuksnesī ceļā pēc iziešanas no Ēģiptes, nebija apgraizīti. 6 Jo četrdesmit gadus Israēla dēli staigāja pa tuksnesi, kamēr visi ļaudis, karavīri, kas bija izgājuši no Ēģiptes, bija pagalam, tādēļ ka nebija klausījuši Kunga balsij, un Kungs bija zvērējis, ka neļaus viņiem ieraudzīt zemi, ko Kungs viņu tēviem zvērējis dot, – zemi, kur plūst piens un medus. 7 Bet viņu dēlus viņš cēla to vietā, un tos Jozua apgraizīja, jo tie nebija apgraizīti – ceļā tie bija palikuši neapgraizīti. 8 Kad ļaudis bija apgraizīti, tie palika uz vietas nometnē, kamēr atlaba.
9 Un Kungs teica Jozuam: “Šodien es jums esmu novēlis Ēģiptes lāstu.” To vietu viņi nosauca par Gilgālu – tā tas ir līdz šai dienai.
Pashas svētki pie Jērikas
10 Israēla dēli apmetās Gilgālā – mēneša četrpadsmitajā dienā viņi Jērikas klajumos svinēja Pashas svētkus. 11 Nākamajā rītā pēc Pashas svētkiem viņi ēda tās zemes augļus, neraudzētas maizes un graudus – tieši tajā dienā. 12 Un nākamajā rītā, kad tie bija ēduši tās zemes augļus, izsīka manna, un Israēla dēliem mannas vairs nebija, un togad tie ēda Kanaānas zemes augļus.
Jozuas redzējums
13 Un notika, kad Jozua bija Jērikā, viņš skatījās, un redzi – viņam pretī stāvēja kāds vīrs, un tam rokā izstiepts zobens. Jozua piegāja tam klāt un teica: “Vai tu esi mūsējais vai no pretiniekiem?” 14 Tas atbildēja: “Nē, es esmu Kunga pulka pavēlnieks.” Jozua krita uz sava vaiga pie zemes, zemojās un teica viņam: “Ko mans kungs saka savam kalpam?” 15 Kunga pulka pavēlnieks teica Jozuam: “Noauj sandales no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta!” Un Jozua tā darīja.
