King Jehoahaz of Israel
1 Jehoahaz son of Jehu became king of Israel in the twenty-third year of Joash's rule in Judah. Jehoahaz ruled 17 years from Samaria 2 and disobeyed the Lord by doing wrong. He never stopped following the example of Jeroboam, who had caused the Israelites to sin.
3 The Lord was angry with the Israelites, so he let King Hazael of Syria and his son Benhadad rule over them for a long time. 4 Jehoahaz prayed to the Lord for help, and the Lord saw how terribly Hazael was treating the Israelites. He answered Jehoahaz 5 by sending Israel a leader who rescued them from the Syrians, and the Israelites lived in peace as they had before. 6-7 But Hazael had defeated Israel's army so badly that Jehoahaz had only 10 chariots, 50 cavalry troops, and 10,000 regular soldiers left in his army.
The Israelites kept sinning and following the example of Jeroboam's family. They did not tear down the sacred poles that had been set up in Samaria for the worship of the goddess Asherah.
8 Everything else Jehoahaz did while he was king, including his brave deeds, is written in The History of the Kings of Israel. 9 Jehoahaz died and was buried in Samaria, and his son Jehoash became king.
King Jehoash of Israel
10 Jehoash became king of Israel in the thirty-seventh year of Joash's rule in Judah, and he ruled 16 years from Samaria. 11 He disobeyed the Lord by doing just like Jeroboam, who had caused the Israelites to sin.
12 Everything else Jehoash did while he was king, including his war against King Amaziah of Judah, is written in The History of the Kings of Israel. 13 Jehoash died and was buried in Samaria beside the other Israelite kings. His son Jeroboam then became king.
Elisha the Prophet Dies
14 Some time before the death of King Jehoash, Elisha the prophet was very sick and about to die. Jehoash went in and stood beside him, crying. He said, “Master, what will Israel's chariots and cavalry be able to do without you?”
15-16 “Grab a bow and some arrows,” Elisha told him, “and hold them in your hand.” Jehoash grabbed the bow and arrows and held them. Elisha placed his hand on the king's hand 17 and said, “Open the window facing east.” When it was open, Elisha shouted, “Now shoot!” Jehoash shot an arrow and Elisha said, “That arrow is a sign that the Lord will help you completely defeat the Syrian army at Aphek.”
18 Elisha said, “Pick up the arrows and hit the ground with them.” Jehoash grabbed the arrows and hit the ground three times, then stopped. 19 Elisha became angry with the king and exclaimed, “If you had struck it five or six times, you would completely wipe out the Syrians. Now you will defeat them only three times.”
20 Elisha died and was buried.
Every year in the spring, Moab's leaders sent raiding parties into Israel. 21 Once, while some Israelites were burying a man's body, they saw a group of Moabites. The Israelites quickly threw the body into Elisha's tomb and ran away. As soon as the man's body touched the bones of Elisha, the man came back to life and stood up.
Israel Defeats Syria
22 Israel was under the power of King Hazael of Syria during the entire rule of Jehoahaz. 23 But the Lord was kind to the Israelites and showed them mercy because of his solemn agreement with their ancestors Abraham, Isaac, and Jacob. In fact, he has never turned his back on them or let them be completely destroyed.
24 Hazael died, and his son Benhadad then became king of Syria. 25 King Jehoash of Israel attacked and defeated the Syrian army three times. He took back from Benhadad all the towns Hazael had captured in battle from his father Jehoahaz.
