A Story about Two Eagles and a Vine
1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, tell the people of Israel the following story, 3 so they will understand what I am saying to them:
A large eagle with strong wings and beautiful feathers once flew to Lebanon. It broke the top branch off a cedar tree, 4 then carried it to a nation of merchants and left it in one of their cities. 5 The eagle also took a seed from Israel and planted it in a fertile field with plenty of water, like a willow tree beside a stream. 6 The seed sprouted and grew into a grapevine that spread over the ground. It had lots of leaves and strong, deep roots, and its branches grew upward toward the eagle.
7 There was another eagle with strong wings and thick feathers. The roots and branches of the grapevine soon turned toward this eagle, hoping it would bring water for the soil. 8 But the vine was already growing in fertile soil, where there was plenty of water to produce healthy leaves and large grapes.
9 Now tell me, Ezekiel, do you think this grapevine will live? Or will the first eagle pull it up by its roots and pluck off the grapes and let its new leaves die? The eagle could easily kill it without the help of a large and powerful army. 10 The grapevine is strong and healthy, but as soon as the scorching desert wind blows, it will quickly wither.
The Lord Explains the Story
11 The Lord said:
12 Ezekiel, ask the rebellious people of Israel if they know what this story means.
Tell them that the king of Babylonia came to Jerusalem, then he captured the king of Judah and his officials, and took them back to Babylon as prisoners. 13 He chose someone from the family of Judah's king and signed a treaty with him, then made him swear to be loyal. He also led away other important citizens, 14 so that the rest of the people of Judah would obey only him and never gain control of their own country again.
15 But this new king of Judah later rebelled against Babylonia and sent officials to Egypt to get horses and troops. Will this king be successful in breaking the treaty with Babylonia? Or will he be punished for what he's done?
16 As surely as I am the living Lord God, I swear that the king of Judah will die in Babylon, because he broke the treaty with the king of Babylonia, who appointed him king. 17 Even the king of Egypt and his powerful army will be useless to Judah when the Babylonians attack and build towers and dirt ramps to destroy the cities of Judah and its people. 18 The king of Judah broke his own promises and ignored the treaty with Babylonia. And so he will be punished!
19 He made a promise in my name and swore to honor the treaty. And now that he has broken that promise, my name is disgraced. He must pay for what he's done. 20 I will spread out a net to trap him. Then I will drag him to Babylon and see that he is punished for his unfaithfulness to me. 21 His best troops will be killed in battle, and the survivors will be scattered in every direction. I, the Lord, have spoken.
22 Someday, I, the Lord,
will cut a tender twig
from the top of a cedar tree,
then plant it on the peak
of Israel's tallest mountain,
23 where it will grow
strong branches
and produce large fruit.
All kinds of birds will find
shelter under the tree,
and they will rest in the shade
of its branches.
24 Every tree in the forest
will know that I, the Lord,
can bring down tall trees
and help short ones grow.
I dry up green trees
and make dry ones green.
I, the Lord, have spoken,
and I will keep my word.
Līdzība par diviem ērgļiem un vīnakoku
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, uzdod Israēla namam atminēt mīklu. Stāsti tiem līdzību. 3 Saki: tā saka Kungs Dievs:
liels ērglis
lieliem spārniem,
varenām vēzdām,
kuplām spalvām,
daudzkrāsainām –
tas nāk uz Lebanonu,
tas ciedram galotni paņem,
4 nolauž augšējos zarus
un aiznes uz tirgoņu zemi,
mijēju pilsētā dēsta.
5 Viņš ņem no tās zemes sēklas
un stāda auglīgā laukā pie lieliem ūdeņiem,
kā vītolu viņš to iedēsta,
6 tas izaug un kļūst par vīnakoku, zemu lapotni,
zariem tas tiecas ērglim pretī
un saknes laiž zemē.
Tas kļuva par vīnakoku,
tam izauga zari, kuploja stīgas.
