Babylon Will Be Destroyed
1 I, the Lord, am sending
a wind to destroy
the people of Babylonia
and Babylon, its capital.
2 Foreign soldiers will come
from every direction,
and when the disaster is over,
Babylonia will be empty
and worthless.
3 I will tell these soldiers,
“Attack quickly,
before the Babylonians
can string their bows
or put on their armor.
Kill their best soldiers
and destroy their army!”
4 Their troops will fall wounded
in the streets of Babylon.
5 Everyone in Israel and Judah
is guilty.
But I, the Lord All-Powerful,
their holy God,
have not abandoned them.
6 Get out of Babylon!
Run for your lives!
If you stay, you will be killed
when I take revenge on the city
and punish it for its sins.
7 Babylon was my golden cup,
filled with the wine
of my anger.
The nations of the world
got drunk on this wine
and went insane.
8 But suddenly, Babylon will fall
and be destroyed.
I, the Lord, told the foreigners
who lived there,
“Weep for the city!
Get medicine for its wounds;
maybe they will heal.”
9 The foreigners answered,
“We have already tried
to treat Babylon's wounds,
but they would not heal.
Come on, let's all go home
to our own countries.
Nothing is left in Babylonia;
everything is destroyed.”
10 The people of Israel said,
“Tell everyone in Zion!
The Lord has taken revenge
for what Babylon did to us.”
The Lord Wants Babylon Destroyed
11 I, the Lord,
want Babylon destroyed,
because its army
destroyed my temple.
So, you kings of Media,
sharpen your arrows
and pick up your shields.
12 Raise the signal flag
and attack the city walls.
Post more guards.
Have soldiers watch the city
and set up ambushes.
I have made plans
to destroy Babylon,
and nothing will stop me.
13 People of Babylon, you live
along the Euphrates River
and are surrounded by canals.
You are rich,
but now the time has come
for you to die.
14 I, the Lord All-Powerful,
swear by my own life
that enemy soldiers
will fill your streets
like a swarm of locusts.
They will shout
and celebrate their victory.
A Hymn of Praise
(Jeremiah 10.12-16)15 God used his wisdom and power
to create the earth
and spread out the heavens.
16 The waters in the heavens roar
at his command.
He makes clouds appear;
he sends the wind
from his storehouse
and makes lightning flash
in the rain.
17 People who make idols
are stupid!
They will be disappointed,
because their false gods
cannot breathe.
18 Idols are merely a joke,
and when the time is right,
they will be destroyed.
19 But the Lord, Israel's God,
is all-powerful.
He created everything,
and he chose Israel
to be his very own.
God's Hammer
The Lord said:
20 Babylonia, you were my hammer;
I used you to pound nations
and break kingdoms,
21 to shatter cavalry and chariots,
22 as well as men and women,
young and old,
23 shepherds and their flocks,
farmers and their oxen,
and governors and leaders.
24 But now, my people will watch,
while I repay you
for what you did to Zion.
25 You destroyed the nations
and seem strong as a mountain,
but I am your enemy.
I might even grab you
and roll you off a cliff.
When I am finished,
you'll only be a pile
of scorched bricks.
26 Your stone blocks won't be reused
for cornerstones
or foundations,
and I promise that forever
you will be a desert.
I, the Lord, have spoken.
The Nations Will Attack Babylon
The Lord said:
27 Signal the nations
to get ready to attack.
Raise a flag and blow a trumpet.
Send for the armies of Ararat,
Minni, and Ashkenaz.
Choose a commander;
let the cavalry attack
like a swarm of locusts.
28 Tell the kings and governors,
the leaders and the people
of the kingdoms of the Medes
to prepare for war!
29 The earth twists and turns
in torment,
because I have decided
to make Babylonia a desert
where no one can live,
and I won't change my mind.
30 The Babylonian soldiers
have lost their strength
and courage.
They stay in their fortresses,
unable to fight,
while the enemy breaks through
the city gates,
then sets their homes on fire.
