The Lord's People Will Come Home
1 The Lord will have mercy on Israel and will let them be his chosen people once again. He will bring them back to their own land, and foreigners will join them as part of Israel. 2 Other nations will lead them home, and Israel will make slaves of them in the land that belongs to the Lord. Israel will rule over those who once governed and mistreated them.
Death to the King of Babylonia!
3 The Lord will set you free from your sorrow, suffering, and slavery. 4 Then you will make fun of the King of Babylonia by singing this song:
That cruel monster is done for!
He won't attack us again.
5 The Lord has crushed the power
of those evil kings,
6 who were furious
and never stopped abusing
the people of other nations.
7 Now all the world is at peace;
its people are celebrating
with joyful songs.
8 King of Babylonia,
even the cypress trees
and the cedars of Lebanon
celebrate and say,
“Since you were put down,
no one comes along
to chop us down.”
9 The world of the dead
eagerly waits for you.
With great excitement,
the spirits of ancient rulers
hear about your coming.
10 Each one of them will say,
“Now you are just as weak
as any of us!
11 Your pride and your music
have ended here
in the world of the dead.
Worms are your blanket,
maggots are your bed.”
12 You, the bright morning star,
have fallen from the sky!
You brought down other nations;
now you are brought down.
13 You said to yourself,
“I'll climb to heaven
and place my throne
above the highest stars.
I'll sit there with the gods
far away in the north.
14 I'll be above the clouds,
just like God Most High.”
15 But now you are deep
in the world of the dead.
16 Those who see you will stare
and wonder, “Is this the man
who made the world tremble
and shook up kingdoms?
17 Did he capture every city
and make earth a desert?
Is he the one who refused
to let prisoners go home?”
18 When kings die, they are buried
in glorious tombs.
19 But you will be left unburied,
just another dead body
lying underfoot
like a broken branch.
You will be one of many
killed in battle and gone down
to the deep rocky pit.
20 You won't be buried with kings;
you ruined your country
and murdered your people.
You evil monster!
We hope that your family
will be forgotten forever.
21 We will slaughter your sons
to make them pay for the crimes
of their ancestors.
They won't take over the world
or build cities
anywhere on this earth.
22 The Lord All-Powerful has promised to attack Babylonia and destroy everyone there, so that none of them will ever be remembered again. 23 The Lord will sweep out the people, and the land will become a swamp for wild animals.
Assyria Will Be Punished
24 The Lord All-Powerful
has made this promise:
Everything I have planned
will happen just as I said.
25 I will wipe out every Assyrian
in my country,
and I will crush those
on my mountains.
I will free my people
from slavery
to the Assyrians.
26 I have planned this
for the whole world,
and my mighty arm
controls every nation.
27 I, the Lord All-Powerful,
have made these plans.
No one can stop me now!
The Philistines Will Be Punished
28 This message came from the Lord in the year King Ahaz died:
29 Philistines, don't be happy
just because the rod
that punished you
is broken.
That rod will become
a poisonous snake, and then
a flying fiery dragon.
30 The poor and needy will find
pastures for their sheep
and will live in safety.
But I will starve some of you,
and others will be killed.
31 Cry and weep in the gates
of your towns,
you Philistines!
Smoke blows in from the north,
and every soldier is ready.
32 If a messenger comes
from a distant nation,
you must say:
“The Lord built Zion.
Even the poorest of his people
will find safety there.”
Israēla atjaunošana
1 Jo Kungs apžēlos Jēkabu un atkal izvēlēsies Israēlu, ļaus tam apmesties paša zemē, un svešinieki mitīs līdzās un piebiedrosies Jēkaba namam. 2 Un tautas ņems viņus un aizvedīs pie sevis, bet Israēla nams tos iemantos sev par vergiem un verdzenēm Kunga zemē – tad gūstekņi gūstīs savus gūstītājus, viņi valdīs pār tiem, kas iepriekš tos apspieda.
Bābeles ķēniņa krišana
3 Un tajā dienā Kungs tev dos atelpu no sāpēm un trīsām, un smagās verdzības, ar ko tevi verdzināja, 4 tad tu sacīsi šo līdzību par Bābeles ķēniņu:
“Redzi, kā mitējās apspiedējs,
beigušies spaidi!
5 Kungs satrieca ļaundaru spieķi,
valdnieku zizli!
