1 The Lord said:
I am going to let your brother Aaron speak for you. He will tell your message to the king, just as a prophet speaks my message to the people. 2 Tell Aaron everything I say to you, and he will order the king to let my people leave his country. 3-4 But I will make the king so stubborn that he won't listen to you. He won't listen even when I do many terrible things to him and his nation. Then I will bring a final punishment on Egypt, and the king will let Israel's families and tribes go. 5 When this happens, the Egyptians will know that I am the Lord.
6 Moses and Aaron obeyed the Lord 7 and spoke to the king. At the time, Moses was 80 years old, and Aaron was 83.
A Stick Turns into a Snake
8-9 The Lord said, “Moses, when the king asks you and Aaron to perform a miracle, command Aaron to throw his walking stick down in front of the king, and it will turn into a snake.”
10 Moses and Aaron went to the king and his officials and did exactly as the Lord had commanded—Aaron threw the stick down, and it turned into a snake. 11 Then the king called in the wise men and the magicians, who used their secret powers to do the same thing— 12 they threw down sticks that turned into snakes. But Aaron's snake swallowed theirs. 13 The king behaved just as the Lord had said and stubbornly refused to listen.
The Nile River Turns into Blood
14 The Lord said to Moses:
The Egyptian king stubbornly refuses to change his mind and let the people go. 15 Tomorrow morning take the stick that turned into a snake, then wait beside the Nile River for the king. 16 Tell him, “The Lord God of the Hebrews sent me to order you to release his people, so they can worship him in the desert. But until now, you have paid no attention.
17 “The Lord is going to do something to show you that he really is the Lord. I will strike the Nile with this stick, and the water will turn into blood. 18 The fish will die, the river will stink, and none of you Egyptians will be able to drink the water.”
19 Moses, then command Aaron to hold his stick over the water. And when he does, every drop of water in Egypt will turn into blood, including rivers, canals, ponds, and even the water in buckets and jars.
20 Moses and Aaron obeyed the Lord. Aaron held out his stick, then struck the Nile, as the king and his officials watched. The river turned into blood, 21 the fish died, and the water smelled so bad that none of the Egyptians could drink it. Blood was everywhere in Egypt.
22 But the Egyptian magicians used their secret powers to do the same thing. The king did just as the Lord had said—he stubbornly refused to listen. 23 Then he went back to his palace and never gave it a second thought. 24 The Egyptians had to dig holes along the banks of the Nile for drinking water, because water from the river was unfit to drink.
Frogs
25 Seven days after the Lord had struck the Nile,
Ārons – Mozus runasvīrs
1 Kungs teica Mozum: “Redzi, es tevi iecelšu faraonam par dievu, un tavs brālis Ārons būs tavs pravietis! 2 Tu runāsi visu, ko es tev pavēlu, bet tavs brālis Ārons runās ar faraonu, lai viņš atlaiž Israēla dēlus no savas zemes. 3 Es nocietināšu faraona sirdi un darīšu Ēģiptes zemē daudz zīmju un brīnumu. 4 Bet faraons jūs neklausīs, tad es pielikšu Ēģiptei savu roku, un es izvedīšu savus pulkus – savu tautu, Israēla dēlus, no Ēģiptes zemes ar varenu tiesu! 5 Tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Kungs, – kad es izstiepšu savu roku pār Ēģipti un izvedīšu no tās Israēla dēlus!” 6 Mozus un Ārons darīja, kā Kungs tiem pavēlēja, tā viņi darīja! 7 Mozus bija astoņdesmit gadu vecs un Ārons – astoņdesmit trīs gadus vecs, kad viņi runāja ar faraonu.
Ārona spieķis kļūst par čūsku
(2Moz 4:1–5)8 Kungs teica Mozum un Āronam: 9 “Kad faraons jums teiks: rādiet brīnumus! – tad saki Āronam: ņem savu spieķi un nomet to faraona priekšā, lai tas kļūst par čūsku!” 10 Tad Mozus un Ārons gāja pie faraona. Viņi darīja, kā Kungs bija pavēlējis, – Ārons nometa savu spieķi faraona un viņa kalpu priekšā, un tas kļuva par čūsku. 11 Arī faraons sasauca savus gudros un burvjus, un arī viņi, Ēģiptes magi, ar savām burvestībām darīja tāpat. 12 Ikviens nometa savu spieķi, un tie kļuva par čūskām, bet Ārona spieķis aprija viņu spieķus. 13 Tomēr faraona sirds nocietinājās, un viņš uz tiem neklausījās, kā Kungs bija teicis.
Pirmā mocība: ūdens pārvēršas par asinīm
14 Un Kungs teica Mozum: “Faraona sirds ir cieta, viņš liedzas atlaist tautu! 15 Ej no rīta pie faraona, redzi, viņš nāks ārā pie ūdens, un tu nostājies viņam iepretī Nīlas krastā, ņem rokā to spieķi, kas pārvērtās par čūsku! 16 Saki viņam: Kungs, ebreju Dievs, mani sūtīja pie tevis sacīt: atlaid manu tautu, lai tie man tuksnesī kalpo! – bet, redzi, līdz šim tu neesi klausījis! 17 Tā saka Kungs: tagad tu zināsi, ka es esmu Kungs! Redzi, ar spieķi, kas man rokā, es sitīšu Nīlas ūdeni, un tas pārvērtīsies par asinīm! 18 Zivis Nīlā nomirs, Nīla smirdēs, un ēģiptieši nevarēs dzert Nīlas ūdeni!”
19 Un Kungs teica Mozum: “Saki Āronam: ņem savu spieķi un izstiep roku pār Ēģiptes ūdeņiem, upēm, pietekām, purviem un visām ūdenskrātuvēm, un tas kļūs par asinīm visā Ēģiptes zemē, gan koka, gan akmens traukos!” 20 Mozus un Ārons darīja, kā Kungs pavēlēja. Viņš pacēla spieķi faraona un viņa kalpu acu priekšā un sita Nīlas ūdeņus, un visi Nīlas ūdeņi pārvērtās par asinīm. 21 Zivis, kas Nīlā, nomira, Nīla smirdēja, un ēģiptieši nevarēja dzert Nīlas ūdeni, jo visā Ēģiptes zemē tas bija kļuvis par asinīm. 22 Tāpat darīja arī Ēģiptes magi ar savām burvestībām, bet faraona sirds nocietinājās, un viņš tos neklausīja, kā Kungs bija teicis. 23 Faraons pagriezās, iegāja savā namā un nelikās ne zinis. 24 Bet visi ēģiptieši raka ap Nīlu pēc dzeramā ūdens, jo Nīlas ūdeni tie nevarēja dzert. 25 Tā pagāja septiņas dienas pēc tam, kad Kungs bija sitis Nīlu.
Otrā mocība: vardes
26 Un Kungs teica Mozum: “Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Kungs: atlaid manu tautu, lai tie man kalpo! 27 Ja tu liegsies laist, redzi, es sitīšu visas tavas robežas ar vardēm! 28 Nīla ņudzēs no vardēm, tās kāps ārā un nāks tavā namā, tavā guļamistabā un tavā gultā, tavu kalpu namos, pie tavas tautas, tavās krāsnīs un abrās! 29 Vardes nāks pār tevi, pār tavu tautu un pār visiem taviem kalpiem!”
