A Message of Hope
The Lord said:
1 You leaders of my people are like shepherds that kill and scatter the sheep. 2 You were supposed to take care of my people, but instead you chased them away. So now I'll punish you severely and make you pay for your crimes!
3 I will bring the rest of my people home from the lands where I have scattered them, and they will grow into a mighty nation. 4 I promise to choose leaders who will care for them like real shepherds. All of my people will be there, and they will never again be frightened.
5 Someday I will appoint
an honest king
from the family of David,
a king who will be wise
and rule with justice.
6 As long as he is king,
Israel will have peace,
and Judah will be safe.
The name of this king will be
“The Lord Gives Justice.”
7 A time will come when you will again worship me. But you will no longer call me the Living God who rescued Israel from Egypt. 8 Instead, you will call me the Living God who rescued you from the land in the north and from all the other countries where I had forced you to go. And you will once again live in your own land.
Jeremiah Thinks about Unfaithful Prophets
9 When I think of the prophets,
I am shocked, and I tremble
like someone drunk,
because of the Lord
and his sacred words.
10 Those unfaithful prophets
misuse their power
all over the country.
So God turned the pasturelands
into scorching deserts.
The Lord Will Punish Unfaithful Prophets
11 The Lord told me to say:
You prophets and priests
think so little of me, the Lord,
that you even sin
in my own temple!
12 Now I will punish you
with disaster,
and you will slip and fall
in the darkness.
I, the Lord, have spoken.
13 The prophets in Samaria
were repulsive to me,
because they preached
in the name of Baal
and led my people astray.
14 And you prophets in Jerusalem
are even worse.
You're unfaithful in marriage
and never tell the truth.
You even lead others to sin
instead of helping them
turn back to me.
You and the people of Jerusalem
are evil like Sodom
and Gomorrah.
15 You prophets in Jerusalem
have spread evil everywhere.
That's why I, the Lord, promise
to give you bitter poison
to eat and drink.
The Lord Gives a Warning
The Lord said:
16 Don't listen to the lies
of these false prophets,
you people of Judah!
The message they preach
is something they imagined;
it did not come from me,
the Lord All-Powerful.
17 These prophets go to people
who refuse to respect me
and who are stubborn
and do whatever they please.
The prophets tell them,
“The Lord has promised
everything will be fine.”
18 But I, the Lord, tell you
that these prophets
have never attended a meeting
of my council in heaven
or heard me speak.
19 They are evil! So in my anger
I will strike them
like a violent storm.
20 I won't calm down,
until I have finished
what I have decided to do.
Someday you will understand
exactly what I mean.
21 I did not send these prophets
or speak to them,
but they ran to find you
and to preach their message.
22 If they had been in a meeting
of my council in heaven,
they would have told
you people of Judah
to give up your sins
and come back to me.
23 I am everywhere—
both near and far,
24 in heaven and on earth.
There are no secret places
where you can hide from me.
25 These unfaithful prophets claim that I have given them a dream or a vision, and then they tell lies in my name. 26 But everything they say comes from their own twisted minds. How long can this go on? 27 They tell each other their dreams and try to get my people to reject me, just as their ancestors left me and worshiped Baal. 28 Their dreams and my truth are as different as straw and wheat. But when prophets speak for me, they must say only what I have told them. 29 My words are a powerful fire; they are a hammer that shatters rocks.
30-32 These unfaithful prophets claim I give them their dreams, but it isn't true. I didn't choose them to be my prophets, and yet they babble on and on, speaking in my name, while stealing words from each other. And when my people hear these liars, they are led astray instead of being helped. So I warn you that I am now the enemy of these prophets. I, the Lord, have spoken.
News and Nuisance
The Lord said to me:
33 Jeremiah, when a prophet or a priest or anyone else comes to you and asks, “Does the Lord have news for us?” tell them, “You people are a nuisance to the Lord, and he will get rid of you.”
