1 Rip the heavens apart!
Come down, Lord;
make the mountains tremble.
2 Be a spark that starts a fire
causing water to boil.
Then your enemies will know
who you are;
all nations will tremble
because you are nearby.
3 Your fearsome deeds
have completely amazed us;
even the mountains shake
when you come down.
4 You are the only God
ever seen or heard of
who works miracles
for his followers.
5 You help all who gladly obey
and do what you want,
but sin makes you angry.
Only by your help
can we ever be saved.
6 We are unfit to worship you;
each of our good deeds
is merely a filthy rag.
We dry up like leaves;
our sins are storm winds
sweeping us away.
7 No one worships in your name
or remains faithful.
You have turned your back on us
and let our sins melt us away.
8 You, Lord, are our Father.
We are nothing but clay,
but you are the potter
who molded us.
9 Don't be so furious
or keep our sins
in your thoughts forever!
Remember that all of us
are your people.
10 Every one of your towns
has turned into a desert,
especially Jerusalem.
11 Zion's glorious and holy temple
where our ancestors praised you
has been destroyed by fire.
Our beautiful buildings
are now a pile of ruins.
12 When you see these things,
how can you just sit there
and make us suffer more?
1 Kā uguns aizdedz žagarus,
kā uguns uzvāra ūdeni,
tā tavi pretinieki iepazīs tavu vārdu,
lai tautas dreb tavā priekšā;
2 kad tu dari šaušalas,
ko mēs pat negaidījām,
kad tu nāc lejā,
no tavas klātienes līgojas kalni!
3 Kopš senseniem laikiem
ne auss to ir dzirdējusi,
ne acs to ir redzējusi,
ka būtu vēl cits Dievs,
izņemot tevi,
kas palīdz tiem,
kas uz viņu paļaujas.
4 Tu panācies pretī tiem,
kas taisnību dara ar prieku,
kas iet tavus ceļus,
kas piemin tevi, –
tu iedegies dusmās,
jo mēs grēkojām,
vienmēr mēs tādi bijuši –
taču tiksim glābti!
5 Mēs visi esam nešķīsti,
visa mūsu taisnība
kā sārņainas drānas,
mēs visi novīstam kā lapas,
mūsu vainas mūs aizrauj kā vējš.
6 Nav neviena,
kas piesauc tavu vārdu,
kas būtu modrs,
ka turētos pie tevis, –
jo tu apslēp no mums savu vaigu
un pamet mūs pašu vainās.
7 Tu, Kungs, esi mūsu Tēvs!
Mēs esam māls,
un tu esi podnieks,
mēs visi esam tavu roku darbs!
8 Nedusmo, Kungs, tik ļoti,
ne uz visiem laikiem piemini vainu,
jel uzlūko –
mēs visi esam tava tauta!
9 Tavas svētās pilsētas
kļuvušas par tuksnesi –
Ciāna kļuvusi par tuksnesi,
Jeruzāleme par izpostījumu!
10 Mūsu svēto un diženo namu,
kur tevi slavēja mūsu tēvi,
nodedzinājusi uguns,
visas mūsu jaukās vietas
nu drupās!
11 Kungs, vai par visu šo
tu nekā neteiksi,
vai klusēsi,
vai vēl mūs apspiedīsi?!
