The King Honors Mordecai
1 That night the king could not sleep, and he had a servant read him the records of what had happened since he had been king. 2 When the servant read how Mordecai had kept Bigthana and Teresh from killing the king, 3 the king asked, “What has been done to reward Mordecai for this?”
“Nothing, Your Majesty!” the king's servants replied.
4 About this time, Haman came in to ask the king to have Mordecai hanged on the gallows he had built. The king saw him and asked, “Who is that man waiting in front of the throne room?”
5 The king's servants answered, “Your Majesty, it is Haman.”
“Tell him to come in,” the king commanded.
6 When Haman entered the room, the king asked him, “What should I do for a man I want to honor?”
Haman was sure that he was the one the king wanted to honor. 7 So he replied, “Your Majesty, if you wish to honor a man, 8 get someone to bring him one of your own robes and one of your own horses with a fancy headdress. 9 Tell one of your highest officials to place your robe on this man and lead him through the streets on your horse, while someone shouts, ‘This is how the king honors a man!’ ”
10 The king replied, “Hurry and do just what you have said! Don't forget a thing. Get the robe and the horse for Mordecai the Jew, who serves as one of the king's officials!”
11 Haman got the king's robe and put it on Mordecai. He led him through the city on the horse and shouted as he went, “This is how the king honors a man!”
12 Afterwards, Mordecai returned to his duties in the king's palace, and Haman hurried home, hiding his face in shame. 13 Haman told his wife and friends what had happened. Then his wife and his advisors said, “If Mordecai is a Jew, this is just the beginning of your troubles! You will end up a ruined man.” 14 They were still talking, when the king's servants came and quickly took Haman to the dinner that Esther had prepared.
Ķēniņš parāda godu Mordohajam
1 Tonakt ķēniņam nenāca miegs, un viņš lika atnest Atmiņu grāmatu un Dienu grāmatu, un tās lasīja ķēniņam priekšā. 2 Tajās bija rakstīts par to, ko Mordohajs stāstījis par Bigtānu un Terešu, diviem ķēniņa einuhiem, durvju sargiem, kas bija lūkojuši nogalēt ķēniņu Ahasvēru. 3 Un ķēniņš jautāja: “Kāds gods un varenība par to doti Mordohajam?” Bet ķēniņa puiši, kas viņu apkalpoja, teica: “Nekas viņam nav dots.” 4 Un ķēniņš teica: “Kas ienāca pagalmā?” Ķēniņa nama ārpagalmā bija ienācis Hāmāns, lai runātu ar ķēniņu, ka Mordohajs jāpakar karātavās, kuras viņš tam bija uzslējis. 5 Un ķēniņa puiši viņam teica: “Redzi, pagalmā stāv Hāmāns,” un ķēniņš teica: “Lai ienāk!” 6 Hāmāns ienāca, un ķēniņš viņam vaicāja: “Ko lai dara vīram, ko ķēniņš grib pagodināt?” Bet Hāmāns nodomāja – ko gan ķēniņš gribētu pagodināt, ja ne mani? 7 Un Hāmāns teica ķēniņam: “Tam vīram, ko ķēniņš grib pagodināt, 8 lai atnes ķēniņa drānas, ko valkā ķēniņš, un dod zirgu, uz kura jāj ķēniņš, lai dod tam vīram ķēniņa kroni 9 un kāds no augstmaņiem lai pasniedz tam drānas un zirgu, ietērpj to vīru, ko ķēniņš grib pagodināt, un sēdina zirgā, ved pilsētas laukumā un sauc: tā tiek darīts vīram, ko ķēniņš grib pagodināt!” 10 Un ķēniņš teica Hāmānam: “Steidz, ņem drānas un zirgu, kā tikko teici, un dod jūdam Mordohajam, kas sēž ķēniņa vārtos, un neizlaid no sava sacītā neko!” 11 Hāmāns ņēma drānas un zirgu, ietērpa Mordohaju un veda viņu zirgā pa pilsētas laukumu, saukdams: “Tā tiek darīts vīram, ko ķēniņš grib pagodināt!”
12 Un Mordohajs atgriezās ķēniņa galmā, bet Hāmāns bēdīgs un apklātu galvu steidza mājup. 13 Tur Hāmāns pastāstīja savai sievai Zerešai un saviem draugiem visu, kas ar viņu bija noticis, un viņa padomdevēji un sieva Zereša teica: “Ja Mordohajs ir no jūdu dzimuma un tu esi sācis zemoties viņa priekšā, tev viņu vairs nepievārēt, tagad tu zemosies viņa priekšā vienmēr.”
14 Kamēr viņi vēl runāja, ieradās ķēniņa einuhi un steidza vest Hāmānu uz dzīrēm, ko bija sarīkojusi Estere.