34 If any of you say, “Here is news from the Lord,” I will punish you and your families, even if you are a prophet or a priest. 35 Instead, you must ask your friends and relatives, “What answer did the Lord give?” or “What has the Lord said?” 36 It seems that you each have your own news! So if you say, “Here is news from the Lord,” you are twisting my words into a lie. Remember that I am your God, the Lord All-Powerful.
37 If you go to a prophet, it's all right to ask, “What answer did the Lord give to my question?” or “What has the Lord said?” 38 But if you disobey me and say, “Here is news from the Lord,” 39 I will pick you up and throw you far away. And I will abandon this city of Jerusalem that I gave to your ancestors. 40 You will never be free from your shame and disgrace.
Īstā Dāvida atvase
(Jer 16:14–15)1 “Vai! ganiem, kuri izdeldē un pazaudē avis no manām ganībām,” saka Kungs. 2 Tādēļ tā saka Kungs, Israēla Dievs, par ganiem, kas gana manu tautu: “Jūs aiztrencāt un padzināt manas avis, un jūs tās nemeklējāt! Redzi, es piemeklēšu jūs jūsu ļauno darbu dēļ,” saka Kungs. 3 “Es savākšu avis, kas vēl atlikušas, no visām zemēm, kur es tās biju aiztriecis, un atvedīšu tās atpakaļ uz viņu ganībām, un tās augļosies un vairosies. 4 Es došu tām ganus, un tie tās ganīs – tām vairs nebūs nedz jātrūkstas, nedz jābīstas, un nezudīs neviena,” saka Kungs.
5 “Redzi, nāk dienas,”
saka Kungs,
“es riesīšu Dāvidam taisnības atvasi,
un kā ķēniņš viņš valdīs ar apdomu
un uz zemes darīs tiesu un taisnību!
6 Viņa dienās Jūda būs glābta
un Israēls dzīvos drošībā,
tas ir viņa vārds, viņu sauks:
Kungs – mūsu taisnība.
7 Tādēļ, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad vairs neteiks: dzīvs Kungs, kas izveda Israēla dēlus no Ēģiptes zemes, 8 bet gan: dzīvs Kungs, kas izveda un veda Israēla nama pēcnācējus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur bija tos aiztriecis, un tie dzīvos savā zemē.”
Par viltus praviešiem
9 Par praviešiem:
mana sirds satriekta,
man mīksti visi kauli,
es biju kā piedzēries,
kā vīrs, kuru vīns pievārējis, –
no Kunga un viņa svētuma vārdiem!
10 Laulības pārkāpēju pilna ir zeme!
Zeme sēro viņu lāsta dēļ,
un tuksneša ganības kalst –
tie skrēja pēc ļauna,
un viņu varenība
ir netaisna!
11 “Gan pravietis, gan priesteris
dzen neģēlību,
pat manā namā
es atrodu viņu ļaunumu,”
saka Kungs.
12 “Tādēļ to ceļš būs slidens!
Tumsā tos grūdīs, tie iekritīs tur,
jo es nesu tiem ļaunu
viņu piemeklēšanas gadā,”
saka Kungs.
13 “Pie Samarijas praviešiem
es redzēju nelietību,
tie Baalam pravietoja
un aizvīla manu tautu Israēlu!
14 Pie Jeruzālemes praviešiem
es redzēju šaušalas –
pārkāpj laulību un melo,
un vingrina ļaunumā roku!
Neviens no sava ļaunuma nenovēršas –
tie visi ir kā Sodoma,
visi kopā kā Gomora!”
15 Tādēļ tā saka Pulku Kungs par praviešiem:
“Redzi, es viņus vērmelēm barošu
un ar indes ūdeni dzirdīšu!
Jo no Jeruzālemes praviešiem
neģēlība iziet pa visu zemi!”
16 Tā saka Pulku Kungs:
“Neklausieties to praviešu vārdos,
kuri jums pravieto, –
tie melš tukšu
un runā, ko pareģo viņu sirds,
nevis no Kunga mutes!
17 Uz tiem, kas nopaļā Kunga vārdu,
tie runātin runā:
jums būs miers!
Tiem, kas savas sirds stūrgalvībā staigā,
tie saka: ļaunums nenāks pār jums!
