The Agreement in Moab
1 So Moses finished telling the Israelites what they had to do in order to keep the agreement the Lord was making with them in Moab, which was in addition to the one the Lord had made with them at Mount Sinai.
The Third Speech: Israel Must Keep Its Agreement with the Lord
The Lord Is Your God
2-3 Moses called the nation of Israel together and told them:
When you were in Egypt, you saw the Lord perform great miracles that caused trouble for the king, his officials, and everyone else in the country. 4-6 He has even told you, “For 40 years I, the Lord, led you through the desert, but your clothes and your sandals didn't wear out, and I gave you special food. I did these things so you would realize that I am your God.”
But the Lord must give you a change of heart before you truly understand what you have seen and heard.
7 When we first camped here, King Sihon of Heshbon and King Og of Bashan attacked, but we defeated them. 8 Then we captured their land and divided it among the tribes of Reuben, Gad, and East Manasseh.
Keep the Agreement
Moses said:
9 Israel, the Lord has made an agreement with you, and if you keep your part, you will be successful in everything you do. 10-12 Today everyone in our nation is standing here in the Lord's presence, including leaders and officials, parents and children, and even those foreigners who cut wood and carry water for us. We are at this place of worship to promise that we will keep our part of the agreement with the Lord our God.
13-15 In this agreement, the Lord promised that you would be his people and that he would be your God. He first made this promise to your ancestors Abraham, Isaac, and Jacob, and today the Lord is making this same promise to you. But it isn't just for you; it is also for your descendants.
16-17 When we lived in Egypt, you saw the Egyptians worship disgusting idols of wood, stone, silver, and gold. Then as we traveled through other nations, you saw those people worship other disgusting idols. 18 So make sure that everyone in your tribe remains faithful to the Lord and never starts worshiping gods of other nations.
If even one of you worships idols, you will be like the root of a plant that produces bitter, poisonous fruit. 19 You may be an Israelite and know all about the Lord's agreement with us, but he won't bless you if you rebel against him. You may think you can get away with it, but you will cause the rest of Israel to be punished along with you. 20-21 The Lord will be furious, and instead of forgiving you, he will separate you from the other tribes. Then he will destroy you, by piling on you all the curses in The Book of God's Law, and you will be forgotten forever.
22 The Lord will strike your country with diseases and disasters. Your descendants and foreigners from distant countries will see that your land 23 has become a scorching desert of salt and sulfur, where nothing is planted, nothing sprouts, and nothing grows. It will be as lifeless as the land around the cities of Sodom, Gomorrah, Admah, and Zeboiim, after the Lord became angry and destroyed them.
24 People from other nations will ask, “Why did the Lord destroy this country? Why was he so furious?”
25 And they will be given this answer:
Our ancestors worshiped the Lord, but after he brought them out of Egypt and made an agreement with them, they rejected the agreement 26 and decided to worship gods that had never helped them. The Lord had forbidden Israel to worship these gods, 27-28 and so he became furious and punished the land with all the curses in The Book of God's Law. Then he pulled up Israel by the roots and tossed them into a foreign country, where they still are today.
29 The Lord our God hasn't explained the present or the future, but he has commanded us to obey the laws he gave to us and our descendants.
Moāba zemē atjaunotā derība
1 Tad Mozus sauca uz Israēla dēliem un tiem sacīja: “Jūs redzējāt visu, ko Kungs Ēģiptē darīja jūsu acu priekšā faraonam, visiem viņa kalpiem un visai viņa zemei, 2 redzējāt lielo sodību, visas lielās zīmes un brīnumus. 3 Līdz pat šai dienai Kungs nav jums devis sirdi zināt, acis redzēt un ausis dzirdēt. 4 Četrdesmit gadus es jūs vedu pa tuksnesi – nevienam drānas uz miesas nenovalkājās un sandales kājās nenoplīsa. 5 Maizi jūs neēdāt un ne vīnu, ne stipru dzērienu jūs nedzērāt, lai zinātu, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs. 6 Kad jūs atnācāt šurp, tad mums pretī uz karu iznāca Hešbonas ķēniņš Sīhons un Bāšānas ķēniņš Ogs, bet mēs viņus sakāvām. 7 Mēs ieņēmām viņu zemi un devām to mantojumā rūbeniešiem, gādiešiem un pusei Manases cilts. 8 Tad nu ievērojiet šīs derības vārdus un pildiet tos, lai jums būtu saprašana it visā, ko jūs darāt.
