Babylon Will Be Captured
1 The Lord told me to say:
Announce what will happen
and don't leave anything out.
2 Raise the signal flags;
shout so all nations can hear—
Babylon will be captured!
Marduk, Babylon's god,
will be ashamed and terrified,
and his idols broken.
3 The attack on the Babylonians
will come from the north;
they and their animals will run,
leaving the land empty.
Israel and Judah Will Return to Their Land
4 The Lord said:
People of Israel and Judah,
when these things happen
you will weep, and together
you will return to your land
and worship me,
the Lord your God.
5 You will ask the way to Zion
and then come and join with me
in making an agreement
you won't break or forget.
6 My people, you are lost sheep
abandoned in the mountains
by their shepherds.
You don't even remember
your resting place.
7 I am your true pastureland,
the one who gave hope
to your ancestors.
But you abandoned me,
so when your enemies found you,
they felt no guilt
as they gobbled you up.
8 Escape from Babylonia,
my people.
Get out of that country!
Don't wait for anyone else.
9 In the north I am bringing
great nations together.
They will attack Babylon
and capture it.
The arrows they shoot
are like the best soldiers,
always finding their target.
10 Babylonia will be conquered,
and its enemies will carry off
everything they want.
Babylon Will Be Disgraced
The Lord said:
11 People of Babylonia,
you were glad
to rob my people.
You had a good time,
making more noise
than horses
and jumping around
like calves threshing grain.
12 The city of Babylon
was like a mother to you.
But it will be disgraced
and become nothing
but a barren desert.
13 My anger will destroy Babylon,
and no one will live there.
Everyone who passes by
will be shocked to see
what has happened.
14 Babylon has rebelled against me.
Archers, take your places.
Shoot all your arrows at Babylon.
15 Attack from every side!
Babylon surrenders!
The enemy tears down
its walls and towers.
I am taking my revenge
by doing to Babylon what it did
to other cities.
16 There is no one in Babylonia
to plant or harvest crops.
Even foreigners who lived there
have left for their homelands,
afraid of the enemy armies.
17 Israel is a flock of sheep
scattered by hungry lions.
The king of Assyria
first gobbled Israel up.
Then Nebuchadnezzar,
king of Babylonia,
crunched on Israel's bones.
18 I, the Lord All-Powerful,
the God of Israel,
punished the king of Assyria,
and I will also punish
the king of Babylonia.
19 But I will bring Israel
back to its own land.
The people will be like sheep
eating their fill
on Mount Carmel
and in Bashan,
in the hill country of Ephraim
and in Gilead.
20 I will rescue a few people
from Israel and Judah.
I will forgive them so completely
that their sin and guilt
will disappear,
never to be found.
The Lord's Commands to the Enemies of Babylonia
21 The Lord said:
I have told
the enemies of Babylonia,
“Attack the people of Merathaim
and Pekod.
Kill them all!
Destroy their possessions!”
22 Sounds of war
and the noise of destruction
can be heard.
23 Babylonia was a hammer
pounding every country,
but now it lies broken.
What a shock to the nations
of the world!
24 Babylonia challenged me,
the Lord God All-Powerful,
but that nation doesn't know
it is caught in a trap
that I set.
25 I've brought out my weapons,
and with them I will put a curse
on Babylonia.
26 Come from far away,
you enemies of Babylon!
Pile up the grain
from its storehouses,
and destroy it completely,
along with everything else.
27 Kill the soldiers of Babylonia,
because the time has come
for them to be punished.
28 The Babylonian army
destroyed my temple,
but soon I will take revenge.
Then refugees from Babylon
will tell about it in Zion.
29 Attack Babylon, enemy archers;
set up camp around the city,
and don't let anyone escape.
It challenged me, the holy God,
so do to it
what it did to other cities.
Proud Babylon Will Fall
30 People of Babylon,
I, the Lord, promise
that even your best soldiers
will lie dead in the streets.
31 Babylon, you should be named,
“The Proud One.”
But the time has come when I,
the Lord All-Powerful,
will punish you.
32 You are proud,
but you will stumble and fall,
and no one will help you up.
I will set your villages on fire,
and everything around you
will go up in flames.
33 You Babylonians were cruel
to Israel and Judah.
You took them captive, and now
you refuse to let them go.
34 But I, the Lord All-Powerful,
will rescue and protect them.
I will bring peace to their land
and trouble to yours.
35 I have declared war on you,
your officials, and advisors.
36 This war will prove
that your prophets
are liars and fools.
And it will frighten
your warriors.
37 Then your chariot horses
and the foreigners in your army
will refuse to go into battle,
and the enemy will carry away
everything you treasure.
38 Your rivers and canals
will dry up.
All of this will happen,
because your land
is full of idols,
and they have made fools
of you.
39 Never again will people live
in your land—
only desert animals, jackals,
and unclean birds.
40 I destroyed Sodom and Gomorrah
and the nearby towns,
and I will destroy Babylon
just as completely.
No one will live there again.
