King Amaziah of Judah
(2 Chronicles 25.1-24)1 Amaziah son of Joash became king of Judah in the second year of Jehoash's rule in Israel. 2 Amaziah was 25 years old when he became king, and he ruled 29 years from Jerusalem, which was also the hometown of his mother Jehoaddin.
3 Amaziah followed the example of his father Joash by obeying the Lord and doing right. But he was not as faithful as his ancestor David. 4 Amaziah did not destroy the local shrines, and they were still used as places for offering sacrifices.
5 As soon as Amaziah had control of Judah, he arrested and killed the officers who had murdered his father. 6 But the children of those officers were not killed. The Lord had commanded in the Law of Moses that only the people who sinned were to be punished, not their parents or children.
7 While Amaziah was king, he killed 10,000 Edomite soldiers in Salt Valley. He captured the town of Sela and renamed it Joktheel, which is still its name.
8 One day, Amaziah sent a message to King Jehoash of Israel: “Come out and face me in battle!”
9 Jehoash sent back this reply:
Once upon a time, a small thornbush in Lebanon announced that his son was going to marry the daughter of a large cedar tree. But a wild animal came along and trampled the small bush.
10 Amaziah, you think you're so powerful because you defeated Edom. Go ahead and celebrate—but stay at home. If you cause any trouble, both you and your kingdom of Judah will be destroyed.
11 But Amaziah refused to listen. So Jehoash and his troops marched to the town of Beth-Shemesh in Judah to attack Amaziah and his troops. 12 During the battle, Judah's army was crushed. Every soldier from Judah ran back home, 13 and Jehoash captured Amaziah.
Jehoash then marched to Jerusalem and broke down the city wall from Ephraim Gate to Corner Gate, a section nearly 200 meters long. 14 He took the gold and silver, as well as everything of value from the Lord's temple and the king's treasury. He took hostages, then returned to Samaria.
15 Everything else Jehoash did while he was king, including his brave deeds and how he defeated King Amaziah of Judah, is written in The History of the Kings of Israel. 16 Jehoash died and was buried in Samaria beside the other Israelite kings. His son Jeroboam then became king.
17 Fifteen years after Jehoash died, 18-20 some people in Jerusalem plotted against Amaziah. He was able to escape to the town of Lachish, but another group of people caught him and killed him there. His body was taken back to Jerusalem on horseback and buried beside his ancestors.
Everything else Amaziah did while he was king is written in The History of the Kings of Judah. 21 After his death the people of Judah made his son Azariah king, even though he was only 16 at the time. 22 Azariah was the one who later recaptured and rebuilt the town of Elath.
King Jeroboam the Second of Israel
23 Jeroboam son of Jehoash became king of Israel in the fifteenth year of Amaziah's rule in Judah. Jeroboam ruled 41 years from Samaria. 24 He disobeyed the Lord by following the evil example of Jeroboam son of Nebat, who had caused the Israelites to sin.
25 Jeroboam extended the boundaries of Israel from Lebo-Hamath in the north to the Dead Sea in the south, just as the Lord had promised his servant Jonah son of Amittai, who was a prophet from Gath-Hepher. 26 The Lord helped Jeroboam do this because he had seen how terribly the Israelites were suffering, whether slave or free, and no one was left to help them. 27 And since the Lord had promised that he would not let Israel be completely destroyed, he helped Jeroboam rescue them.
28 Everything else Jeroboam did while he was king, including his brave deeds and how he recaptured the towns of Damascus and Hamath, is written in The History of the Kings of Israel. 29 Jeroboam died and was buried, and his son Zechariah became king.
Amacjāhu valda pār Jūdu
(2L 25:1–26:2)1 Israēla ķēniņa Jehoāša, Jehoāhāza dēla, otrajā valdīšanas gadā sāka valdīt Amacjāhu, Jūdas ķēniņa Jehoāša dēls. 2 Viņš sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā, Jeruzālemē viņš valdīja divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Jehoadāna no Jeruzālemes. 3 Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, – nevis tā, kā tēvs Dāvids, bet gan tā, kā viņa tēvs Jehoāšs. 4 Nenovāca tikai augstieņu altārus. Tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros.
5 Kad viņa vara bija nostiprinājusies, viņš lika nokaut tos savus kalpus, kas bija nokāvuši ķēniņu, viņa tēvu. 6 Bet slepkavu dēlus viņš nelika nonāvēt, jo, kā rakstīts Mozus bauslības grāmatā, Kungs ir pavēlējis: “Nenonāvējiet tēvus dēlu vietā un dēlus nenonāvējiet tēvu vietā, katrs lai mirst savu grēku dēļ.”
