Ezekiel Sees the Lord's Glory
1-3 I am Ezekiel—a priest and the son of Buzi.
Five years after King Jehoiachin of Judah had been led away as a prisoner to Babylonia, I was living near the Chebar River among those who had been taken there with him. Then on the fifth day of the fourth month of the thirtieth year, the heavens suddenly opened. The Lord placed his hand upon me and showed me some visions.
4 I saw a windstorm blowing in from the north. Lightning flashed from a huge cloud and lit up the whole sky with a dazzling brightness. The fiery center of the cloud was as shiny as polished metal, 5 and in that center I saw what looked like four living creatures. They were somewhat like humans, 6 except that each one had four faces and four wings. 7 Their legs were straight, but their feet looked like the hoofs of calves and sparkled like bronze. 8 Under each of their wings, these creatures had a human hand. 9 The four creatures were standing back to back with the tips of their wings touching. They moved together in every direction, without turning their bodies.
10 Each creature had the face of a human in front, the face of a lion on the right side, the face of a bull on the left, and the face of an eagle in back. 11 Two wings of each creature were spread out and touched the wings of the creatures on either side. The other two wings of each creature were folded against its body.
12 The four living creatures went wherever the Spirit led them, and they moved together without turning their bodies, because each creature faced straight ahead. 13 The creatures were glowing like hot coals, and I saw something like a flaming torch moving back and forth among them. Lightning flashed from the torch every time its flame blazed up. 14 The creatures themselves moved as quickly as sparks jumping from a fire.
15 I then noticed that on the ground beside each of the four living creatures was a wheel, 16 shining like chrysolite. Each wheel was exactly the same and had a second wheel that cut through the middle of it, 17 so that they could move in any direction without turning. 18 The rims of the wheels were large and frightening, and they had eyes all the way around them. 19-21 The creatures controlled when and where the wheels moved—the wheels went wherever the four creatures went and stopped whenever they stopped. Even when the creatures flew in the air, the wheels were beside them.
22-23 Above the living creatures, I saw something that was sparkling like ice, and it reminded me of a dome. Each creature had two of its wings stretched out toward the creatures on either side, with the other two wings folded against its body. 24 Whenever the creatures flew, their wings roared like an ocean or a large army or even the voice of God All-Powerful. And whenever the creatures stopped, they folded their wings against their bodies.
25 When the creatures stopped flapping their wings, I heard a sound coming from above the dome. 26 I then saw what looked like a throne made of sapphire, and sitting on the throne was a figure in the shape of a human. 27 From the waist up, it was glowing like metal in a hot furnace, and from the waist down it looked like the flames of a fire. The figure was surrounded by a bright light, 28 as colorful as a rainbow that appears after a storm.
I realized I was seeing the brightness of the Lord's glory! So I bowed with my face to the ground, and just then I heard a voice speaking to me.
Četru tēlu redzējums Ecehiēlam
1 Tas notika trīsdesmitā gada ceturtā mēneša piektajā dienā, kad es ar izsūtītajiem biju viņpus Kebaras upes, – debesis atvērās, un es redzēju Dieva parādību. 2 Šā mēneša piektajā dienā apritēja ķēniņa Jehojāhīna piektais gūsta gads. 3 Kunga vārds nāktin nāca pār Ecehiēlu, priestera Būzī dēlu, kaldiešu zemē viņpus Kebaras upes – tur Kunga roka bija pār viņu. 4 Es skatījos, un redzi – negaisa viesulis nāca no ziemeļiem – milzīgs mākonis un liesmojoša uguns, visapkārt tai spožums, un vidū tā mirdzēja kā varš ugunī. 5 Šķita, ka vidū ir četras būtnes, kas izskatījās kā cilvēki. 6 Ikvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni. 7 To kājas bija taisnas, bet kāju pēdas kā teļa nagi, un tie spīdēja kā spodrināts varš. 8 Zem spārniem tiem visās četrās pusēs bija cilvēka rokas. Tiem bija gan četras sejas, gan četri spārni. 9 Spārni saskārās viens ar otru. Kad tie gāja, tie nepagriezās, bet ikviens devās taisni uz priekšu. 10 Izskats tiem bija šāds – katram bija cilvēka seja un labajā pusē lauvas seja, kreisajā pusē katram bija vērša seja un katram bija ērgļa seja. 11 To sejas un spārni bija vērsti augšup, divi spārni saskārās kopā, bet ar otriem diviem tie apklāja savu ķermeni. 12 Ikviens devās taisni uz priekšu – tie devās turp, kurp gars tos veda, un, kad tie gāja, tie nepagriezās. 13 Šīs būtnes izskatījās kā degošas ogles, tās bija kā lāpas. Kā spoža uguns šaudījās starp būtnēm, un no uguns plaiksnīja zibens. 14 Būtnes šaudījās kā zibens turp un atpakaļ.
15 Es skatījos uz būtnēm, un redzi – tām priekšā iesāņus uz zemes bija riteņi, pavisam četri. 16 Izskatījās, ka riteņi darināti no zeltaina topāza. Visi četri bija līdzīgi pēc izskata un darināti tā, ka ritenis bija ritenī, 17 tie gāja uz četrām pusēm, un, kad tie gāja, tie nepagriezās. 18 Riteņu loki bija augsti un biedējoši, visi četri loki visapkārt bija pilni acu. 19 Kad būtnes gāja, tām blakus gāja arī riteņi, un, kad tās pacēlās virs zemes, pacēlās arī riteņi. 20 Kad vien gars gribēja iet, gāja arī tās un riteņi cēlās kopā ar tām, jo būtņu gars bija riteņos. 21 Kad tās gāja, arī tie gāja, un, kad tās apstājās, arī tie apstājās. Kad tās pacēlās virs zemes, kopā ar tām cēlās riteņi, jo būtņu gars bija riteņos!
Dieva godības atklāšanās
22 Virs būtņu galvām bija it kā debesjums – spožs kā ledus, baisi tas pletās pār to galvām. 23 Būtņu spārni zem debesjuma bija izstiepti viens pret otru. Katrai bija divi spārni apsegam – ikviena ar diviem sedza savu ķermeni. 24 Es dzirdēju spārnus švīkstam kā varenus ūdeņus krācam, kā Visuvarenā balsi. Kad tās gāja – šalca kā negaisā, kā kara troksnī. Apstājoties tās spārnus nolaida. 25 Un, kad tās nolaida spārnus, atskanēja balss no debesjuma, kas tām bija virs galvas. 26 Debesjumā virs to galvām varēja redzēt safīram līdzīgu troni, un tronī sēdēja kāds, kas šķita kā cilvēks. 27 Es redzēju viņam visapkārt kā spīdošu varu, kā uguni! Gar viņa gurniem gan uz augšu, gan uz leju es redzēju uguni, spožumu visapkārt viņam – 28 kā varavīksni mākoņos lietainā dienā, kā spožumu visapkārt viņam. Viņš bija līdzīgs Kunga godībai. Es viņu ieraudzīju, kritu uz sava vaiga un dzirdēju balsi.