31 One messenger after another
announces to the king,
“Babylon has been captured!
32 The enemy now controls
the river crossings!
The marshes are on fire!
Your army has panicked!”
33 I am the Lord All-Powerful,
the God of Israel,
and I make this promise—
“Soon Babylon will be leveled
and packed down
like a threshing place
at harvest time.”
Babylonia Will Pay!
34 The people of Jerusalem say,
“King Nebuchadnezzar
made us panic.
That monster stuffed himself
with us and our treasures,
leaving us empty—
he gobbled up
what he wanted
and spit out the rest.
35 The people of Babylonia
harmed some of us
and killed others.
Now, Lord, make them pay!”
The Lord Will Take Revenge on Babylon
36 My people, I am on your side,
and I will take revenge
on Babylon.
I will cut off its water supply,
and its stream will dry up.
37 Babylon will be a pile of rubble
where only jackals live,
and everyone will be afraid
to walk among the ruins.
38 The Babylonians roar and growl
like young lions.
39 And since they are hungry,
I will give them a banquet.
They will celebrate, get drunk,
then fall asleep,
never to wake up!
40 I will lead them away to die,
like sheep, lambs, and goats
being led to the butcher.
41 All nations now praise Babylon,
but when it is captured,
those same nations
will be horrified.
42 Babylon's enemies will rise
like ocean waves
and flood the city.
43 Horrible destruction will strike
the nearby towns.
The land will become
a barren desert,
where no one can live
or even travel.
44 I will punish Marduk,
the god of Babylon,
and make him vomit out
everything he gobbled up.
Then nations will no longer
bring him gifts,
and Babylon's walls will crumble.
The Lord Offers Hope to His People
45 Get out of Babylon, my people,
and run for your lives,
before I strike the city
in my anger!
46 Don't be afraid or lose hope,
though year after year
there are rumors
of leaders fighting for control
in the city of Babylon.
47 The time will come
when I will punish
Babylon's false gods.
Everyone there will die,
and the whole nation
will be disgraced,
48 when an army attacks
from the north
and brings destruction.
Then the earth and the heavens
and everything in them
will celebrate.
49 Babylon must be overthrown,
because it slaughtered
the people of Israel
and of many other nations.
50 My people, you escaped death
when Jerusalem fell.
Now you live far from home,
but you should trust me
and think about Jerusalem.
Leave Babylon! Don't stay!
51 You feel ashamed and disgraced,
because foreigners have entered
my sacred temple.
52 Soon I will send a war
to punish Babylon's idols
and leave its wounded people
moaning everywhere.
53 Although Babylon's walls
reach to the sky,
the army I send
will destroy that city.
I, the Lord, have spoken.
Babylon Will Be Destroyed
The Lord said:
54 Listen to the cries for help
coming from Babylon.
Everywhere in the country
the sounds of destruction
can be heard.
55 The shouts of the enemy,
like crashing ocean waves,
will drown out Babylon's cries
as I level the city.
56 An enemy will attack
and destroy Babylon.
Its soldiers will be captured
and their weapons broken,
because I am a God
who takes revenge against nations
for what they do.
57 I, the Lord All-Powerful,
the true King, promise
that the officials and advisors,
the governors and leaders,
and the soldiers of Babylon
will get drunk, fall asleep,
and never wake up.
58 The thick walls of that city
will be torn down,
and its huge gates burned.
Everything that nation
worked so hard to gain
will go up in smoke.
Jeremiah Gives Seraiah a Scroll
59 During Zedekiah's fourth year as king of Judah, he went to Babylon. And Baruch's brother Seraiah went along as the officer in charge of arranging for places to stay overnight.
60 Before they left, I wrote on a scroll all the terrible things that would happen to Babylon. 61 I gave the scroll to Seraiah and said:
When you get to Babylon, read this scroll aloud, 62 then pray, “Our Lord, you promised to destroy this place and make it into a desert where no people or animals will ever live.”