7 Sāls ielejā viņš nokāva desmit tūkstošus edomiešu un karā sagrāba Selu. Viņš to nosauca par Jokteēlu, tā to sauc līdz šai dienai.
8 Tad Amacjāhu sūtīja vēstnešus pie Jehoāša, Jehoāhāza dēla, Jehus dēla dēla, lai teiktu: “Nāc, tiksimies kaujā!” 9 Israēla ķēniņš Jehoāšs sūtīja pie Jūdas ķēniņa Amacjāhu, lai pavēstītu: “Lebanona ērkšķu krūms sūtīja pie Lebanona ciedra koka un sacīja: dod savu meitu manam dēlam par sievu, bet Lebanona lauka zvēri samina ērkšķi. 10 Patiesi, tu esi sakāvis Edomu, tādēļ tava sirds lepojas. Paliec ar godu savā namā! Kādēļ tu gribi sākt ķildu sev pašam par ļaunu? Tu kritīsi un Jūda kopā ar tevi!” 11 Bet Amacjāhu neklausījās. Tad Israēla ķēniņš Jehoāšs devās karā – viņš un Jūdas ķēniņš Amacjāhu devās uz Bēt-Šemešu Jūdā. 12 Israēls sakāva Jūdu, un ikviens bēga uz savu telti. 13 Israēla ķēniņš Jehoāšs pie Bēt-Šemešas sagūstīja Jūdas ķēniņu Amacjāhu, Jehoāša dēlu, Ahazjāhu dēla dēlu. Tad viņš devās uz Jeruzālemi un nopostīja Jeruzālemes mūrus no Efraima vārtiem līdz Stūra vārtiem – četri simti elkoņu garumā. 14 Viņš paņēma visu zeltu un sudrabu, visus traukus, kurus atrada Kunga namā un ķēniņa nama mantnīcās, saņēma ķīlniekus un atgriezās Samarijā.
15 Pārējie Jehoāša darbi un viss, ko viņš darīja, viņa varenība un kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacjāhu, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 16 Jehoāšs apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Samarijā pie Israēla ķēniņiem. Pēc viņa sāka valdīt tā dēls Jārobāms.
17 Jūdas ķēniņš Amacjāhu, Jehoāša dēls, pēc Israēla ķēniņa Jehoāša, Jehoāhāza dēla, nāves vēl dzīvoja piecpadsmit gadus.
18 Pārējie Amacjāhu darbi – vai tad par tiem nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 19 Jeruzālemē sacēlās pret viņu, tad viņš bēga uz Lāhīšu, bet tie devās pēc viņa uz Lāhīšu un tur nonāvēja. 20 Viņu atveda ar zirgiem un apbedīja pie tēviem Jeruzālemē, Dāvida pilsētā. 21 Visa Jūdas tauta par ķēniņu viņa tēva Amacjāhu vietā iecēla Azarju, viņš bija sešpadsmit gadus vecs. 22 Viņš uzcēla Ēlatu. Viņš to pievienoja Jūdai pēc tam, kad ķēniņš Amacjāhu bija apgūlies pie tēviem.
Jārobāms II valda pār Israēlu
23 Jūdas ķēniņa Amacjāhu, Jehoāša dēla, piecpadsmitajā gadā Samarijā sāka valdīt Israēla ķēniņš Jārobāms, Jehoāša dēls. Viņš valdīja četrdesmit vienu gadu. 24 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, un nenovērsās no visiem Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam. 25 Viņš atguva Israēla iepriekšējās robežas no Hamātas līdz klajumu jūrai, kā Kungs, Israēla Dievs, bija sacījis. Viņš bija runājis caur savu kalpu, pravieti Jonu, Amitaja dēlu, no Gat-Heferas. 26 Kungs redzēja, ka Israēla ciešanas ir jo rūgtas, ne saistītajiem, ne brīvajiem nebija palīga Israēlā. 27 Bet Kungs nebija teicis, ka iznīcinās Israēla vārdu apakš debess, tāpēc viņš to izglāba ar Jārobāma, Jehoāša dēla, roku.
28 Pārējie Jārobāma darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa varonība, kā viņš cīnījās un kā pievienoja Israēlam Damasku un Jūdas Hamātu, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 29 Jārobāms apgūlās pie tēviem, Israēla ķēniņiem, un pēc viņa sāka valdīt tā dēls Zeharjahu.