Babylonia Is Invaded
The Lord said:
41 Far to the north,
a nation and its allies
have been awakened.
They are powerful
and ready for war.
42 Bows and arrows and swords
are in their hands.
The soldiers are cruel
and show no pity.
The hoofbeats of their horses echo
like ocean waves
crashing against the shore.
The army has lined up for battle
and is coming to attack you,
people of Babylonia!
43 Ever since your king heard
about this army,
he has been weak with fear;
he twists and turns in pain
like a woman giving birth.
44 Babylonia, I will attack you
like a lion from the forest,
attacking sheep in a meadow
along the Jordan.
In a moment the flock runs,
and the land is empty.
Who will I choose to attack you?
I will do it myself!
No one can force me to fight
or chase me away.
45 Listen to my plans for you,
people of Babylonia.
Your children will be dragged off,
and your country destroyed.
46 The sounds of your destruction
will be heard among the nations,
and the earth will shake.
Vēstījums par Bābeli
1 Vārds, ko caur pravieti Jeremiju Kungs runāja par Bābeli, par kaldiešu zemi:
2 “Tautām stāstiet,
lai dzird,
celiet karogu,
lai dzird, neslēpiet!
Sakiet: ieņemta Bābele, apkaunots Bēls!
Satriekts Merodahs!
Apkaunoti tās tēli, satriekti dievekļi!
3 Jo pār viņu nāk tauta no ziemeļiem,
tie pataisa viņas zemi par postažu,
tur neviens nemitīs,
gan cilvēks, gan zvērs – klīdīs un aizies!
4 Tajās dienās un laikā,
saka Kungs,
nāks Israēla dēli un Jūdas dēli –
raudādami nāktin nāks
un meklēs Kungu, savu Dievu!
5 Uz Ciānu tie prasīs ceļu,
vaigu uz Jeruzālemi griezīs:
nākam un esam pie Kunga klāt,
pie mūžīgas derības, kas aizmirsta netiks! –
6 Mana tauta bija pazudušas avis,
viņu gani tās aizvīla no kalniem –
tie gāja no kalna uz augstienēm,
aizmirsa savu mājokli!
7 Ikviens, kas tos atrada, tos rija,
un viņu naidnieki teica:
vainu mēs neuzņemamies,
jo viņi pret Kungu grēkoja,
pret taisnības mājokli
un viņu tēvu cerību Kungu! –
8 Bēdziet! Klīstiet no Bābeles prom
un no kaldiešu zemes!
Ejiet un esiet kā auni,
kas iet pa priekšu avju pulkam!
9 Jo, redzi, es musinu un lieku pret Bābeli nākt
milzu tautu pulkam no ziemeļu zemes,
no turienes tie sataisīsies pret viņu un ieņems,
viņu bultas ir kā varoņi vīri –
tukšā neatgriezīsies!
10 Un kaldieši kļūs par laupījumu,
visi, kas laupīs, gūs sāta,
saka Kungs.
11 Kaut jūs priecājaties,
kaut līksmojat,
mana mantojuma laupītāji,
kā teles spriņģojat,
kā zirgi zviedzat,
12 jūsu māte tiks apkaunota,
pievilsies jūsu radītāja!
Redzi, pēdējā starp tautām,
tuksnesis, izkaltusi zeme un kailatne!
13 Kunga niknuma dēļ tur neviens nemitīs,
viņa visa par izpostījumu kļūs!
Katrs, kas ies cauri Bābelei,
šausmināsies un svilps par viņas brūcēm!
14 Taisieties, ielenciet Bābeli!
Visi, kas spēj atvilkt loku,
šaujiet uz viņu, netaupiet bultas,
jo pret Kungu tā grēkojusi!
15 Kliedziet par viņu visapkārt!
Viņa atdeva savu roku,
viņas pīlāri nogāzušies,
noplēsti viņas mūri!
Tā ir Kunga atriebība!
Atriebiet tai,
dariet viņai, kā darīja viņa!
16 Iznīdējiet Bābelē sējējus
un ražas laikā tos, kas tver sirpi!
Ikviens atgriezīsies pie savas tautas
zobena dēļ, kas apspiež ikkatru,
ikviens aizbēgs uz savu zemi!
17 Israēls ir izdzenātas avis,
ko trenca lauvas –
vispirms viņu rija Asīrijas ķēniņš,
tagad Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars
skrubina kaulus!
18 Tādēļ tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es piemeklēšu Bābeles ķēniņu un viņa zemi tāpat, kā es piemeklēju Asīrijas ķēniņu! 19 Es atvedīšu Israēlu atpakaļ uz viņa ganībām, tas ganīsies Karmelā un Bāšānā, Efraima kalnos un Gileādā viņa dvēsele gūs sātu. 20 Tajās dienās un laikā, saka Kungs, tiks meklēta Israēla vaina, bet neatradīs, un Jūdas grēks, bet neatradīsies! Jo es piedošu tiem, kurus atstāšu!