18 Bet kurš stāvēja Kunga pulkā
un redzēja, dzirdēja viņa vārdu?
Kas klausījās viņa vārdos un sadzirdēja?!”
19 Redzi, atnāca Kunga niknuma vētra,
un viesulis virpuļo,
tas ķers ļaundaru galvu!
20 Kunga dusmas prom negriezīsies,
līdz viņš izdarīs un panāks,
ko viņa sirds nodomājusi! –
pēdējās dienās,
tad gan jūs zināsiet, kur saprašana!
21 “Es šos praviešus nesūtīju –
bet viņi skrien!
Es uz tiem nerunāju –
bet viņi pravieto!
22 Ja manā pulkā
tie būtu stāvējuši,
tad manai tautai
būtu teikuši manus vārdus
un atgriezuši tos
no viņu ļaunajiem ceļiem
un viņu ļaunajiem darbiem!
23 Vai es neesmu tuvs Dievs?”
saka Kungs,
“taču ne tāls Dievs!
24 Vai vīrs paslēpsies slēptuvē,
ka es neredzēšu? –
saka Kungs,
vai ne es
piepildu debesis un zemi? –
saka Kungs.
25 Es dzirdēju, ko teica tie pravieši, kas manā vārdā pravieto melus: nosapņoju, nosapņoju! 26 Cik ilgi vēl mans vārds būs to praviešu sirdī, kuri pravieto melus? Un pie tiem praviešiem, kuri – savas sirds viltu? 27 Tie grib, lai ir aizmirsts mans vārds manā tautā – ar saviem sapņiem, ko tie stāsta viens otram! Tāpat viņu tēvi aizmirsa manu vārdu Baala dēļ! 28 Pravietis, kam ir sapnis, stāsta sapni, un, kam ir mans vārds, tas patiesi runā manu vārdu!
Kas salmiem kopīgs ar kviešiem?! –
saka Kungs.
29 Vai mans vārds nav kā uguns,
saka Kungs,
un kā āmurs, kas sadragā klinti?
30 Tādēļ, redzi, es esmu pret tiem praviešiem, saka Kungs, kas viens otram zog manus vārdus! 31 Redzi, es esmu pret tiem praviešiem, saka Kungs, kuri ņemas ar savu mēli teikt: tā saka Kungs. 32 Redzi, es esmu pret tiem, kuri pravieto melu sapņus – kas tos stāsta un aizviļ manu tautu ar saviem meliem un bezkaunīgu muldēšanu! Es tos nesūtīju un tiem nepavēlēju, šai tautai tie nelīdz nenieka,” saka Kungs.
33 “Kad tev šī tauta vai pravietis, vai priesteris jautās: kur Kunga pravietojumu nasta? – saki tiem: jūs esat nasta, un es jūs atmetīšu! – saka Kungs. – 34 Un, ja pravietis vai priesteris, vai tauta teiks: šī ir Kunga pravietojumu nasta, – tad es piemeklēšu to vīru un viņa namu! 35 Tā sakiet viens otram, ik vīrs savam brālim: ko Kungs atbildēja? Ko Kungs sacīja? – 36 Aizmirstiet “Kunga pravietojumu nastu”, jo katram viņa sacītais būs pašam par nastu, jo tā jūs apgriežat otrādi dzīvā Dieva, Pulku Kunga, mūsu Dieva, vārdus! 37 Tā sakiet pravietim: ko tev atbildēja Kungs? Ko teica Kungs? – 38 Un, ja jūs teiksiet: “Kunga pravietojumu nasta”, – tad tā saka Kungs: tādēļ, ka jūs teicāt šos vārdus “Kunga pravietojumu nasta”, kaut arī es pie jums sūtīju, sacīdams: nesakiet “Kunga pravietojumu nasta”, 39 tad, redzi, tādēļ es pacelšu jūs kā nastu un aizmetīšu projām no sava vaiga kopā ar pilsētu, ko es devu jums un jūsu tēviem! 40 Es došu mūžīgu izsmieklu un mūžīgu negodu – tas netiks aizmirsts!”
