Visions from the Lord
1 I have to brag. There is nothing to be gained by it, but I must brag about the visions and other things that the Lord has shown me. 2 I know about one of Christ's followers who was taken up into the third heaven 14 years ago. I don't know if the man was still in his body when it happened, but God certainly knows.
3 As I said, only God really knows if this man was in his body at the time. 4 But he was taken up into paradise, where he heard things too wonderful to tell. 5 I will brag about that man, but not about myself, except to say how weak I am.
6 Yet even if I did brag, I would not be foolish. I would simply be speaking the truth. But I will try not to say too much. That way, none of you will think more highly of me than you should because of what you have seen me do and say. 7 Of course, I am now referring to the wonderful things I saw. One of Satan's angels was sent to make me suffer terribly, so that I would not feel too proud.
8 Three times I begged the Lord to make this suffering go away. 9 But he replied, “My gift of undeserved grace is all you need. My power is strongest when you are weak.” So if Christ keeps giving me his power, I will gladly brag about how weak I am. 10 Yes, I am glad to be weak or insulted or mistreated or to have troubles and sufferings, if it is for Christ. Because when I am weak, I am strong.
Paul's Concern for the Lord's Followers at Corinth
11 I have been making a fool of myself. But you forced me to do it, when you should have been speaking up for me. I may be nothing at all, but I am as good as those super apostles. 12 When I was with you, I was patient and worked all the powerful miracles and signs and wonders of a true apostle. 13 You missed out on only one blessing the other churches received. That is, you didn't have to support me. Forgive me for doing you wrong.
14 I am planning to visit you for the third time. But I still won't make a burden of myself. What I really want is you, and not what you have. Children are not supposed to save up for their parents, but parents are supposed to take care of their children. 15 So I will gladly give all I have and all I am. Will you love me less for loving you too much? 16 You agree that I wasn't a burden to you. Maybe that's because I was trying to catch you off guard and trick you. 17 Were you cheated by any of those I sent to you? 18 I urged Titus to visit you, and I sent another follower with him. But Titus didn't cheat you, and we felt and behaved the same way he did.
19 Have you been thinking all along that we have been defending ourselves to you? Actually, we have been speaking to God as followers of Christ. But, my friends, we did it all for your good.
20 I am afraid when I come, we won't be pleased with each other. I fear that some of you may be arguing or jealous or angry or selfish or gossiping or insulting each other. I even fear that you may be proud and acting like a mob. 21 I am afraid God will make me ashamed when I visit you again. I will feel like crying because many of you have never given up your old sins. You are still doing things that are immoral, indecent, and shameful.
Redzējumi un atklāsmes
1 Ja jau jālielās, kaut arī tas nekādu labumu nedod, turpināšu par redzējumiem un atklāsmēm, ko devis Kungs. 2 Es pazīstu kādu cilvēku Kristū, kas pirms četrpadsmit gadiem tika aizrauts līdz trešajām debesīm, – vai viņš tobrīd bija miesā vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina. 3 Tāpat es zinu par šo cilvēku – vai viņš bija miesā vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina –, 4 ka viņš tika aizrauts paradīzē un tur dzirdēja neizrunājamus vārdus, kurus cilvēkam nav ļauts izteikt. 5 Ar šo cilvēku es gribu lielīties; ar sevi pašu negribu, ja nu vienīgi ar savu nespēku. 6 Ja es lielīšos, es nebūšu nejēga, jo es runāšu patiesību; es tikai piesargos, lai šo dižo atklāsmju dēļ kāds par mani nespriež vairāk kā tikai to, ko redz vai no manis dzird. 7 Tādēļ, lai es nepaaugstinātos, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis; tas mani sit, lai es pārlieku nepaaugstinos. 8 Es trīs reizes esmu piesaucis Kungu, lai sātana eņģelis no manis atstājas. 9 Un Kungs man sacīja: tev pietiek ar manu žēlastību, jo mans spēks top pilnīgs nespēkā. – Tādēļ es vislabprātāk lielīšos ar savu vājumu, lai Kristus spēks manī varētu iemājot. 10 Tādēļ labprāt esmu nespēkā, pazemojumos, trūkumā, vajāšanās un spaidos Kristus dēļ. Vienmēr, kad esmu nespēkā, es esmu stiprs.
Pāvila attiecības ar Korintas draudzi
11 Esmu ļāvies neprātam; jūs mani piespiedāt. Jums gan vajadzēja mani atbalstīt, jo es ne ar ko neatpalieku no tiem pārlieku dižajiem apustuļiem, kaut gan neesmu nekas; 12 tomēr manas apustuļa sūtības apliecinājums tika jums rādīts neatlaidīgā pacietībā, gan zīmēs, gan brīnumos, gan spēkā. 13 Ar ko tad vēl jūs būtu nostādīti sliktākā stāvoklī par citām draudzēm kā vien ar to, ka es jūs neapgrūtināju? Piedodiet man šo pāridarījumu. 14 Redzi, es trešo reizi esmu gatavs pie jums ierasties, un es nebūšu jums par apgrūtinājumu, tādēļ ka es nemeklēju jūsu mantu, bet jūs pašus; jo nevis bērniem vajag krāt mantu vecākiem, bet vecākiem – bērniem. 15 Jūsu dvēseļu dēļ es ar prieku būšu izšķērdīgs un ļaušu sevi izšķērdēt. Ja es jūs tik ļoti mīlu, vai tādēļ jūs mīlētu mani mazāk? 16 Lai tā būtu: es jūs neapgrūtināju, bet kā viltnieks paņēmu jūs ar viltu. 17 Bet vai tad es iedzīvojos uz jūsu rēķina, kad nosūtīju pie jums kādu no saviem ļaudīm? 18 Es aicināju Titu un viņam līdzi sūtīju vēl otru brāli; vai tad Tits iedzīvojās uz jūsu rēķina? Vai tad mēs nedarbojāmies vienā un tajā pašā garā? Vai nestaigājām tajās pašās pēdās? 19 Jums jau sen šķiet, ka mēs jūsu priekšā aizstāvamies. Mēs runājam Kristū Dieva priekšā; un viss, mīļotie, tiek darīts jūsu izaugsmei. 20 Es gan baidos, ka atnākot neatradīšu jūs tādus, kādus es gribu, un jūs neatradīsiet mani tādu, kādu jūs gribat; es baidos, ka tik nebūtu sāncensība, greizsirdība un niknums, savtīgums, ļaunas aprunāšanas, baumošanas, uzpūtība un nekārtība. 21 Lai neiznāk, ka, atnākot vēlreiz pie jums, Dievs mani pazemos jūsu priekšā un es raudāšu par daudziem, kas sagrēkojušies un nav nožēlojuši savu nešķīstību, netiklību un izlaidību, ko paši darījuši.
