The Lord Will Fight against Jerusalem
1 King Zedekiah of Judah sent for Pashhur son of Malchiah and for a priest named Zephaniah son of Maaseiah. Then he told them, “Talk with Jeremiah for me.”
So they came to me and said, 2 “King Nebuchadnezzar of Babylonia has attacked Judah. Please ask the Lord to work miracles for our people, as he has done in the past, so that Nebuchadnezzar will leave us alone.”
3-7 I told them that the Lord God of Israel had told me to say to King Zedekiah:
The Babylonians have surrounded Jerusalem and want to kill you and your people. You are asking me to save you, but you have made me furious. So I will stretch out my mighty arm and fight against you myself. Your army is using spears and swords to fight the Babylonians, but I will make your own weapons turn and attack you. I will send a horrible disease to kill many of the people and animals in Jerusalem, and there will be nothing left to eat. Finally, I will let King Nebuchadnezzar and his army fight their way to the center of Jerusalem and capture everyone who is left alive, including you and your officials. But Nebuchadnezzar won't be kind or show any mercy—he will have you killed! I, the Lord, have spoken.
8 Then I told them that the Lord had said:
People of Jerusalem, I, the Lord, give you the choice of life or death. 9 The Babylonian army has surrounded Jerusalem, so if you want to live, you must go out and surrender to them. But if you want to die because of hunger, disease, or war, then stay here in the city. 10 I have decided not to rescue Jerusalem. Instead, I am going to let the king of Babylonia burn it to the ground. I, the Lord, have spoken.
The Lord Warns the King of Judah
* 11 Pay attention, you that belong
to the royal family.
12 Each new day, make sure
that justice is done,
and rescue those
who are being robbed.
Or else my anger will flame up
like a fire that never goes out.
13 Jerusalem,
from your mountaintop
you look out over the valleys
and think you are safe.
But I, the Lord, am angry,
14 and I will punish you
as you deserve.
I'll set your palace on fire,
and everything around you
will go up in smoke.
Kungs atdos Jeruzālemi Nebūkadnecaram
1 Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga, kad ķēniņš Cedekija sūtīja pie viņa Pašhūru, Malkijas dēlu, un priesteri Cefanju, Maasējas dēlu: 2 “Iztaujā priekš manis Kungu, jo Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars nāk pret mums ar karu! Varbūt Kungs dara mums brīnumu un šis aiziet no mums!”
3 Jeremija viņiem teica: “Tā sakiet Cedekijam: 4 tā saka Kungs, Israēla Dievs: redzi, es pavērsīšu otrādi ieročus, kas jums ir rokā, ar kuriem jūs karojat pret Bābeles ķēniņu un pret kaldiešiem, kas aplenkuši jūsu mūrus, – es visus sapulcēšu pilsētas vidū, 5 un es karošu pret jums ar izstieptu roku un stipru elkoni – ar dusmām, niknumu un bargumu! 6 Un es sitīšu šīs pilsētas iedzīvotājus – gan zvērus, gan cilvēkus – ar mēri, un tie nomirs! 7 Un pēc tam, saka Kungs, es atdošu Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa kalpus, un tautu, un tos, kas šai pilsētā vēl būs atlikuši no mēra, zobena un bada, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, – viņu ienaidniekiem un tiem, kas lūko pēc viņu dzīvības, un viņš kaus tos ar zobenu – nesaudzēs, netaupīs, nežēlos! 8 Un tautai tu saki: tā saka Kungs: redzi, es nolieku jūsu priekšā dzīvības ceļu un nāves ceļu. 9 Kas šai pilsētā dzīvos, tas mirs no zobena, bada un mēra, bet, kas izies un padosies kaldiešiem, kas jūs ielenkuši, tas dzīvos un gūs dzīvību! 10 Jo šai pilsētā es esmu vērsis savu vaigu uz ļaunu, ne labu, saka Kungs, tā tiks atdota Bābeles ķēniņam, un viņš to nodedzinās ar uguni!”
Kunga vārds Dāvida namam
11 Klausies Kunga vārdu,
Jūdas ķēniņa nams,
12 tā saka Kungs
Dāvida namam:
“Tiesājiet tiesu no rīta
un glābiet aplaupīto
no apspiedēja rokas,
kamēr vēl mans niknums
kā uguns nav izgājis
un iededzies,
ka ne nodzēst –
jūsu ļauno darbu dēļ!
13 Redzi, es pret tevi,
tu, ielejā mītošā,
tu, lauka klints! –
saka Kungs.
Jūs sakāt:
kurš trieksies pret mums,
un kurš mūsu mājokļos nāks?
14 Es piemeklēšu jūs
pēc jūsu darba augļiem! –
saka Kungs,
es degšu uguni viņas mežos,
un tā rīs visapkārt!”
