A Basket of Fruit
1 The Lord God showed me a basket of ripe fruit 2 and asked, “Amos, what do you see?”
“A basket of ripe fruit,” I replied.
Then he said,
“This is the end
for my people Israel.
I won't forgive them again.
3 Instead of singing
in the temple,
they will cry and weep.
Dead bodies will be everywhere.
So keep silent!
I, the Lord, have spoken!”
Israel Is Doomed
The Lord said:
4 You people crush those in need
and wipe out the poor.
5 You say to yourselves,
“How much longer before the end
of the New Moon Festival?
When will the Sabbath be over?
Our wheat is ready,
and we want to sell it now.
We can't wait to cheat
and charge high prices
for the grain we sell.
We will use dishonest scales
6 and mix dust in the grain.
Those who are needy and poor
don't have any money.
We will make them our slaves
for the price
of a pair of sandals.”
7 I, the Lord, won't forget
any of this,
though you take great pride
in your ancestor Jacob.
8 Your country will tremble,
and you will mourn.
It will be like the Nile River
that rises and overflows,
then sinks back down.
9 On that day, I, the Lord God,
will make the sun
go down at noon,
and I will turn daylight
into darkness.
10 Your festivals and joyful singing
will turn into sorrow.
You will wear sackcloth
and shave your heads,
as you would at the death
of your only son.
It will be a horrible day.
11 I, the Lord, also promise you
a terrible shortage,
but not of food and water.
You will hunger and thirst
to hear my message.
12 You will search everywhere—
from north to south,
from east to west.
You will go all over the earth,
seeking a message
from me, the Lord.
But you won't find one.
13 Your beautiful young women
and your young men
will faint from thirst.
14 You made promises
to the goddess Ashimah
at Samaria;
you made vows to other gods
at the shrines
of Dan and Beersheba.
So now you will fall
and never get up.
Redzējums par augļu grozu – Israēla gals
1 To man parādīja Kungs Dievs, redzi: grozs ar gataviem augļiem! 2 Un viņš teica: “Ko tu redzi, Amoss?” Es teicu: “Grozu ar gataviem augļiem.” Tad Kungs man teica:
“Gatava mana tauta Israēls,
es vairs nebūšu pie tiem!
3 Tempļa dziesmas todien kļūs par gaudām,
saka Kungs Dievs,
daudz līķu visās vietās,
tos izmēzīs klusu!”
4 Klausieties nu, nabagu apspiedēji,
kas no zemes trūcīgos deldējat,
5 kas sakāt:
“Kad paies mēnesis, mēs pārdosim labību,
un pēc sabata mēs tirgosim kviešus,
mēru samazināsim, bet atsvariem pieliksim,
tik krāpsimies ar greiziem svariem!
6 Pirksim par sudrabu nabagus
un trūcīgos par sandaļu pāri,
pārdosim pelavas kā kviešus!”
7 Kungs ir zvērējis pie Jēkaba lepnuma:
“Nemūžam es neaizmirsīšu, ko tie darījuši!”
8 Vai netrīcēs zeme tā dēļ un nesēros visi, kas tur mīt?
Nu celsies kā Nīla viss – mutuļos, applūdīs kā Nīla Ēģiptē!
9 “Un tajā dienā,”
saka Kungs Dievs,
“es likšu, lai saule pusdienā noriet,
aptumšošu zemi dienā, kad gaišs!
10 Es jūsu svētumu par sērām pārvērtīšu
un visas jūsu dziesmas par vaimanām,
es pats visiem uz gurniem maisu uzvilkšu
un ik galvai pliku pauri noskūšu,
es darīšu, ka tie sēros kā par vienīgo dēlu,
beigas būs kā rūgta diena!
11 Redzi, nāk dienas, saka Kungs Dievs,
kad es zemei uzsūtīšu badu,
ne badu pēc maizes, ne slāpes pēc ūdens,
bet gan izdzirdēt Kunga vārdus!
12 Tie klīdīs no jūras līdz jūrai,
no ziemeļiem līdz austrumiem klaiņos,
meklēdami Kunga vārdus, –
bet neatradīs!
13 Tajā dienā skaistās jaunavas un jaunekļi
sagums slāpēs!
14 Tie, kas zvērēja pie Samarijas Ašimas,
kas teica: lai dzīvo tavs Dievs, Dān,
lai dzīvo Bēršebas ceļš! –
tie kritīs un necelsies!”
