1 Johanan, Jezaniah, the other army officers, and everyone else in the group, came to me 2 and said, “Please, Jeremiah, pray to the Lord your God for us. Judah used to have many people, but as you can see, only a few of us are left. 3 Ask the Lord to tell us where he wants us to go and what he wants us to do.”
4 “All right,” I answered, “I will pray to the Lord your God, and I will tell you everything he says.”
5 They answered, “The Lord himself will be our witness that we promise to do whatever he says, 6 even if it isn't what we want to do. We will obey the Lord so that all will go well for us.”
7 Ten days later, the Lord gave me an answer for 8 Johanan, the officers, and the other people. So I called them together 9 and told them that the Lord God of Israel had said:
You asked Jeremiah to pray and find out what you should do. 10 I am sorry that I had to punish you, and so I now tell you to stay here in Judah, where I will plant you and build you up, instead of tearing you down and uprooting you. 11 Don't be afraid of the King of Babylonia. I will protect you from him, 12 and I will even force him to have mercy on you and give back your farms.
13 But you might keep on saying, “We won't stay here in Judah, and we won't obey the Lord our God. 14 We are going to Egypt, where there is plenty of food and no danger of war.”
15 People of Judah, you survived when the Babylonian army attacked. Now you are planning to move to Egypt, and if you do go, this is what will happen. 16-17 You are afraid of war, starvation, and disease here in Judah, but they will follow you to Egypt and kill you there. None of you will survive the disasters I will send.
18 I, the Lord, was angry with the people of Jerusalem and punished them. And if you go to Egypt, I will be angry and punish you the same way. You will never again see your homeland. People will be horrified at what I do to you, and they will use the name of your city as a curse word.
Jeremiah Gives a Warning
19 I told the people:
You escaped the disaster that struck Judah, but now the Lord warns you to stay away from Egypt. 20 You asked me to pray and find out what the Lord our God wants you to do, and you promised to obey him. But that was a terrible mistake, 21 because now that I have given you the Lord's answer, you refuse to obey him. 22 And so, you will die in Egypt from war, hunger, and disease.
Brīdinājums nedoties uz Ēģipti
1 Tad visi karaspēka virsnieki un Jehohānāns, Kārēha dēls, Jezanja, Hošajas dēls, un visa tauta no maza līdz lielam, 2 nāca pie pravieša Jeremijas un sacīja: “Pieņem mūsu lūgšanu, lūdz Kungu, savu Dievu, par mums un par visu šo atlikumu! Jo mēs esam palikuši tikai daži no daudziem, kā tu pats redzi! 3 Varbūt Kungs, tavs Dievs, pavēstīs, pa kuru ceļu mums iet un ko mums darīt!” 4 Pravietis Jeremija viņiem teica: “Dzirdēju! Redzi, es lūgšu Kungu, jūsu Dievu, kā jūs teicāt, un visu, ko Kungs jums atbildēs, es jums pastāstīšu un neslēpšu neko!” 5 Un viņi teica Jeremijam: “Lai Kungs mums ir patiess un uzticams liecinieks, ja mēs visu nedarīsim tā, kā caur tevi mums saka Kungs, tavs Dievs! 6 Labi vai slikti, bet mēs klausīsim mūsu Kungu Dievu, pie kura mēs tevi sūtām, lai mums klātos labi, jo mēs klausīsim mūsu Kunga Dieva balsij!”
7 Pēc desmit dienām Kunga vārds nāca pār Jeremiju, 8 un viņš pasauca Jehohānānu, Kārēha dēlu, un visus karaspēka virsniekus, kas bija ar viņu, un visu tautu no maza līdz lielam. 9 Un viņš teica: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs, pie kura jūs mani sūtījāt, lai viņš pieņem jūsu lūgšanu: 10 ja jūs palikt paliksiet šajā zemē, tad es jūs celšu, nevis noplēsīšu, jo es mitēšos no ļauna, ko esmu jums darījis! 11 Nebaidieties no Bābeles ķēniņa, no kura jūs baidāties, nebaidieties no viņa! – saka Kungs, es jūs glābšu un izpestīšu no viņa rokas! 12 Es došu jums žēlsirdību, ka viņš būs līdzjūtīgs pret jums un ļaus palikt jums jūsu zemē.
13 Bet, ja jūs teiksiet: šajā zemē mēs nepaliksim! – neklausīdami jūsu Kunga Dieva balsij, 14 sacīdami: nē, mēs iesim uz Ēģiptes zemi, tur mēs karu neredzēsim un raga balsi nedzirdēsim, un maizes nesalksim, tur mēs mitīsim! – 15 tad klausies Kunga vārdus, Jūdas atlikums, tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: ja jūs grasāties iet uz Ēģipti, lai apmestos tur, 16 tad zobens, no kā jūs baidāties, jūs panāks Ēģiptes zemē, un bads, kas jums tā rūp, jums ķersies klāt arī Ēģiptē, un tur jūs mirsiet! 17 Visi, kas griezīs savu vaigu uz Ēģipti, lai apmestos tur, mirs no zobena, bada un mēra, starp tiem nebūs ne izbēgušā, ne izmukušā no ļaunuma, ko es pār tiem nesīšu!”
18 Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Kā manas dusmas un niknums tika izliets pār Jeruzālemes iemītniekiem, tā mans niknums tiks izliets arī pār jums, ja jūs iesiet uz Ēģipti, un jūs būsiet par lāstu, šausmām, nolādējumu un paļām un šo vietu vairs neredzēsiet!” 19 Kungs teica par jums, Jūdas atlikums: “Neejiet uz Ēģipti!” Zināt ziniet, ka šodien es jūs brīdināju! 20 Jūsu muļķība jums maksās dzīvību, jo jūs sūtījāt mani pie Kunga, sava Dieva, sacīdami: “Lūdz par mums Kungu, mūsu Dievu! Stāsti mums visu, ko teiks Kungs, mūsu Dievs, un mēs to darīsim! – 21 Šodien es jums to pastāstīju, bet jūs neklausījāt Kunga, sava Dieva, balsij un visam, ko viņš man lika jums teikt. 22 Tagad zināt ziniet, ka no zobena, bada un mēra jūs mirsiet tajā vietā, kurp kārojat iet un apmesties!”
