Don't Depend on Wealth
1 There is something else terribly unfair, and it troubles everyone on earth. 2 God may give you everything you want—money, property, and wealth. Then God doesn't let you enjoy it, and someone you don't even know gets it all. That's senseless and terribly unfair!
3 You may live a long time and have a hundred children. But a child born dead is better off than you, unless you enjoy life and have a decent burial. 4-5 That child will never live to see the sun or to have a name, and it will go straight to the world of darkness. But it will still find more rest than you, 6 even if you live two thousand years and don't enjoy life. As you know, we all end up in the same place.
7 We struggle just to have enough to eat, but we are never satisfied. 8 We may be sensible, yet we are no better off than a fool. And if we are poor, it still doesn't do us any good to try to live right. 9 It's better to enjoy what we have than to always want something else, because that makes no more sense than chasing the wind.
10 Everything that happens was decided long ago. We humans know what we are like, and we can't argue with God, because he is too strong for us. 11 The more we talk, the less sense we make, so what good does it do to talk? 12 Life is short and meaningless, and it fades away like a shadow. Who knows what is best for us? Who knows what will happen after we are gone?
Vēlmju un ieceru sabrukums
1 Redzi, posts, ko esmu redzējis zem saules – smagi tas gulstas pār cilvēku: 2 Dievs cilvēkam dod bagātību, mantu un godu, un tam netrūkst it nekā, ko viņš kāro, – bet Dievs neļauj viņam no tā baudīt, un to bauda svešinieks! Tā ir tikai tukšība un ļauna sērga, redzi, tā!
3 Kaut cilvēkam dzimst simts bērnu
un kaut viņš nodzīvo ilgus gadus,
ka mūža dienu bez skaita, –
ja viņš negūst prieku no dzīves jaukuma
un pat netiek apbedīts, kā pienākas,
tad es saku: labāk dzimt nedzīvam nekā tādam!
4 Tukšība ir viņa atnākšana, un tumsā tas aiziet,
un tumsa sedz viņa vārdu,
5 pat sauli viņš nav redzējis un pazinis, –
bet viņš rod vairāk miera nekā tas otrs,
6 kaut tas būtu dzīvojis tūkstoš gadus un otrtik, neredzēdams laba.
Vai tad visi neaiziet uz vienu un to pašu vietu?
7 Cilvēks tik pūlas priekš savas mutes,
bet viņa kāre nav piepildīta!
8 Kas gudrajam tiek vairāk nekā muļķim?
Ko nabagam līdz, ka viņš zina dzīves ceļus?
9 Labāks tas, ko acis redz,
nevis tas, pēc kā dvēsele dzenas, –
tā arī ir tukšība un vēja tvarsts.
10 Viss, kas ir bijis, jau ir vārdā nosaukts! Un visi zina, kas ir cilvēks
un ka viņš nejaudā stāties pret to, kas stiprāks par viņu.
11 Jo vairāk vārdu, jo vairāk tukšības – kas no tā cilvēkam? 12 Kurš zina, kas cilvēkam dzīvē labs – viņa dzīves skaitītās, tukšās dienās, ko viņš aizvada kā ēna? Un kurš var cilvēkam pateikt, kas būs pēc viņa zem saules?