63 When you finish praying, tie the scroll to a rock and throw it in the Euphrates River. Then say, 64 “This is how Babylon will sink when the Lord destroys it. Everyone in the city will die, and it won't have the strength to rise again.”
The End of Jeremiah's Writing
Jeremiah's writing ends here.
Bābeles sodīšana par grēku pret Israēlu
1 Tā saka Kungs:
“Redzi, es musināšu pret Bābeli
un pret Lev-Kamī iemītniekiem
postītāja garu!
2 Es sūtīšu uz Bābeli vētītājus,
un tie viņu vētīs,
viņi izlaupīs tās zemi,
kad ļaunā dienā
sanāks tai visapkārt!
3 Loka šāvējs nepaspēs atvilkt loku,
nedz apvilks kāds savas bruņas!
Netaupiet viņas jaunekļus,
ziedojiet nīcībai visu tās pulku!
4 Nokauti viņi kritīs kaldiešu zemē,
caururbti – viņas ielās.”
5 Bet Israēls un Jūda nepaliks atraitnēs
sava Dieva, Pulku Kunga, dēļ –
kaut viņu zeme ir pilna grēka
pret Israēla Svēto!
6 Bēdziet no Bābeles,
visi savu dzīvību glābiet,
neaizejiet bojā viņas vainas dēļ,
jo šis Kungam ir atriebes laiks,
viņš atmaksā un atdara!
7 Zelta kauss, kas apdzirda visu zemi,
bija Bābele Kunga rokā,
no tās vīna tautas dzēra,
tādēļ trakoja tautas!
8 “Piepeši Bābele krita,
sagrāva to, –
kauciet par viņu,
uzklājiet balzamu viņas brūcēm –
varbūt sadzīs!”
9 “Mēs būtu Bābeli dziedinājuši,
bet viņa dziedēties neļāvās,
pametam viņu un ejam
katrs uz savu zemi,
jo līdz debesīm sniedzas tās spriedums,
tas pacelts līdz padebešiem!”
10 Kungs pats licis mūsu taisnībai nākt,
ejiet un stāstiet Ciānā
par Dieva, mūsu Kunga, darbu!
11 Asiniet bultas, piebāziet bultmakus,
Kungs ir samusinājis Mēdijas ķēniņu garu,
jo viņa nodoms pret Bābeli,
lai to izpostītu,
jo tā ir Kunga atriebība,
atriebība par viņa templi!
12 Pret Bābeles mūriem karogus slejiet,
pastipriniet sardzi,
nolieciet sargus,
ietaisiet slēpņus –
jo Kungs darījis, ko nolēmis,
ko sacījis par Bābeles iemītniekiem!
13 Tu, kas pie daudzajiem ūdeņiem mīti,
kam dārgumu daudz,
tev pienāks gals,
mērs tavai netaisnībai!
14 Zvērēja pats Pulku Kungs:
“Es tevi pildīšu ļaudīm kā siseņiem,
un tie skandēs par tevi vīnspaida dziesmu!”
15 Viņš taisīja zemi
ar savu spēku
un nostiprināja cietzemi
ar savu prātu un gudrību,
viņš izpleta debesis!
16 Kad viņš ceļ balsi –
krāc debesu ūdeņi!
Viņš ceļ garaiņus no zemes galiem,
zibeņo lietū,
un no savām krātuvēm atnes vēju!
17 Dumjš ir cilvēks – bez zināšanas,
apkaunots zeltkalis ar saviem elku tēliem,
jo meli ir viņa lējumi
un tajos nav gara!
18 Tie ir tukšība,
smiekla darbs,
kad tos piemeklēs,
tad tie ies bojā!
19 Ne tāda ir Jēkaba daļa,
jo visu veidoja viņš!
Un Israēls ir viņa mantojuma cilts!
Viņa vārds ir – Pulku Kungs!
Israēls ir Dieva ierocis
20 “Tu esi mana milna,
mans kara rīks!
Ar tevi es sadragāšu tautas,
ar tevi es nopostīšu ķēniņvalstis!
