Jacob Blesses His Sons
1 Jacob called his sons together and said:
My sons, I am Jacob,
your father Israel.
2 Come, gather around,
as I tell your future.
3 Reuben, you are my oldest,
born at the peak of my powers;
you were an honored leader.
4 Uncontrollable as a flood,
you slept with my wife
and disgraced my bed.
And so you no longer deserve
the place of honor.
5 Simeon and Levi,
you are brothers,
each a gruesome sword.
6 I never want to take part
in your plans or deeds.
You slaughtered people
in your anger,
and you crippled cattle
for no reason.
7 Now I place a curse on you
because of
your fierce anger.
Your descendants
will be scattered
among the tribes of Israel.
8 Judah, you will be praised
by your brothers;
they will bow down to you,
as you defeat your enemies.
9 My son, you are a lion
ready to eat your victim!
You are terribly fierce;
no one will bother you.
10 You will have power and rule
until nations obey you
and come bringing gifts.
11 You will tie your donkey
to a choice grapevine
and wash your clothes
in wine from those grapes.
12 Your eyes are darker than wine,
your teeth whiter than milk.
13 Zebulun, you will settle
along the seashore
and provide safe harbors
as far north as Sidon.
14 Issachar, you are a strong donkey
resting in the meadows.
15 You found them so pleasant
that you worked too hard
and became a slave.
16 Dan, you are the tribe
that will bring justice
to Israel.
17 You are a snake that bites
the heel of a horse,
making its rider fall.
18 Our Lord, I am waiting
for you to save us.
19 Gad, you will be attacked,
then attack your attackers.
20 Asher, you will eat food
fancy enough for a king.
21 Naphtali, you are a wild deer
with lovely fawns.
22 Joseph, you are a fruitful vine
growing near a stream
and climbing a wall.
23 Enemies attacked with arrows,
refusing to show mercy.
24 But you stood your ground,
swiftly shooting back
with the help of Jacob's God,
the All-Powerful One—
his name is the Shepherd,
Israel's mighty rock.
25 Your help came from the God
your father worshiped,
from God All-Powerful.
God will bless you with rain
and streams from the earth;
he will bless you
with many descendants.
26 My son, the blessings I give
are better than the promise
of ancient mountains
or eternal hills.
Joseph, I pray these blessings
will come to you,
because you are the leader
of your brothers.
27 Benjamin, you are a fierce wolf,
destroying your enemies
morning and evening.
28 These are the twelve tribes of Israel, and this is how Jacob gave each of them their proper blessings.
Jacob's Death
29-31 Jacob told his sons:
Soon I will die, and I want you to bury me in Machpelah Cave. Abraham bought this cave as a burial place from Ephron the Hittite, and it is near the town of Mamre in Canaan. Abraham and Sarah are buried there, and so are Isaac and Rebekah. I buried Leah there too. 32 Both the cave and the land that goes with it were bought from the Hittites.
33 When Jacob had finished giving these instructions to his sons, he lay down on his bed and died.
Jēkabs svētī savus dēlus
1 Jēkabs sasauca savus dēlus un teica: “Sanāciet kopā, un es teikšu jums to, kas ar jums notiks nākamajās dienās!
2 Sapulcējieties un klausieties, Jēkaba dēli!
Klausieties Israēlu, savu tēvu!
3 Rūben – tu mans pirmdzimtais!
Mans spēks, manas vīrišķības pirmais!
Izcils dižumā un izcils spēkā!
4 Kā ūdens mutuļo,
bet priekšroku tu nedabūsi –
jo sava tēva gultā tu kāpi,
uzkāpdams manas cisas tu sagānīji!
5 Šimons un Levī – brāļi!
Varasdarbu rīki ir viņu milnas!
6 Viņu lokā mana dvēsele nenāks,
viņu pulkam mana godība nepievienosies –
jo savās dusmās viņi kauj vīru,
kā iegrib, tā pārgriež vērsim cīpslas!