9 Šodien jūs visi stāvat Kunga, sava Dieva, priekšā – jūsu cilšu galvenie, jūsu vecajie un jūsu virsnieki, visi Israēla vīri, 10 jūsu bērni, sievas un svešinieki, kas mīt jūsu nometnē, no koku cirtēja līdz ūdens smēlējam, 11 lai tu varētu stāties derībā ar Kungu, savu Dievu, un zvērestā ar viņu, ko Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi slēdz, 12 lai viņš tevi šodien varētu ņemt sev par tautu – viņš būs tavs Dievs, kā pats tev ir solījis un kā zvērējis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam. 13 Ne ar jums vien es slēdzu šo derību un zvērestu, 14 ne tikai ar tiem, kuri šeit kopā ar mums šodien stāv Kunga, mūsu Dieva, priekšā, bet arī ar tiem, kuru šodien šeit nav. 15 Jo jūs zināt, kā mēs mitām Ēģiptes zemē, kā mēs gājām cauri tautām, kas mums bija ceļā, 16 un jūs redzējāt viņu preteklības un elkus, kas tiem bija no koka, akmens, sudraba un zelta. 17 Lai starp jums nav ne vīra, ne sievas, ne dzimtas, ne cilts, kuru sirds šodien novērstos no Kunga, mūsu Dieva, un ietu kalpot to tautu dieviem, lai nav jums saknes, kam indīgs un rūgts auglis! 18 Un, ja kāds no jums dzirdēs šī zvēresta vārdus un svētīsies savā sirdī, sacīdams: labāk man klāsies, ja pēc savas sirds stūrgalvības es darīšu! – tad padzērušais tiks aizrauts kopā ar slāpstošo! 19 Kungs tādam negribēs piedot, un jo drīzi sāks kūpēt Kunga dusmas un viņa greizsirdība pret šo vīru, un tam tiks uzlikti visi lāsti, kas rakstīti šajā grāmatā, un Kungs izdzēsīs viņa vārdu zem debesīm! 20 Kungs ļaunuma dēļ viņu nošķirs no visām Israēla ciltīm pēc visiem derības lāstiem, kas rakstīti šajā bauslības grāmatā.
21 Nākamā paaudze, jūsu dēli, kas nāks pēc jums, un svešinieks, kas nāks no tālas zemes, kas redzēs visas šīs zemes brūces un slimības, ar ko Kungs tai būs licis sirgt, teiks tā: 22 sērs, sāls, viss izdedzis, visa zeme neapsēta, nedīgst nekas, tur nepaceļas ne zāle, tā apgriezta otrādi kā Sodoma un Gomora, ko Kungs apvērsa savās dusmās un niknumā! 23 Tad arīdzan visas tautas teiks: kādēļ Kungs šai zemei tā darīja?! Par ko šī lielā dusmu kvēle?! 24 Tad sacīs: tādēļ, ka viņi atmeta Kunga, savu tēvu Dieva, derību, ko viņš ar tiem slēdza, kad bija tos izvedis no Ēģiptes zemes, 25 tādēļ, ka viņi gāja un kalpoja citiem dieviem un tiem zemojās – dieviem, kurus tie nepazina un ko viņš tiem nebija atvēlējis. 26 Tad pret šo zemi iedegās Kunga dusmas un pār to nāca visi lāsti, kas rakstīti šajā grāmatā. 27 Un Kungs niknumā un lielās dusmās izrāva viņus no pašu zemes un aizmeta uz citu zemi, kā šodien! 28 Kas apslēpts, tas Kungam, mūsu Dievam, bet, kas atklāts, tas mums un mūsu dēliem uz mūžiem, lai pildām visus šīs bauslības vārdus.
