The Lord Makes Solomon Wise
(1 Kings 3.1-15)1 King Solomon, the son of David, was now in complete control of his kingdom, because the Lord God had blessed him and made him a powerful king.
2-5 At that time, the sacred tent that Moses the servant of the Lord had made in the desert was still kept at Gibeon, and in front of the tent was the bronze altar that Bezalel had made.
One day, Solomon told the people of Israel, the army commanders, the officials, and the family leaders, to go with him to the place of worship at Gibeon, even though his father King David had already moved the sacred chest from Kiriath-Jearim to the tent that he had set up for it in Jerusalem. Solomon and the others went to Gibeon to worship the Lord, 6 and there at the bronze altar, Solomon offered a thousand animals as sacrifices to please the Lord.
7 God appeared to Solomon that night in a dream and said, “Solomon, ask for anything you want, and I will give it to you.”
8 Solomon answered:
Lord God, you were always loyal to my father David, and now you have made me king of Israel. 9 I am supposed to rule these people, but there are as many of them as there are specks of dust on the ground. So keep the promise you made to my father 10 and make me wise. Give me the knowledge I'll need to be the king of this great nation of yours.
11 God replied:
Solomon, you could have asked me to make you rich or famous or to let you live a long time. Or you could have asked for your enemies to be destroyed. Instead, you asked for wisdom and knowledge to rule my people. 12 So I will make you wise and intelligent. But I will also make you richer and more famous than any king before or after you.
13 Solomon then left Gibeon and returned to Jerusalem, the capital city of Israel.
Solomon's Wealth
(1 Kings 10.26-29)14 Solomon had a force of 1,400 chariots and 12,000 horses that he kept in Jerusalem and other towns.
15 While Solomon was king of Israel, there was silver and gold everywhere in Jerusalem, and cedar was as common as ordinary sycamore trees in the foothills.
16-17 Solomon's merchants bought his horses and chariots in the regions of Musri and Kue. They paid 600 pieces of silver for a chariot and 150 pieces of silver for a horse. They also sold horses and chariots to the Hittite and Syrian kings.
Sālamans lūdz pēc gudrības
(1Ķēn 3:1–15)1 Sālamans, Dāvida dēls, nostiprināja savu valdīšanu – Kungs, viņa Dievs, bija ar viņu un darīja varenu. 2 Un Sālamans apspriedās ar visu Israēlu, ar virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, ar soģiem, ar visiem vadoņiem un visiem Israēla tēvu namu galvenajiem. 3 Sālamans un visa sapulce kopā ar viņu devās uz augstieni Gibeonā, jo tur bija Dieva Saiešanas telts, ko tuksnesī bija taisījis Kunga kalps Mozus, 4 bet Dieva derības šķirstu Dāvids bija atvedis no Kirjat-Jeārīmas uz vietu, ko Dāvids tam bija sagatavojis, un Jeruzālemē tam bija uzcelta telts. 5 Kunga mājokļa priekšā bija vara altāris, ko darinājis Becalēls, Ūrī dēls, Hūra dēls. To lietoja Sālamans un tie, kas bija sapulcēti. 6 Sālamans piegāja klāt vara altārim, kas bija pie Saiešanas telts Kunga priekšā, un upurēja uz tā tūkstoti sadedzināmo upuru. 7 Tonakt Dievs parādījās Sālamanam un sacīja: “Lūdz, ko lai tev dodu!” 8 Sālamans sacīja Dievam: “Tu esi izrādījis lielu laipnību pret manu tēvu Dāvidu un esi mani iecēlis par ķēniņu viņa vietā, 9 tad nu, Kungs Dievs, lai tiek piepildīts solījums manam tēvam Dāvidam, jo tu iecēli mani par ķēniņu tautai – tās ir tik daudz kā putekļu uz zemes! 10 Jel dod man gudrību un zināšanas, lai spēju vadīt tautu, jo kurš gan spēj spriest tiesu tavai lielajai tautai!”
11 Dievs atbildēja Sālamanam: “Tādēļ ka tev uz sirds bija šāds lūgums un tu nelūdzi bagātību, pārticību, godu, nedz savu ienaidnieku dzīvību un nelūdzi arī sev ilgu mūžu, bet lūdzi gudrību un zināšanas, lai spriestu tiesu manai tautai, kurai es tevi iecēlu par ķēniņu, 12 tad es došu tev gudrību un zināšanas, es došu tev arī bagātību, pārticību un godu, un es darīšu tevi par ķēniņu, kāda nav bijis pirms tevis un nebūs arī pēc tevis!” 13 No Gibeonas augstienes, no Saiešanas telts, Sālamans devās uz Jeruzālemi un valdīja pār Israēlu.
Sālamana bagātība un varenība
(1Ķēn 10:26–292L 9:25–28)14 Sālamans sapulcināja kararatus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kararatu un divpadsmit tūkstoši jātnieku. Viņš tos novietoja kararatu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē. 15 Jeruzālemē ķēniņš saveda tik daudz sudraba un zelta kā akmeņu un tik daudz ciedru kā mežavīģes ielejā! 16 Zirgus Sālamans ieveda no Ēģiptes, no Keves. Ķēniņa tirgoņi tos pirka Kevē. 17 No Ēģiptes ieveda kararatus par sešiem simtiem sudraba gabalu un zirgus par simts piecdesmit. Tirgoņi tos gādāja visiem hetiešu ķēniņiem un Arāma ķēniņiem. 18 Sālamans nolēma celt namu Kunga vārdam, bet sev – valdnieka namu.