7 Nolādētas viņu dusmas – par savu spēku,
un viņu niknums – par savu stiprumu,
es viņus pa Jēkabu izkliedēšu,
pa Israēlu viņus izkaisīšu!
8 Jūda – tavi brāļi tevi slavēs,
tava roka pie naidnieka spranda,
tev zemosies tava tēva dēli!
9 Lauvu jaunulis Jūda!
No medījuma, mans dēls, tu celies,
gulsties kā lauva,
kā lauvene – kas gan piecels!?
10 Jūdam zizli neatņems,
ne valdnieka scepteri viņa ceļiem –
kamēr nenāks Šīlo !
Viņam paklausīs tautas!
11 Pie vīnakoka viņš savu ēzeli piesies,
pie vīnstīgas – savu ēzelēnu,
viņš mazgās vīnā savas drānas
un vīnogu asinīs – savu ģērbu!
12 Tumšākas viņa acis par vīnu,
un baltāki viņa zobi par pienu!
13 Zebulūns mitīs jūras krastā!
Viņš kļūs par piestātni kuģiem,
viņa robežas ies līdz Sidonai!
14 Jisašhars – stiprs ēzelis,
ganās pie gardumiem…
15 Ieraudzīja, ka labi,
ka tīkama zeme,
un pastiepa savu plecu, lai nestu!
Kļuva par klaušu vergu!
16 Dāns – savu tautu tiesās
kā vienu no Israēla ciltīm!
17 Dāns būs čūska uz ceļa, odze uz takas –
dzels papēdī zirgam,
ka jātnieks augšpēdu kritīs!
18 Uz tavu glābiņu ceru, Kungs!
19 Gāds – uzbrucēji tam uzbruks,
bet viņš tiem bruks pretī!
20 Par Ašēru – trekna tam maize,
viņš dabūs ķēnišķus kārumus!
21 Naftālī – brīvībā skrejoša briežumāte,
kas dod brangus briedulēnus!
22 Auglīgs koks – Jāzeps,
auglīgs koks pie avota,
kam atvases kāpj pa mūri!
23 Viņam darīs jo rūgti – apšaudīs bultām,
ar viņu naidosies tie, kas tver bultu maku!
24 Bet viņa loks paliks stiprs,
viņa roku delmi būs veikli!
No Jēkaba Varenā,
no turienes – gans, Israēla klints!
25 No tava tēva Dieva – viņš tev palīdzēs,
no Visuvarenā – viņš tevi svētīs
ar debesu svētībām no augšienes,
ar dzīļu svētībām, kas apakšā mīt,
ar svētībām, kas no krūtīm un klēpja!
26 Tava tēva svētības varenākas
par mūžīgu kalnu svētību,
par sensenu augstieņu dārgumu!
Lai tās nāk pār Jāzepa galvu,
uz pakauša tam, kas nošķirts no brāļiem!
27 Benjāmins – plēsīgs vilks!
No rīta viņš ēdīs medījumu,
pret vakaru dalīs laupījumu!”
28 Visi šie ir divpadsmit Israēla ciltis, un šo tiem sacīja viņu tēvs. Viņš tos svētīja – katru svētīja ar savu svētību!
Jēkaba nāve un apbedīšana
29 Viņš tiem pavēlēja un teica: “Nu es tieku piepulcināts savai tautai. Apglabājiet mani pie maniem tēviem, alā, kas hetieša Efrona laukā, 30 tajā alā, kas Mahpēlas laukā, kas pret Mamri Kanaāna zemē, ko Ābrahāms kopā ar lauku nopirka no hetieša Efrona, lai iemantotu kapavietu. 31 Tur apglabāja Ābrahāmu un viņa sievu Sāru, tur apglabāja Īzaku un viņa sievu Rebeku, un tur es apglabāju Leu. 32 Tas lauks un ala, kas tajā, ir pirkti no Hēta dēliem.” 33 Kad Jēkabs bija izteicis pavēli saviem dēliem, viņš ievilka kājas gultā, nomira un tika piepulcināts savai tautai.