21 Ar tevi es sadragāšu zirgu un jātnieku,
ar tevi es sadragāšu ratus un braucēju!
22 Ar tevi es sadragāšu vīru un sievu,
ar tevi es sadragāšu veci un zēnu,
ar tevi es sadragāšu puisi un meitu!
23 Ar tevi es sadragāšu ganu un ganāmpulku,
ar tevi es sadragāšu zemnieku un pajūgu,
ar tevi es sadragāšu pārvaldniekus un vietvalžus!
Bābelei nolemtais gals
24 Es atdarīšu Bābelei
un visiem kaldiešiem
visu ļaunumu, ko jūsu acu priekšā
viņi darīja Ciānā!”
saka Kungs.
25 “Redzi, es pret tevi, postītājkaln,”
saka Kungs,
“kas izposti visu zemi,
pret tevi es izstiepšu savu roku,
noripināšu tevi no klintīm,
izdedzināšu tevi!
26 Un no tevis neņems
ne akmeni stūrim,
ne akmeni pamatam,
jo uz mūžiem tu būsi izpostīts!”
saka Kungs.
27 Celiet virs zemes karogu,
pūtiet starp tautām ragu,
svētiet pret viņu tautas,
sasauciet pret viņu ķēniņvalstis –
Arāratu, Minnī un Aškanazu,
norīkojiet pret viņu pavēlnieku,
slejiet pret viņu zirgus kā siseņu pulku!
28 Svētiet pret viņu tautas –
Mēdijas ķēniņus,
pārvaldniekus, vietvalžus
un visas zemes, kurās tie valda!
29 Drebēs zeme un kauks,
jo Kunga nodomi par Bābeli nu piepildās,
lai padarītu Bābeles zemi par postažu,
kur nemīt neviens!
30 Bābeles varoņi cīnoties izsīkuši,
mūros nolīduši,
izkaltis viņu spēks,
par sievām palikuši,
viņu mājokļi nosvilināti,
uzlauzti aizšaujamie!
31 Skrējējs pret skrējēju skrien,
vēstnesis pret vēstnesi,
lai Bābeles ķēniņam pavēstītu,
ka viņa pilsēta ieņemta no visām pusēm!
32 Pieejas viņi ieņēma,
aizslietņus ar uguni nodedzināja,
un karavīri zaudēja drosmi!
33 Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs:
“Bābeles meita ir
kā klons kulšanas laikā!
Vēl mirklis, un ražas laiks klāt!”
34 “Rija mani, sveilēja mani
Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars,
nolika mani kā iztemptu trauku,
rija mani kā nezvērs,
ar maniem kārumiem pildīja savu māgu,
mani izlaistīja!
35 Varasdarbi pret manu miesu – nu Bābelei!”
saka Ciānā mītošā,
“un manas asinis – pār kaldiešiem tagad!”
saka Jeruzāleme.
36 Tādēļ tā saka Kungs:
“Redzi, es tavu strīdu izstrīdēšu,
atriebšu tavu atriebšanu,
es viņas jūru nosusināšu,
es viņas avotu izkaltēšu!
37 Bābele kļūs par drupām,
par šakāļu midzeni un šausmām – to izsmies,
neviens tur nemitīs!
38 Un viņi rēks kā lauvas,
ņurdēs kā lauvēni!
39 Kad tie būs iekarsuši,
es tiem rīkošu dzīres
un piedzirdīšu, lai līksmo,
lai aizmieg mūža miegā
un nepamostas! –
saka Kungs.
40 Es viņus novedīšu uz kaušanu
kā jērus, kā aunus, kā āžus!
41 Redzi, kā ieņemta Šēšaha,
sagūstīta visas zemes slava!
Redzi, kā par šausmām kļuvusi
starp tautām Bābele!
42 Nāca pār Bābeli jūra,
apklāja to, krākdama viļņus!
43 Viņas pilsētas kļuva par izpostījumu,
par izkaltušu zemi, par kailatni,
par zemi, kur nemīt neviens,
ko nešķērso cilvēka dēls!
