The Lord Controls Human Events
1 Be silent and listen,
every island in the sea.
Have courage and come near,
every one of you nations.
Let's settle this matter!
2 Who appointed this ruler
from the east?
Who puts nations and kings
in his power?
His sword and his arrows
turn them to dust
blown by the wind.
3 He goes after them so quickly
that his feet
barely touch the ground—
he doesn't even get hurt.
4 Who makes these things happen?
Who controls human events?
I do! I am the Lord.
I was there at the beginning;
I will be there at the end.
5 Islands and foreign nations
saw what I did and trembled
as they came near.
What Can Idols Do?
6 Worshipers of idols
comfort each other,
saying, “Don't worry!”
7 Woodcarvers, goldsmiths,
and other workers
encourage one another and say,
“We've done a great job!”
Then they nail the idol down,
so it won't fall over.
The Lord's Chosen Servant
8 Israel, you are my servant.
I chose you, the family
of my friend Abraham.
9 From far across the earth
I brought you here and said,
“You are my chosen servant.
I haven't forgotten you.”
10 Don't be afraid. I am with you.
Don't tremble with fear.
I am your God.
I will make you strong,
as I protect you with my arm
and give you victories.
11 Everyone who hates you
will be terribly disgraced;
those who attack
will vanish into thin air.
12 You will look around
for those brutal enemies,
but you won't find them—
they will be gone.
13 I am the Lord your God.
I am holding your hand,
so don't be afraid.
I am here to help you.
14 People of Israel, don't worry,
though others may say,
“Israel is only a worm!”
I am the holy God of Israel,
who saves and protects you.
15 I will let you be like a log
covered with sharp spikes.
You will grind and crush
every mountain and hill
until they turn to dust.
16 A strong wind will scatter them
in all directions.
Then you will celebrate
and praise me, your Lord,
the holy God of Israel.
The Lord Helps the Poor
17 When the poor and needy
are dying of thirst
and cannot find water,
I, the Lord God of Israel,
will come to their rescue.
I won't forget them.
18 I will make rivers flow
on mountain peaks.
I will send streams
to fill the valleys.
Dry and barren land
will flow with springs
and become a lake.
19 I will fill the desert
with all kinds of trees—
cedars, acacias, and myrtles;
olive and cypress trees;
fir trees and pines.
20 Everyone will see this
and know that I,
the holy Lord God of Israel,
created it all.
Idols Are Useless
21 I am the Lord,
the King of Israel!
Come argue your case with me.
Present your evidence.
22 Come near me, you idols.
Tell us about the past,
and we will think about it.
Tell us about the future,
so we will know
what is going to happen.
23 Prove that you are gods
by making your predictions
come true.
Do something good or evil,
so we can be amazed
and terrified.
24 You idols are nothing,
and you are powerless.
To worship you
would be disgusting.
25 I, the Lord, appointed a ruler
in the north;
now he comes from the east
to honor my name.
He tramples kings like mud,
as potters trample clay.
26 Did any of you idols predict
what would happen?
Did any of you get it right?
None of you told about this
or even spoke a word.
27 I was the first to tell
the people of Jerusalem,
“Look, it's happening!”
I was the one who announced
this good news to Zion.
28 None of these idols
are able to give advice
or answer questions.
29 They are nothing,
and they can do nothing—
they are merely
a passing breeze.
Israēla Glābējs
1 Klusējiet manā priekšā, jūras salas,
tautas, atgūstiet spēku!
Tad nāciet un runājiet,
sanāksim visi kopā uz tiesu!
2 Kurš parādās no saullēkta puses –
ik uz soļa viņam taisnība pretī nāk?
Tautas noliktas viņa priekšā,
viņš ķēniņus samin,
par pīšļiem tos padara ar savu zobenu,
kā salmus sakapā ar savu loku!
3 Viņš vajā tos, droši tiem pāri iet,
taku kājām viņš nemin!
4 Kurš to ir radījis un darinājis,
izsaucot ļaužu audzes no iesākuma? –
Es, Kungs, esmu pirmais,
un ar pēdējiem – tas esmu es!
5 Redzēja salas un bijās,
trīcēja zemes malas,
tie tuvojās, pienāca klāt –
6 viens otram līdzēja,
viens otram sacīja: esi stiprs!
