King Uzziah of Judah
(2 Kings 14.212 222 15.1-7)1-3 After the death of King Amaziah, the people of Judah crowned his son Uzziah king, even though he was only 16 at the time. Uzziah ruled 52 years from Jerusalem, the hometown of his mother Jecoliah. During his rule, he recaptured and rebuilt the town of Elath.
4 He obeyed the Lord by doing right, as his father Amaziah had done. 5 Zechariah was Uzziah's advisor and taught him to obey God. And so, as long as Zechariah was alive, Uzziah was faithful to God, and God made him successful.
6 While Uzziah was king, he started a war against the Philistines. He smashed the walls of the cities of Gath, Jabneh, and Ashdod, then rebuilt towns around Ashdod and in other parts of Philistia. 7 God helped him defeat the Philistines, the Arabs living in Gur-Baal, and the Meunites. 8 Even the Ammonites paid taxes to Uzziah. He became very powerful, and people who lived as far away as Egypt heard about him.
9 In Jerusalem, Uzziah built fortified towers at the Corner Gate, the Valley Gate, and the place where the city wall turned inward. 10 He also built defense towers out in the desert.
He owned such a large herd of livestock in the western foothills and in the flatlands, that he had cisterns dug there to catch the rainwater. He loved farming, so he had crops and vineyards planted in the hill country wherever there was fertile soil, and he hired farmers to take care of them.
11 Uzziah's army was always ready for battle. Jeiel and Maaseiah were the officers who kept track of the number of soldiers, and these two men were under the command of Hananiah, one of Uzziah's officials. 12-13 There were 307,500 trained soldiers, all under the command of 2,600 clan leaders. These powerful troops protected the king against any enemy. 14 Uzziah supplied his army with shields, spears, helmets, armor, bows, and stones used for slinging. 15 Some of his skilled workers invented machines that could shoot arrows and sling large stones. Uzziah set these up in Jerusalem at his defense towers and at the corners of the city wall.
God helped Uzziah become more and more powerful, and he was famous all over the world.
Uzziah Becomes Too Proud
16 Uzziah became proud of his power, and this led to his downfall.
One day, Uzziah disobeyed the Lord his God by going into the temple and burning incense as an offering to him. 17 Azariah the priest and 80 other brave priests followed Uzziah into the temple 18 and said, “Your Majesty, this isn't right! You are not allowed to burn incense to the Lord. That must be done only by priests who are descendants of Aaron. You will have to leave! You have sinned against the Lord, and so he will no longer bless you.”
19 Uzziah, who was standing next to the incense altar at the time, was holding the incense burner, ready to offer incense to the Lord. He became very angry when he heard Azariah's warning, and leprosy suddenly appeared on his forehead! 20 Azariah and the other priests saw it and immediately told him to leave the temple. Uzziah realized that the Lord had punished him, so he hurried to get outside.
21 Uzziah had leprosy the rest of his life. He was no longer allowed in the temple or in his own palace. That's why his son Jotham lived there and ruled in his place.
22 Everything else Uzziah did while he was king is in the records written by the prophet Isaiah son of Amoz. 23 Since Uzziah had leprosy, he could not be buried in the royal tombs. Instead, he was buried in a nearby cemetery that the kings owned. His son Jotham then became king.
Uzijāhu valdīšana
(2Ķēn 14:21–222Ķēn 15:1–3)1 Visa Jūdas tauta izraudzīja sešpadsmit gadus veco Uzijāhu un iecēla par ķēniņu viņa tēva Amacjāhu vietā. 2 Viņš atguva Jūdai Ēlatu un atjaunoja to, kad ķēniņš jau bija apgūlies pie tēviem.
3 Sešpadsmit gadu vecumā Uzijāhu sāka valdīt, viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit divus gadus. Viņa mātes vārds bija Jehīlja no Jeruzālemes. 4 Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, kā bija darījis viņa tēvs Amacjāhu. 5 Viņš turējās pie Dieva Zeharjahu laikā, un tas viņu mācīja bīties Dieva. Kamēr viņš turējās pie Kunga, Dievs viņam deva veiksmi.