6 Niknumā sasita svešās tautas –
kuļ un neatlaižas,
valda dusmās pār citām tautām,
vajā un netaupa!
7 Veldzējas, atgūstas visa zeme,
visur skan gaviles!
8 Pat cipreses līksmo par tevi
un Lebanona ciedri:
kopš tu sakauts,
vairs nenāks cirtējs pie mums!
9 Šeols apakšā trīc tevis dēļ,
jau gaida, kad nāksi,
kust tev pretī mirušo gari,
pat visi zemes dižmaņi, visi zemes ķēniņi
ceļas no saviem troņiem!
10 Tie visi bilst un saka par tevi:
arī tu vājš kā mēs,
nu tu mums līdzīgs!
11 Šeolā nobraukusi tava lepnība
un tavu liru čalas –
tavs pēlis ir kāpuri,
un tavs apsegs ir tārpi!
12 Kā gan no debesīm nokriti,
mirdzošais rītausmas dēls!
Pats esi notriekts pie zemes,
tu, tautu gāzēj!
13 Tu domāji savā sirdī:
es debesīs uzkāpšu,
augstāk par Dieva zvaigznēm
uzcelšu savu troni,
sēdēšu sapulces kalnā
pašos ziemeļos!
14 Virs mākoņu virsotnēm uzkāpšu,
šķitīšos kā pats Visuaugstais! –
15 taču šeolā nobrauci!
Pašā bedrē!
16 Tie, kas redz tevi, nu lūr,
prāto par tevi:
vai šis ir tas vīrs,
kas tricināja zemi
un drebināja ķēniņvalstis,
17 kas visu pasauli par tuksnesi pataisīja,
pilsētas noplēsa
un nelaida mājās gūstekņus?!
18 Pārējie tautu ķēniņi
visi ir godam nogūluši
ikviens savā namā,
19 bet tevi no kapa izmeta
kā pretīgu kropli,
tevi klās līķi, zobena caurdurtie,
kas nomesti bedres akmeņos
kā maitas par kāju pameslu!
20 Tu nepiebiedrosies viņiem pat kapā,
jo savu zemi tu izdeldēji,
savu tautu tu nokāvi –
lai vairs nemūžam
nepiemin ļaundaru sēklu!
21 Sataisiet kautuvi viņu dēliem
par viņu tēvu vainu!
Ka tie neceļas un nemanto zemi,
un nepieceļ pasauli pilnu ar pilsētām!”
22 “Un es celšos pret viņiem,”
saka Pulku Kungs,
“iznīdēšu Bābeles vārdu un atlikušos,
gan atvases, gan pēcnācējus!
23 Atdošu dzeloņcūkām, lai tiek tām,
par purvu pataisīšu,
prom aizmetīšu nīcībā,”
saka Pulku Kungs.
Vēstījums par Asīriju
24 Pulku Kungs ir zvērējis:
“Vai tad nav tā –
kā es nodomāju, tā ir,
un, kā es nospriežu, tā notiek!
25 Patriecu Ašūru no savas zemes,
manos kalnos to nīdēju,
lai noņemtu viņa jūgu
un viņa nasta būtu nost no pleciem!”
26 Tas ir lēmums, kas visai zemei lemts,
un šī ir roka, kas izstiepta pār visām tautām.
27 To Pulku Kungs ir nodomājis – kas stāsies pretī,
un viņa roka ir izstiepta – kas pavērsīs atpakaļ?!
Vēstījums par filistiešu zemi
28 Ķēniņa Āhāza nāves gadā nāca šis vēstījums:
29 “Nepriecājies, tu, Filistija,
ka salauzta nūja, kas tevi sita!
Jo no čūskas saknes nāks odze,
un tās auglis – lidojošs pūķis!
30 Tad nabagu pirmdzimtie pieguļā dzīs
un tukšinieki droši ganīs,
bet tavu sakni es nonāvēšu badā,
un tavi palicēji tiks nokauti!
31 Gaudojiet, vārti, brēc, pilsēta,
līgojies, Filistija!
Jo no ziemeļiem tie kā dūmi nāk –
neviens viņu pulkā nav noklīdis!”
32 Ko atbildēt cittautu vēstnešiem?! –
Sakiet, ka Kungs ir Ciānu dibinājis,
tur patversies viņa tautas apspiestie!
