1 From Paul, chosen by God to be an apostle of Jesus Christ, and from Timothy, who is also a follower.
To God's church in Corinth and to all of God's people in Achaia.
2 I pray that God our Father and the Lord Jesus Christ will be kind to you and will bless you with peace!
Paul Gives Thanks
3 Praise God, the Father of our Lord Jesus Christ! The Father is a merciful God, who always gives us comfort. 4 He comforts us when we are in trouble, so that we can share this same comfort with others in trouble. 5 We share in the terrible sufferings of Christ, but also in the wonderful comfort he gives. 6 We suffer in the hope that you will be comforted and saved. And because we are comforted, you will also be comforted, as you patiently endure suffering like ours. 7 You never disappoint us. You suffered as much as we did, and we know that you will be comforted as we were.
8 My friends, I want you to know what a hard time we had in Asia. Our sufferings were so horrible and so unbearable that death seemed certain. 9 In fact, we felt sure we were going to die. But this made us stop trusting in ourselves and start trusting God, who raises the dead to life. 10 God saved us from the threat of death, and we are sure that he will do it again and again. 11 Please help us by praying for us. Then many people will give thanks for the blessings we receive in answer to all these prayers.
Paul's Change of Plans
12 We can be proud of our clear conscience. We have always lived honestly and sincerely, especially when we were with you. And we were guided by God's gift of undeserved grace instead of by the wisdom of this world. 13 I am not writing anything you cannot read and understand. I hope you will understand it completely, 14 just as you already partly understand us. Then when our Lord Jesus returns, you can be as proud of us as we are of you.
15 I was so sure of your pride in us that I had planned to visit you first of all. In this way you would have the blessing of two visits from me— 16 once on my way to Macedonia and again on my return from there. Then you could send me on to Judea. 17 Do you think I couldn't make up my mind about what to do? Or do I seem like someone who says “Yes” or “No” simply to please others? 18 God can be trusted, and so can I, when I say our answer to you has always been “Yes” and never “No.” 19 This is because Jesus Christ the Son of God is always “Yes” and never “No.” And he is the one Silas, Timothy, and I told you about.
20 Christ says “Yes” to all God's promises. This is why we have Christ to say “Amen” for us to the glory of God. 21 And so God makes it possible for you and us to stand firmly together with Christ. God is also the one who chose us 22 and put his Spirit in our hearts to show that we belong only to him.
23 God is my witness that I stayed away from Corinth, just to keep from being hard on you. 24 We are not bosses who tell you what to believe. We are working with you to make you glad, because your faith is strong.
Sveicieni
1 Pāvils, pēc Dieva gribas Kristus Jēzus apustulis, un brālis Timotejs Dieva draudzei Korintā un visiem svētajiem, kas izkaisīti pa visu Ahaju. 2 Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!
Pāvila pateicība pēc ciešanām
3 Lai augsti teikts ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, līdzjūtības Tēvs un iepriecinājuma Dievs, 4 kas mūs iepriecina visās mūsu ciešanās, lai arī citus, kas nonākuši ciešanās, mēs varētu iepriecināt ar to iepriecinājumu, ar kādu Dievs mūs pašus ir iepriecinājis. 5 Kā Kristus ciešanas pārpilnīgi nāk pār mums, tāpat pārpilnīgi nāk pār mums iepriecinājums caur Kristu: 6 kad mēs ciešam, tad tas ir jūsu iepriecinājumam un glābšanai; ja tiekam iepriecināti, arī tas ir jūsu iepriecinājumam, tādēļ ka jūs panesat tās pašas ciešanas, ko ciešam mēs. 7 Mūsu cerība uz jums ir droša, jo mēs zinām, ka esat kopā ar mums gan ciešanās, gan iepriecinājumā. 8 Mēs negribam, ka jūs, brāļi, paliktu neziņā par tām ciešanām, kas mūs piemeklēja Āzijā, kad pāri spēkiem bijām apspiesti, tā ka zaudējām jebkuru cerību izdzīvot, 9 un mēs jau bijām samierinājušies ar nāves spriedumu, lai paļautos nevis uz sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos. 10 Viņš mūs izglāba no drošas nāves – un glābj arī tagad, uz viņu mēs liekam savu cerību, ka viņš glābs arī turpmāk, 11 līdzdarbojoties arī jums ar savām lūgšanām par mums, lai pateicība par mums doto žēlastību nāktu no daudziem caur daudzu cilvēku lūgšanām par mums.
Pāvils atliek Korintas apmeklējumu
12 Mēs lepojamies ar to, ka mūsu sirdsapziņa liecina – šajā pasaulē un visvairāk jau pie jums – mēs dzīvojam dievišķā vienkāršībā un sirdsšķīstībā, nedzīvojam pasaulīgā gudrībā, bet Dieva žēlastībā. 13 Mēs rakstām jums visu to, ko jūs izlasāt un saprotat; un es ceru, ka visbeidzot jūs to pilnīgi sapratīsiet, 14 kā jau daļēji tagad esat mūs sapratuši, jo mūsu Kunga dienā mēs būsim jūsu lepnums, tāpat kā jūs – mūsu lepnums. 15 Tādā pārliecībā es gribēju pa ceļam vispirms jūs apmeklēt, tā ka jūs piedzīvotu žēlastību vēlreiz, 16 un tad caur jūsu zemi doties uz Maķedoniju un atceļā no Maķedonijas vēlreiz nonākt pie jums, lai jūs mani pavadītu ceļā uz Jūdeju. 17 Vai, to gribēdams, es būtu bijis vieglprātīgs? Vai viss, ko lemju, ir pasaulīgs lēmums, tā ka jā man vienlaikus ir arī nē? 18 Tik droši, kā Dievs ir uzticams, arī mūsu vārds uz jums nav vienlaikus jā un nē, 19 jo Dieva Dēls Jēzus Kristus, ko mēs – es, Silvāns un Timotejs – esam jums sludinājuši, nav bijis vienlaikus jā un nē, bet Kristū vienmēr ir bijis jā! 20 Cik ir Dieva apsolījumu Kristū, tie visi ir jā; un caur Kristu – mūsu āmen Dieva slavai! 21 Dievs, kas mūs līdz ar jums dara drošus paļāvībā uz Kristu un kas mūs ir svaidījis, 22 ir mūs arī apzīmogojis un devis Gara ķīlu mūsu sirdīs. 23 Es piesaucu Dievu par liecinieku savai dvēselei, ka, gribēdams jūs saudzēt, es neierados vēlreiz Korintā. 24 Mēs neesam noteicēji pār jūsu ticību, bet gan līdzdarbojamies jūsu priekā, jo jūs stingri pastāvat ticībā.