7 Amatnieks drošināja zeltkali
un vesera cilātājs to, kas ar āmuru zvetē,
tie teica: stiprinājums ir labs,
un piesita ar tapām, lai nekust!
8 Tu, Israēl, esi mans kalps,
Jēkab, es tevi izraudzījos,
mana mīļā Ābrahāma pēcnācēji,
9 kurus no zemes malām es esmu sapulcējis,
no nostūriem kopā sasaucis,
teicis: jūs, mani kalpi,
jūs es izraudzījos un neesmu atmetis!
10 Nebaidies, jo es esmu ar tevi,
nebīsties, es esmu tavs Dievs,
es spēcināšu tevi, tev palīdzēšu,
ar savu labo taisnības roku
es tevi uzturēšu!
11 Redzi, paliks kaunā un apsmieklā
visi, kas neieredz tevi,
kā nieki tie zudīs,
kas strīdā ar tevi!
12 Tu tos meklēsi, bet neatradīsi –
tos, kas sacenšas ar tevi, –
no tiem paliks tik nieks,
kas ar tevi karojuši!
13 Jo es esmu Kungs, tavs Dievs,
es stiprinu tavu labo roku,
es saku tev: nebaidies,
es esmu tavs palīgs!
14 Nebaidies, Jēkab, tu tārps,
un tu, Israēl, –
es tev palīdzēšu,
saka Kungs,
tavs izpircējs ir Israēla Svētais!
15 Redzi, es tevi padarīšu par kuļamo veltni,
kas no jauna taisīts, kam asas tapas,
tu kulsi kalnus un satrieksi tos,
tu paugurus vērtīsi pelavās!
16 Tu tos vētīsi, un vējš tos aizraus,
un viesulis tos izkaisīs, –
bet tu līksmosi par Kungu,
par Israēla Svēto tu gavilēsi!
17 Nabagie un sūrdieņi meklē ūdeni – bet nav!
Tiem slāpēs tūkst mēle –
es, Kungs, tiem atbildēšu,
es, Israēla Dievs, viņus nepametīšu!
18 Es likšu, lai kalnu korēs izlaužas upes
un ieleju vidū avoti,
es tuksnesi padarīšu par ūdens klajumu,
un izkaltušā zemē izvirdīs ūdeņi!
19 Es tuksnesī stādīšu ciedrus,
akācijas, mirres un olīvkokus,
kailatnē es dēstīšu cipreses,
gobas un pīnijas,
20 lai viņi redz un zina,
lai pievēršas tam un sajēdz visi,
ka Kunga roka to darījusi,
ka Israēla Svētais to radījis!
21 Nāciet ar savu lietu tiesā,
saka Kungs,
šurp jūsu prasību,
saka Jēkaba ķēniņš.
22 Lai tie nāk un mums saka, kas notiks!
Stāstiet mums, kas bija iepriekš,
un mēs tam pievērsīsim savas sirdis,
lai zinātu, kas notiks turpmāk,
un stāstiet mums to, kas vēl būs!
23 Stāstiet, kas notiks vēlāk,
lai mēs zinām, ka jūs esat dievi,
dariet taču labu vai ļaunu,
lai trūkstamies un drebam visi!
24 Redzi, jūs neesat nekas,
jūsu darbi ir tukšība,
pretīgs ir tas, kas jūs izvēlas!
25 Es ziemeļos urdīju kādu,
un tas nāca no saullēktiem,
piesaukdams manu vārdu,
viņš nāk pār valdniekiem kā pār glūdu,
kā podnieks, mīcīdams mālus!
26 Kas to būtu jau iesākumā teicis,
ka mēs zinātu jau iepriekš,
ka mēs varētu sacīt:
viņam taisnība! –
Taču nav teikts un nav sacīts,
nav neviens dzirdējis jūs runājam!
27 Vispirms Ciānai:
redzi, redzi, tie! –
un Jeruzālemei:
es sūtu prieka vēstnesi! –
28 Es skatos, un tur nav neviena,
starp tiem nav neviena,
kas dotu padomu,
un, kad jautāju,
neviens man neatbild.
29 Redzi, tie visi ir niecība,
tukšība ir viņu darbi,
viņu elki vien tukšs vējš!
