Ezekiel Encourages the People To Turn Back to the Lord
1 One day, some of Israel's leaders came to me and asked for a message from the Lord. 2 While they were there, the Lord said:
3 Ezekiel, son of man, these men have started worshiping idols, though they know it will cause them to sin even more. So I refuse to give them a message!
4 Tell the people of Israel that if they sin by worshiping idols and then go to a prophet to find out what I say, I will give them the answer their sins deserve. 5 When they hear my message, maybe they will see that they need to turn back to me and stop worshiping those idols.
6 Now, Ezekiel, tell everyone in Israel:
I am the Lord God. Stop worshiping those idols I hate so much and come back to me.
7 Suppose one of you Israelites or a foreigner living in Israel rejects me and starts worshiping idols. If you then go to a prophet to find out what I say, I will answer 8 by turning against you. I will make you a warning to anyone who might think of doing the same thing, and you will no longer belong to my people. Then you will know that I am the Lord and that you have sinned against me.
9 If a prophet gives a false message, I am the one who caused that prophet to lie. But I will still reject him and cut him off from my people, 10 and anyone who goes to that prophet for a message will be punished in the same way. 11 I will do this, so that you will come back to me and stop destroying yourselves with these disgusting sins. So turn back to me! Then I will be your God, and you will be my people. I, the Lord God, make this promise.
Judgment on a Sinful Nation
12 The Lord God said:
13 Ezekiel, son of man, suppose an entire nation sins against me, and I punish it by destroying the crops and letting its people and livestock starve to death. 14 Even if Noah, Daniel, and Job were living in that nation, their faithfulness would not save anyone but themselves.
15 Or suppose I punish a nation by sending wild animals to eat people and scare away every passerby, so that the land becomes a barren desert. 16 As surely as I live, I promise that even if these three men lived in that nation, their own children would not be spared. The three men would live, but the land would be an empty desert.
17 Or suppose I send an enemy to attack a sinful nation and kill its people and livestock. 18 If these three men were in that nation when I punished it, not even their children would be spared. Only the three men would live.
19 And suppose I am so angry that I send a deadly disease to wipe out the people and livestock of a sinful nation. 20 Again, even if Noah, Daniel, and Job were living there, I, the Lord, promise that the children of these faithful men would also die. Only the three of them would be spared.
21 I am the Lord God, and I promise to punish Jerusalem severely. I will send war, starvation, wild animals, and deadly disease to slaughter its people and livestock. 22 And those who survive will be taken from their country and led here to Babylonia. Ezekiel, when you see how sinful they are, you will know why I did all these things to Jerusalem. 23 You will be convinced that I, the Lord God, was right in doing what I did.
Dieva vēstījums elku kalpiem
1 Tad pie manis atnāca daži Israēla vecajie un apsēdās man pretī. 2 Pār mani nāca Kunga vārds: 3 “Cilvēka dēls, šie vīri ir ieņēmuši sirdī elkus, savas klupšanas vainu tie tur savā priekšā! Vai tādiem ir mani jāiztaujā? 4 Runā uz tiem, saki tiem: tā saka Kungs Dievs: kad ikviena Israēla nama vīra prāts ir elku pārņemts, kaut tie nolikuši priekšā savas klupšanas vainu un tad nāk pie pravieša, es, Kungs, tiem atbildēšu, kaut elku tiem daudz! 5 Es atgūšu Israēla nama sirdis, kas no manis atsvešinājušās elku dēļ!
6 Tādēļ saki Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: atgriezieties, atgriezieties no elkiem un novērsieties no visām preteklībām! 7 Jo ikvienam no Israēla nama un arī svešiniekiem, kas mīt Israēlā un ir atkāpušies no manis, kam prāti elku pārņemti un kas nolikuši sev priekšā savas klupšanas vainu, bet nāk pie pravieša iztaujāt mani – es esmu Kungs! – es tiem atbildēšu. 8 Es vērsīšos pret tādiem vīriem un padarīšu tos par zīmi un parunu, es iznīdēšu tos no maniem ļaudīm! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!
9 Ja kāds pravietis runādams maldinās, tad es, Kungs, maldināšu šo pravieti, es izstiepšu savu roku pret viņu un iznīcināšu to no saviem Israēla ļaudīm. 10 Tie nesīs savu vainu – būs vainīgs gan taujātājs, gan pravietis. 11 Lai Israēla nams no manis vairs nenomaldās, lai viņi vairs neapgānās ar saviem noziegumiem, tad viņi būs mana tauta un es būšu viņu Dievs!” saka Kungs Dievs.
Izpostīšana ir neizbēgama
12 Kunga vārds nāca pār mani: 13 “Cilvēka dēls, ja kāda zeme grēko pret mani un ir neuzticīga man, tad es izstiepšu savu roku pret to, es atņemšu tai maizi un uzsūtīšu badu – es tur kaušu gan cilvēku, gan lopu. 14 Ja arī tur būtu šie trīs taisnīgie vīri – Noa, Daniēls un Ījabs –, tie izglābtu vienīgi savu dzīvību, saka Kungs Dievs. 15 Ja es tai zemei uzsūtītu plēsīgus zvērus, ka tie to iztukšotu un izdeldētu, 16 un ja tur būtu šie trīs vīri – kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs – ne dēlus, ne meitas tie neizglābtu, tie izglābtu vienīgi savu dzīvību, bet zeme tiktu izdeldēta. 17 Ja zobenu es palaistu pa to zemi un es sacītu zobenam: ej pa šo zemi, – ja es tur izkautu gan cilvēku, gan lopu 18 un tur būtu šie trīs vīri – kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs – ne dēlus, ne meitas tie neizglābtu, tie izglābtu vienīgi savu dzīvību! 19 Ja es šai zemei uzsūtītu mēri, ja es ar asinīm izlietu savu versmi pār to un izkautu gan cilvēku, gan lopu 20 un tur būtu Noa, Daniēls un Ījabs – kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs! – ne dēlus, ne meitas tie neizglābtu, tie izglābtu vienīgi savu dzīvību, sava taisnīguma dēļ tie izglābtu savu dzīvību.
21 Jo tā saka Kungs Dievs: ja es pret Jeruzālemi sūtītu savas četras ļaunās tiesas – zobenu, badu, plēsīgus zvērus un mēri – un izkautu gan cilvēku, gan lopu, 22 tad tomēr, redzi, tur atliktu daži izglābtie, jo izvesto dēli un meitas atgriezīsies pie jums, un, kad jūs redzēsiet viņu gājumu un veikumu, tad jūs samierināsieties ar ļaunumu, kam es liku nākt pār Jeruzālemi, – ar visu to, kam es esmu licis notikt. 23 Un tie jūs nomierinās, jo jūs redzēsiet viņu gājumu un veikumu. Tad jūs zināsiet, ka ne bez iemesla es esmu darījis visas šīs lietas,” saka Kungs Dievs.