Jehoāhāzs valda pār Israēlu
1 Jūdas ķēniņa Jehoāša, Ahazjāhu dēla, divdesmit trešajā valdīšanas gadā pār Israēlu sāka valdīt Jehoāhāzs, Jehus dēls, un valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus. 2 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, un staigāja Jārobāma, Nebāta dēla, grēkos, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, un nenovērsās no tiem. 3 Kungs iedegās dusmās pret Israēlu un uz ilgiem laikiem to nodeva Arāmas ķēniņa Hazaēla un viņa dēla Ben-Hadada rokā. 4 Tad Jehoāhāzs lūdzās Kungu, un Kungs viņu uzklausīja, jo viņš redzēja Israēla apspiestību – kā Arāmas ķēniņš tos apspieda. 5 Kungs Israēlam deva glābiņu, un tie tika vaļā no aramiešu rokas, un Israēla dēli varēja dzīvot savās teltīs kā agrāk. 6 Taču tie nenovērsās no Jārobāma nama grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, palika tajos, un arī Ašēra palika stāvam Samarijā. 7 Jehoāhāzam nebija palicis vairāk karavīru kā vien piecdesmit jātnieku, desmit kararatu un desmit tūkstoši kājnieku, jo tos bija izdeldējis Arāmas ķēniņš – padarījis tos kā samītus putekļus.
8 Pārējie Jehoāhāza darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa varenība – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 9 Jehoāhāzs apgūlās pie tēviem, viņu apbedīja Samarijā. Pēc viņa sāka valdīt tā dēls Jehoāšs.
Jehoāšs valda pār Israēlu
10 Jūdas ķēniņa Jehoāša trīsdesmit septītajā gadā Jehoāšs, Jehoāhāza dēls, sāka valdīt pār Israēlu Samarijā un valdīja sešpadsmit gadus. 11 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, nenovērsās no visiem Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam, un palika tajos.
12 Pārējie Jehoāša darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa varenība, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacjāhu, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 13 Jehoāšs apgūlās pie tēviem. Jārobāms sēdās viņa tronī, bet Jehoāšu apbedīja Samarijā pie Israēla ķēniņiem.
Elīšas nāve
14 Elīša saslima ar slimību, no kuras viņš vēlāk nomira. Bet Israēla ķēniņš Jehoāšs nāca pie viņa, raudāja un sacīja: “Mans tēvs, mans tēvs, Israēla kararati un jātnieki!” 15 Elīša viņam sacīja: “Ņem loku un bultas!” Un viņš ņēma loku un bultas. 16 Viņš sacīja Israēla ķēniņam: “Tver loku savā rokā!” Ķēniņš satvēra, Elīša uzlika savas rokas uz viņa rokām 17 un sacīja: “Atver austrumu logu.” Viņš atvēra. Tad Elīša sacīja: “Šauj!” Un viņš izšāva. Elīša sacīja: “Tā ir Kunga glābšanas bulta – bulta, kas glābs no Arāmas, jo Afēkā tu kausi aramiešus, līdz tie būs pagalam!” 18 Elīša sacīja: “Ņem bultas!” Viņš paņēma. Un viņš teica Israēla ķēniņam: “Sit zemi!” Viņš sita trīs reizes un mitējās. 19 Tad Dieva vīrs sadusmojās uz viņu un sacīja: “Būtu sitis piecas vai sešas reizes, tad būtu Arāmu sakāvis pavisam, bet tagad tu sakausi Arāmu tikai trīs reizes!”
20 Elīša nomira, un viņu apbedīja. Gada sākumā moābiešu sirotāji ielauzās zemē. 21 Tobrīd apbedīja kādu vīru, un, redzi, viņi ieraudzīja sirotājus! Viņi to vīru iegrūda Elīšas kapā, bet, kad tas vīrs saskārās ar Elīšas kauliem, tas atdzīvojās un nostājās uz savām kājām.
Israēls atgūst aramiešu ieņemtās pilsētas
22 Aramiešu ķēniņš Hazaēls apspieda Israēlu visu Jehoāhāza valdīšanas laiku. 23 Un Kungs bija viņiem žēlsirdīgs, apžēlojās un pievērsās viņiem savas derības dēļ ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu. Līdz šim viņš taču nebija gribējis tos iznīdēt un padzīt! 24 Arāmas ķēniņš Hazaēls nomira, un pēc viņa sāka valdīt tā dēls Ben-Hadads. 25 Tad Jehoāšs, Jehoāhāza dēls, atņēma Ben-Hadadam, Hazaēla dēlam, pilsētas, kas bija atņemtas viņa tēvam Jehoāhāzam. Karā Jehoāšs viņu trīs reizes sakāva un atguva Israēla pilsētas.