The Lord Will Not Let Baruch Be Killed
1 In the fourth year that Jehoiakim was king of Judah, Baruch wrote down everything I had told him. 2 Then later, the Lord God of Israel told me to say to Baruch:
3 You are moaning and blaming me, the Lord, for your troubles and sorrow, and for being so tired that you can't even rest. 4 But all over the earth I am tearing down what I built and pulling up what I planted. 5 I am bringing disaster everywhere, so don't even think about making any big plans for yourself. However, I promise that wherever you go, I will at least protect you from death. I, the Lord, have spoken.
Mierinājuma vārds Bārūham
1 Šis ir vārds, ko pravietis Jeremija runāja uz Bārūhu, Nērijas dēlu, kad tas šos vārdus rakstīja grāmatā pēc Jeremijas teiktā – Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā:
2 “Tā saka Kungs, Israēla Dievs, uz tevi, Bārūh: 3 tu teici: vai man! Manām sāpēm Kungs pielicis rūpes, vaidos es esmu paguris, un rimuma es neatrodu! –
4 Tā saki viņam: tā saka Kungs: redzi, es noplēsīšu to, ko uzcēlu, un izraušu to, ko dēstīju! Tā ir visa šī zeme! 5 Un tu vēl meklē labumu?! Nemeklē! Redzi, ļaunu es nesu pār visu miesu, saka Kungs, bet tev es došu dzīvību par laupījumu it visur, kur tu iesi!”
