1 Jehoshaphat returned safely to his palace in Jerusalem. 2 But the prophet Jehu son of Hanani met him and said:
By helping that wicked Ahab, you have made friends with someone who hates the Lord. Now the Lord God is angry with you! 3 But not everything about you is bad. You destroyed the sacred poles used in worshiping the goddess Asherah—that shows you have tried to obey the Lord.
Jehoshaphat Appoints Judges To Settle Cases
4 Jehoshaphat lived in Jerusalem, but he often traveled through his kingdom, from Beersheba in the south to the edge of the hill country of Ephraim in the north. He talked with the people and convinced them to turn back to the Lord God and worship him, just as their ancestors had done.
5 He assigned judges to each of the fortified cities in Judah 6 and told them:
Be careful when you make your decisions in court, because you are judging by the Lord's standards and not by human standards, and he will know what you decide. 7 So do your work in honor of him and know that he won't allow you to be unfair to anyone or to take bribes.
8 Jehoshaphat also chose some Levites, some priests, and some of the family leaders, and he appointed them to serve as judges in Jerusalem. 9 He told them:
Faithfully serve the Lord! 10 The people of Judah will bring you legal cases that involve every type of crime, including murder. You must settle these cases and warn the people to stop sinning against the Lord, so that he won't get angry and punish Judah. Remember, if you follow these instructions, you won't be held responsible for anything that happens.
11 Amariah the high priest will have the final say in any religious case. And Zebadiah, the leader of the Judah tribe, will have the final say in all other cases. The rest of the Levites will serve as your assistants. Be brave, and I pray that the Lord will help you do right.
Pārmetums Jehošāfātam
1 Jūdas ķēniņš Jehošāfāts sveiks un vesels atgriezās savā namā Jeruzālemē. 2 Redzētājs Jehus, Hānānī dēls, devās viņu satikt un sacīja ķēniņam Jehošāfātam: “Vai bija jāpalīdz ļaundarim un jāmīl Kunga ienīstais?! Tāpēc pār tevi nāk Kunga dusmas! 3 Tomēr tev ir arī labi darbi – tu izsvēpēji no zemes ašēras un no visas sirds sekoji Dievam!”
Jehošāfāta jaunievedumi
4 Jehošāfāts dzīvoja Jeruzālemē. Viņš atkal devās pie ļaudīm no Bēršebas līdz Efraima kalniem, lai pievērstu tos Kungam, viņu tēvu Dievam. 5 Viņš iecēla zemē soģus visās Jūdas nocietinātajās pilsētās 6 un sacīja viņiem: “Apdomājiet, kā jūs to darāt, jo jūsu tiesa nāk nevis no cilvēka, bet no Kunga, kurš ir ar jums, kad pasludināt spriedumu! 7 Tad nu bīstieties Kunga, iztiesājiet rūpīgi, jo Kungs, mūsu Dievs, ir nemaldīgs, nenostājas nevienā pusē un ir neuzpērkams!” 8 Arī Jeruzālemē Jehošāfāts iecēla par Kunga tiesnešiem un strīdu izšķīrējiem levītus, priesterus un Israēla tēvu namu galvenos. Un tie dzīvoja Jeruzālemē. 9 Viņš tiem piekodināja: “Visu dariet tikai Kunga bijībā, patiesībā un no visas sirds! 10 Katrā strīdā, ar ko pie jums vēršas jūsu tuvākie, kas dzīvo jūsu pilsētās, – par asins izliešanu vai bauslību, pavēlēm, likumiem vai tiesām –, pamāciet tos, lai jūs nebūtu vainīgi Kunga priekšā un jūsu tuvākie nedusmotos uz jums. Dariet tā, un jums nebūs vainas! 11 Redzi, augstais priesteris Amarjāhu pārzinās visas Kunga lietas, bet Zebadjāhu, Ismaēla dēls, Jūdas cilts vadonis, visas ķēniņa lietas, un ar jums būs levītu vadītāji. Esiet stipri un rīkojieties – Kungs būs kopā ar tiem, kas dara labu!”