6 Viņš devās karot ar filistiešiem, nopostīja Gatas, Jabnes un Ašdodas mūrus un uzcēla pilsētas pie Ašdodas un citur, kur dzīvoja filistieši. 7 Dievs viņam palīdzēja karot pret filistiešiem un arābiem, kas dzīvoja Gūr-Baalā, un pret māoniešiem. 8 Amonieši maksāja Uzijāhu meslus. Viņa robežas sniedzās līdz pat Ēģiptei, jo viņš bija ļoti stiprs. 9 Jeruzālemē pie Stūra vārtiem, Ielejas vārtiem un mūra stūros Uzijāhu uzcēla torņus un tos nostiprināja. 10 Viņš uzcēla torņus arī tuksnesī un izcirta daudzas ūdens tvertnes, jo viņam bija daudz liellopu gan zemienēs, gan augstienēs un arī zemkopji un vīndari vīnadārzos un auglīgos laukos, jo viņš mīlēja zemi.
11 Uzijāhu karaspēks bija apmācīts karot, un karā tie devās pa vienībām, sapulcēti pēc sava skaita, ko bija veicis rakstvedis Jeiēls un virsnieks Maasejāhu ķēniņa augstmaņa Hananjāhu vadībā. 12 Varonīgu karavīru, tēvu namu galveno, bija divi tūkstoši seši simti. 13 Tiem bija pakļauti trīs simti septiņi tūkstoši pieci simti vīru – karaspēks, kas spēja sargāt ķēniņu no ienaidniekiem. 14 Uzijāhu visiem karavīriem taisīja vairogus, šķēpus, bruņucepures, bruņas, lokus un lingas. 15 Jeruzālemē viņš darināja pārdomātus kara rīkus, ko bija izgudrojuši amatnieki, – tos novietoja torņos un mūru stūros, un ar tiem šāva bultas un lielus akmeņus. Viņa slava izplatījās varen tālu, jo viņš saņēma brīnišķīgu palīdzību, līdz kļuva stiprs.
Uzijāhu lepnība un Dieva sods
(2Ķēn 15:4–7)16 Bet, kļuvis stiprs, viņš palika lepns un tādēļ tika iznīcināts. Viņš bija neuzticīgs Kungam, savam Dievam, – viņš gāja Kunga templī kvēpināt kvēpināmo uz kvēpināšanas altāra! 17 Bet aiz viņa nāca priesteris Azarja kopā ar astoņdesmit spēcīgiem Kunga priesteriem. 18 Viņi nostājās pret ķēniņu Uzijāhu un teica: “Ne tev, Uzijāhu, jākvēpina Kungam, vienīgi priesteriem, Ārona dēliem, kas iesvētīti, lai kvēpinātu. Ej laukā no svētvietas, jo tu esi kļuvis neuzticīgs, – tā tu negūsi godu no Kunga Dieva!” 19 Uzijāhu saskaitās – rokā viņam bija kvēpināmais, lai kvēpinātu. Kad viņš saskaitās uz priesteriem, viņam pierē parādījās spitālība! Tas notika, klātesot priesteriem, Kunga namā pie kvēpināšanas altāra. 20 Augstais priesteris Azarja un visi pārējie priesteri paraudzījās uz viņu, un redzi – viņam pierē bija spitālība! Tie ar skubu veda viņu ārā no turienes, un arī viņš pats steidzās laukā, jo Kungs bija viņu sitis. 21 Ķēniņš Uzijāhu palika spitālīgs līdz nāves dienai. Spitālības dēļ viņš dzīvoja atsevišķā namā un bija šķirts no Kunga nama. Viņa dēls Jotāms valdīja ķēniņa namā un tiesāja ļaudis.
22 Pārējos Uzijāhu darbus, no pirmā līdz pēdējam, ir aprakstījis pravietis Jesaja, Āmoca dēls. 23 Uzijāhu apgūlās pie tēviem, viņu apbedīja pie tēviem ķēniņu kapu laukā, sacīdami: “Viņš ir spitālīgais!” Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Jotāms.
