Ezekiel Condemns Jerusalem's Wicked Leaders
1 The Lord's Spirit lifted me up and took me to the east gate of the temple, where I saw 25 men, including the two leaders, Jaazaniah son of Azzur and Pelatiah son of Benaiah. 2 The Lord said, “Ezekiel, son of man, these men are making evil plans and giving dangerous advice to the people of Jerusalem. 3 They say things like, ‘Let's build more houses. This city is like a cooking pot over a fire, and we are the meat, but at least the pot keeps us from being burned in the fire.’ 4 So, Ezekiel, condemn them!”
5 The Lord's Spirit took control of me and told me to tell these leaders:
I, the Lord God, know what you leaders are saying. 6 You have murdered so many people that the city is filled with dead bodies! 7 This city is indeed a cooking pot, but the bodies of those you killed are the meat. And so I will force you to leave Jerusalem, 8 and I'll send armies to attack you, just as you fear. 9 Then you will be captured and punished by foreign enemies. 10 You will be killed in your own country, but not before you realize that I, the Lord, have done these things.
11 You leaders claim to be meat in a cooking pot, but you won't be protected by this city. No, you will die at the border of Israel. 12 You will realize that while you were following the laws of nearby nations, you were disobeying my laws and teachings. And I am the Lord!
13 Before I finished speaking, Pelatiah dropped dead. I bowed down and cried out, “Please, Lord God, don't kill everyone left in Israel.”
A Promise of Hope
14 The Lord replied:
15 Ezekiel, son of man, the people living in Jerusalem claim that you and the other Israelites who were taken to Babylonia are too far away to worship me. They also claim that the land of Israel now belongs only to them. 16 But here is what I want you to tell the Israelites in Babylonia:
It's true that I, the Lord God, have forced you out of your own country and made you live among foreign nations. But for now, I will be with you wherever you are, so that you can worship me. 17 And someday, I will gather you from the nations where you are scattered and let you live in Israel again. 18 When that happens, I want you to clear the land of all those idols I hate so much. 19 Then I will take away your stubbornness and make you eager to be completely faithful to me. You will want to obey me 20 and all my laws and teachings. You will be my people, and I will be your God. 21 But those who worship idols will be punished and get what they deserve. I, the Lord God, have spoken.
The Lord's Glory Leaves Jerusalem
22 After the Lord had finished speaking, the winged creatures spread their wings and flew into the air, and the wheels were beside them. The brightness of the Lord's glory above them 23 left Jerusalem and stopped at a hill east of the city.
24 Then in my vision, the Lord's Spirit lifted me up and carried me back to the other exiles in Babylonia. The vision faded away, 25 and I told them everything the Lord had shown me.
Dieva vēstījums ļaunprātīgiem vadoņiem
1 Gars mani pacēla un nesa uz Kunga nama vārtiem, kas austrumu pusē, un redzi – vārtos stāvēja divdesmit pieci vīri. Viņu vidū es pamanīju tautas augstmaņus: Jaazanju, Azūra dēlu, un Pelatjāhu, Benājāhu dēlu.
2 Gars man sacīja: “Cilvēka dēls, šie vīri šajā pilsētā sagudro nelietības un dod ļaunus padomus: 3 namu ceļamais laiks nav ne tuvu – pilsēta ir katls, un mēs esam gaļa! – 4 Tādēļ pravieto tiem, pravieto, cilvēka dēls!”
5 Un pār mani nolaidās Kunga Gars un sacīja: “Saki: tā saka Kungs: tā jūs runājat, Israēla nams, un es zinu jūsu domas! 6 Daudzus jūs šajā pilsētā nokāvāt, un ielas ir pilnas nokautajiem.
7 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: jūsu nokautie, kas krituši pilsētā, ir gaļa, un pilsēta ir katls, bet jūs tiksiet iztrenkti no tās! 8 Jūs bīsieties zobena, es jums uzsūtīšu zobenu, saka Kungs Dievs. 9 Es jūs iztrenkšu no tās ārā, es to atdošu svešiniekiem, es jums spriedīšu tiesu! 10 Jūs kritīsiet no zobena, es jūs tiesāšu Israēla robežās! Tad zināsiet, ka es esmu Kungs! 11 Šī pilsēta nebūs jums katls, un tajā jūs nebūsiet gaļa! Israēla robežās es jūs tiesāšu! 12 Jūs zināsiet, ka es esmu Kungs, kura likumus jūs nepildījāt un tiesas neievērojāt, – jūs darījāt tā, kā sprieda tautas ap jums!”
13 Kamēr es pravietoju, Pelatjāhu, Benājāhu dēls, nomira. Tad es kritu uz sava vaiga un stiprā balsī kliedzu: “Ak, Kungs Dievs, vai tu pilnīgi piebeigsi Israēla atlikumu?!”
Dievs atjaunos Israēlu
14 Un Kunga vārds nāca pār mani: 15 “Cilvēka dēls, nu Jeruzālemes iedzīvotāji saka par taviem brāļiem, taviem radiem un visu Israēla namu: tie ir tālu no Kunga, mums šī zeme ir atdota mantojumā!
16 Tādēļ saki: tā saka Kungs Dievs: jā, es viņus aizvedu tālu prom tautās, es viņus izkaisīju starp valstīm, bet tur, tajās valstīs, kurp tie nonākuši, es vēl mazliet esmu tiem svētums! –
17 Tādēļ saki: tā saka Kungs Dievs: es jūs sapulcēšu no visām tautām, un es jūs savākšu no visām valstīm, kurās jūs tikāt izkaisīti, un es jums došu Israēla zemi! – 18 Kad viņi tur nonāks, tie aizvāks no tās visas riebeklības un preteklības! 19 Es tiem došu citu sirdi, es likšu viņos jaunu garu, es izņemšu no viņu miesām akmens sirdi un došu tiem miesas sirdi, 20 un tad viņi sekos maniem likumiem, tie turēs un pildīs manas tiesas. Viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs! 21 Bet tiem, kam sirds tiecas pēc riebeklībām un preteklībām, – to darbus es pavērsīšu pret viņiem,” saka Kungs Dievs.
22 Tad ķerubi pacēla spārnus – riteņi bija tiem blakus, un Israēla Dieva godība bija pār tiem. 23 Kunga godība pārcēlās no pilsētas uz kalnu, kas pilsētas austrumu pusē. 24 Gars mani pacēla un redzējumā, kas no Dieva Gara, aiznesa pie izsūtītajiem uz Kaldeju. Tad redzējums nozuda, 25 un es izstāstīju izsūtītajiem visu, ko Kungs man bija rādījis.