44 Es piemeklēšu Bābeles Bēlu,
izraušu tam no žokļiem aprīto,
un pie viņa vairs neplūdīs tautas!
Arī Bābeles mūri ir krituši!
45 Mana tauta,
ej projām no tās,
glāb savu dzīvību
no Kunga dusmu kvēles! –
46 kamēr vēl jūsu sirds nav tapusi mīksta un jūs neesat nobijušies no baumām, ko dzird pa visu zemi! Un nākamo gadu baumos atkal, visā zemē būs varasdarbi, un valdnieks pret valdnieku ies!
47 Tādēļ, redzi, nāk dienas,
kad es piemeklēšu Bābeles elkus!
Visa tās zeme būs kaunā,
viņas vidū nokautie gulēs!
48 Debesis un zeme,
un visi, kas tajā,
Bābeli apdziedās,
jo no ziemeļiem
pret viņu postītājs nācis! –
saka Kungs.
49 Kā Bābele lika krist
Israēlā nokautajiem,
tā pašai Bābelei kritīs nokautie
pa visu zemi!
50 Kas no zobena paglābāties,
ejiet, nestāviet,
iztālēm Kungu pieminiet,
Jeruzālemi sirdī paturiet!
51 Mēs esam apkaunoti,
izsmieklu dzirdējām,
negods klāja mums vaigu,
jo svešinieki nāca
pār Kunga nama svētvietām!”
52 “Tādēļ, redzi, nāk dienas,”
saka Kungs,
“kad es piemeklēšu tās elkus
un visā tās zemē vaidēs ievainotie.
53 Kaut Bābele slējās debesīs,
kaut varenos augstumos mūrus cēla –
no manis nāks pār to postītāji!”
saka Kungs.
54 Kliedziena balss no Bābeles
un liels posts no kaldiešu zemes!
55 Jo Kungs nīcina Bābeli,
izdeldē skaļo balsi, –
kā vareni ūdeņi viļņi krāc,
šalkas – to balss!
56 Jo nāca pār viņu,
pār Bābeli, postītājs,
sagrābti viņas varoņi,
salauzti viņu loki,
jo Kungs ir atmaksas Dievs,
atdarīt atdarīs!
57 “Es piedzirdīšu tās augstmaņus un gudros, tās pārvaldniekus un vietvalžus, un tās varoņus – tie aizmigs mūža miegā un nemodīsies,” saka Ķēniņš, Pulku Kungs ir viņa vārds.
58 Tā saka Pulku Kungs:
“Bābeles mūri ir biezi,
taču noplēst noplēsīs!
Tās vārti ir augsti,
ar uguni nosvilinās!
Tautas par velti strādāja,
ciltis priekš uguns pūlējās!”
Jeremija dod uzdevumu Serājam
59 Tie ir vārdi, ko pravietis Jeremija pavēlēja Serājam, Nērijas dēlam, Mahsējas dēlam, kad viņš kopā ar Jūdas ķēniņu Cedekiju devās uz Bābeli ceturtajā viņa valdīšanas gadā. Serāja bija nometnes pavēlnieks. 60 Un Jeremija rakstīja grāmatā visu to ļaunumu, kas nāks pār Bābeli, visus šos vārdus, kuri rakstīti par Bābeli. 61 Jeremija teica Serājam: “Kad tu nonāksi Bābelē, pielūko, ka tu izlasi visus šos vārdus, 62 un tad saki: Kungs, tu runāji par šo vietu, lai iznīdētu tās iemītniekus no cilvēka līdz zvēram, jo tā kļūs par mūžīgu izpostījumu! 63 Kad tu beigsi lasīt šo grāmatu, piesien tai akmeni un iemet Eifrātā! 64 Un saki: tā nogrims Bābele un neuzpeldēs ļaunuma dēļ, ko es nesu pār to. Viņi pagurs!”
Līdz šejienei – Jeremijas vārdi.