7 Bet tur bija vēl viens liels ērglis
lieliem spārniem,
kuplām spalvām,
un redzi –
šis vīnakoks,
saknēm alkstot, tiecas pie tā,
zarus stiepj tam pretī,
lai gādā tam ūdeni
no saviem dēstu strautiem.
8 Bet tas jau bija dēstīts
auglīgā laukā pie vareniem ūdeņiem,
lai tā zari kuplotu
un tas nestu augļus –
lai būtu izcils vīnakoks!
9 Saki: tā saka Kungs Dievs:
vai tas zels?
Vai tā saknes neizraus
un tā augļus nenošķīs,
ka visas svaigās lapas
kalstu un vīstu?
Tad nevajadzēs ne stipru roku,
ne pulka ļaužu –
to izcels ar visām saknēm!
10 Redzi, to pārstādīja, bet vai tas zels?
Vai, austrumvēja skarts,
tas kaltin nenokaltīs?
Pie dēstu ūdens strautiem tas nokaltīs!”
11 Kunga vārds nāca pār mani: 12 “Saki jel dumpinieku saimei: vai jūs to nezināt? – Redzi, Bābeles ķēniņš ir nācis uz Jeruzālemi, ņēmis tās ķēniņu un augstmaņus un aizvedis uz Bābeli. 13 Viņš ir arī ņēmis vienu no ķēniņa dzimtas un slēdzis ar to derību, likdams tam zvērēt. Viņš ir aizvedis zemes pārvaldniekus, 14 lai valsts būtu pazemīga un nepaaugstinātos, un turētu derību, lai tā pastāvētu. 15 Bet tas sacēlās pret viņu un sūtīja vēstnešus uz Ēģipti, lai tam dod zirgus un karapulku. Vai tad te kas zels? Vai, tā darīdams, viņš izglābsies? Viņš lauzīs derību – bet vai izglābsies?!
16 Kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, Bābelē viņš mirs! Tā ķēniņa pilsētā, kurš viņu iecēla par valdnieku un kura zvērestu viņš nicināja un lauza derību! 17 Un faraons viņam karā nelīdzēs ne ar lielu karaspēku, ne ar milzīgiem pulkiem, kad valnis būs uzmests un uzcelti nocietinājumi, lai daudziem atņemtu dzīvību, 18 jo viņš nicināja zvērestu un lauza derību. Redzi, viņš bija devis roku, taču darījis visu šo, tādēļ viņš neizglābsies.
19 Tādēļ, kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, es vērsīšu pret viņu savu zvērestu, ko viņš nicināja, un savu derību, ko viņš lauza. 20 Es pret viņu izpletīšu tīklu, un viņu saķers manos valgos. Es viņu aizvedīšu uz Bābeli, un tur es tiesāšos viņa neuzticības dēļ, jo viņš man neuzticējās! 21 Visi, kas paglābušies, viss viņa pulks kritīs no zobena, bet atlikušos izkaisīs pa visiem vējiem, tad jūs zināsiet, ka es, Kungs, esmu runājis!
Israēls tiks paaugstināts
(Sal. Ech 31:1–9)22 Tā saka Kungs Dievs: es ņemšu no pašas ciedra galotnes un iedēstīšu; no augšējiem jaunajiem dzinumiem es plūkšu un pārstādīšu visaugstajā un dižajā kalnā! 23 Es stādīšu visaugstākajā Israēla kalnā, lai sakuplo zari un nes augļus. Lai tas kļūst par varenu ciedru, ka zem tā var dzīvot, – lai viņa zaru pavēnī dzīvo visādi putni un spārnaiņi! 24 Tad visi lauka koki zinās, ka es, Kungs, esmu pazemojis augstāko koku, bet zemo koku esmu paaugstinājis, ka es zaļo koku esmu nokaltējis, bet nokaltušo esmu darījis zaļoksnu! Es, Kungs, esmu runājis, un es to esmu darījis!”
