Daniel's Vision beside the Tigris River
1 In the third year of Cyrus the king of Persia, a message came to Daniel from God, and it was explained in a vision. The message was about a dreadful war, and it was true. 2 Daniel wrote:
For three weeks I was in sorrow. 3 I ate no fancy food or meat, I drank no wine, and I put no olive oil on my face or hair. 4 Then, on the twenty-fourth day of the first month, I was standing on the banks of the great Tigris River, 5 when I looked up and saw someone dressed in linen and wearing a solid gold belt. 6 His body was like a precious stone, his face like lightning, his eyes like flaming fires, his arms and legs like polished bronze, and his voice like the roar of a crowd. 7 Although the people who were with me did not see the vision, they became so frightened that they scattered and hid. 8 Only I saw this great vision. I became weak and pale, 9 and at the sound of his voice, I fell facedown in a deep sleep.
10 He raised me to my hands and knees 11 and then said, “Daniel, your God thinks highly of you, and he has sent me. So stand up and pay close attention.” I stood trembling, while the angel said:
12 Daniel, don't be afraid! God has listened to your prayers since the first day you humbly asked for understanding, and he has sent me here. 13 But the guardian angel of Persia opposed me for 21 days. Then Michael, who is one of the strongest guardian angels, came to rescue me from the kings of Persia. 14 Now I have come here to give you another vision about what will happen to your people in the future.
15 While this angel was speaking to me, I stared at the ground, speechless. 16 Then he appeared in human form and touched my lips. I said, “Sir, this vision has brought me great pain and has drained my strength. 17 I am merely your servant. How can I possibly speak with someone so powerful, when I am almost too weak to get my breath?”
18-19 The angel touched me a second time and said, “Don't be frightened! God thinks highly of you, and he intends this for your good, so be brave and strong.”
At this, I regained my strength and replied, “Please speak! You have already made me feel much better.”
20 Then the angel said:
Now do you understand why I have come? Soon I must leave to fight against the guardian angel of Persia. Then after I have defeated him, the guardian angel of Greece will attack me. 21 I will tell you what is written in The Book of Truth. But first, you must realize that no one except Michael, the guardian angel of Israel, is on my side.
Tautas un to sargeņģeļi
1 Persijas ķēniņa Kīra trešajā valdīšanas gadā Daniēlam, kuru sauca arī par Bēltšacaru, tika atklāts vārds, un šis vārds bija patiesība – būs liels karš. Viņš saprata vārdu, un saprašana viņam nāca parādībā.
2 “Tad es, Daniēls, sēroju trīs nedēļas. 3 Es neēdu neko gardu, vīnam un gaļai pat nepieskāros, ar smaržu eļļu neziedos, līdz pagāja trīs nedēļas.
4 Pirmā mēneša divdesmit ceturtajā dienā es atrados pie lielās upes Hidekelas , 5 es skatījos, un redzi – kāds vīrs, tērpies linu drānās un apjozies ar tīra zelta jostu. 6 Viņa miesa bija kā no zeltaina topāza, viņa seja mirdzēja kā zibens, un viņa acis kā uguns lāpas, viņa rokas un kājas spīdēja kā spodrināts varš, un balss viņam – kā ļaužu pūlim. 7 Es, Daniēls, vienīgais redzēju šo parādību. Tie, kas bija ar mani, neko neredzēja, bet viņiem uznāca tik trakas bailes, ka tie bēga un paslēpās. 8 Es paliku viens un skatīju šo vareno parādību. Man zuda spēki, man noplaka spars, un es biju pilnīgi bez spēka. 9 Tad es dzirdēju viņu runājam, un, dzirdot viņa balsi, es kritu dziļā miegā – ar seju pie zemes.
10 Un, redzi, man pieskaras kāda roka! – man sāka drebēt rokas un ceļi. 11 Viņš teica: “Godātais Daniēl, apdomā, ko tev teikšu, un celies augšā, jo es esmu sūtīts pie tevis.” Kad viņš man to bija pateicis, es drebēdams cēlos augšā. 12 Viņš teica: “Nebīsties, Daniēl! Kopš pirmās dienas, kad tu nodevies ar prātu to saprast un zemojies savam Dievam, tavi vārdi tika uzklausīti, un tādēļ es nācu pie tevis, 13 bet divdesmit vienu dienu mani aizkavēja Persijas valsts varenais. Tad Mihaēls, viens no galvenajiem varenajiem, nāca man palīgā – ko es kavējos Persijas valstī. 14 Es atsteidzos tev paziņot, kas nākamā laikā notiks ar taviem ļaudīm, jo šī parādība ir par nākamo laiku.”
15 Kad viņš man to pateica, es nodūru acis un klusēju. 16 Tad šis, kurš bija līdzīgs cilvēka dēliem, pieskārās manām lūpām, un es atvēru muti un varēju runāt. Es sacīju tam, kurš stāvēja man priekšā: “Mans kungs, parādības brīdī mani pārņēma sāpes un es biju pilnīgi bez spēka – 17 kā lai nu es, mana kunga kalps, spēju runāt ar savu kungu? Es esmu bez spēka un bez elpas!”
18 Tad cilvēkam līdzīgais vēlreiz man pieskārās un stiprināja mani. 19 Viņš teica: “Nebīsties, godātais! Tev lai miers! Esi stiprs, pavisam stiprs!” Kamēr viņš ar mani runāja, es kļuvu arvien stiprāks un teicu: “Mans kungs, runā, jo tu mani stiprināji!” 20 Viņš teica: “Vai tu zini, kādēļ es atnācu pie tevis? Drīz es atgriezīšos cīnīties ar Persijas valsts vareno, un, kad būšu projām, atnāks joniešu varenais, 21 bet es tev stāstīšu, kas rakstīts Patiesības grāmatā. Un nav neviena, kas mani stiprina pret šiem, kā vien Mihaēls, jūsu varenais.