21 Uz Meratajimas zemi ejiet!
Pie Pekoda iemītniekiem!
Kaujiet un nīdējiet tos,
saka Kungs,
un dariet visu, ko es jums pavēlēju!
22 Šaizemē kara balss
un liels posts!
23 Redzi, kā sasists un sadauzīts
visas zemes āmurs!
Redzi, kā kļuvusi par šausmām
starp tautām Bābele!
24 Es izliku tev cilpas, un tu tiki noķerta, Bābele,
un tu to nezināji,
tu tiki satverta,
jo Kungu tu izaicināji!
25 Kungs atvēra savu krātuvi
un ņēma savas dusmības ieročus, –
tāds ir darbs Kungam, Pulku Kungam,
kaldiešu zemē!
26 Nāciet pret viņu no visām malām,
atveriet viņas klētis,
pārlāpstojiet viņu kā labību
un nopostiet to,
lai viņai nekā nepaliek!
27 Kaujiet visus tās vēršus,
lai tie noiet uz kaušanu!
Vai tiem! Jo pienāca viņu diena laikā,
kad tie ir piemeklēti!
28 No Bābeles zemes glābjas un bēg,
kliedz, stāsta Ciānā
par Kunga, mūsu Dieva, atriebību,
atriebību par viņa templi!
29 Sasauciet pret Bābeli loka šāvējus,
visus, kas spēj novilkt loku,
lai satupst viņai visapkārt,
ka neviens neizbēg!
Atdariet viņai par viņas darbiem,
visu, ko viņa darīja,
to dariet viņai,
jo pret Kungu tā iedrošinājās,
pret Israēla Svēto!
30 Tādēļ viņas jaunekļi kritīs ielās
un visi viņas karavīri todien tiks iznīdēti!” saka Kungs.
31 “Redzi, es pret tevi, tu uzpūtīgā,”
saka Kungs, Pulku Kungs,
“tava diena ir pienākusi
un tavas piemeklēšanas laiks!
32 Klups uzpūtīgā un kritīs,
neviens to nepiecels,
es viņas pilsētās aizdegšu uguni,
un tā rīs tai visapkārt!
33 Tā saka Pulku Kungs:
apspiesti Israēla dēli
kopā ar Jūdas dēliem,
visi viņu gūstītāji tos pārspēkojuši –
liedz tiem iet projām.
34 Viņu Izpircējs ir spēcīgs!
Pulku Kungs ir viņa vārds!
Strīdēt viņš izstrīdēs viņu strīdu,
lai šī zeme rimtu,
bet Bābeles iemītnieki trūktos!
35 Zobens pār kaldiešiem,
saka Kungs,
un pār Bābeles iemītniekiem,
un pār tās augstmaņiem,
un pār tās gudrajiem.
36 Zobens pār pļāpukulēm,
tie paliks muļķos,
zobens pār viņas varoņiem,
tie aizies bojā!
37 Zobens pār zirgiem un ratiem
un pār visām jauktajām tautām,
kas kopā ar viņu cīnās,
tie kļūs par sievām!
Zobens pār viņas dārgumiem,
tos nolaupīs!
38 Zobens pār viņas ūdeņiem,
tie izsīks! – Jo tā ir elku zeme,
un savu briesmekļu dēļ
tie paliks traki!
39 Tādēļ tur mitīs plēsoņas, šakāļi
un strausu mātītes,
nemūžam neviens tur vairs nemitīs
un nepiemitīs līdz paaudžu paaudzei!
40 Kā Dievs apgrieza otrādi Sodomu un Gomoru un blakuspilsētas,
saka Kungs,
tā neviens tur vairs nemitīs,
nepiemitīs tur cilvēka dēls!
41 Redzi, nāk tauta no ziemeļiem,
liela tauta un daudzi ķēniņi
no zemes tālumiem dodas šurp!
42 Loku un bozi tie tver,
tie ir cieti, tiem līdzjūtības nav,
viņu balss šņāc kā jūra,
uz zirgiem tie jāj,
jau sarindojušies kaujai
pret tevi, Bābeles meita!
43 Bābeles ķēniņš dzirdēja baumas par tiem,
viņam nošļuka rokas,
viņu sakampa sāpes
kā dzemdētāju.
44 Redzi, kā lauva viņš slienas
no Jardānas biezokņa uz viņas māju pļavām,
jo mirklī es likšu tiem skriet projām no tās,
un, kas tai ir izvēlēts, es nolikšu!
Jo kurš ir kā es un kas man norādīs?
Kurš ir tas gans, kas pastāvēs manā priekšā?”
45 Tādēļ klausieties Kunga padomu,
ko viņš dod Bābelei,
un viņa nodomus,
ko viņš par kaldiešu zemi ir lēmis –
vai tad nepatrenks avju jaunuļus,
vai tad neizdeldēs to pļavas?!
46 No trokšņa, Bābeli sagrābjot,
notrīcēs zeme,
un viņas kliedzienus
starp tautām dzirdēs!
