King Abijam of Judah
(2 Chronicles 13.1-22)1 Abijam became king of Judah in Jeroboam's eighteenth year as king of Israel, 2 and he ruled from Jerusalem for three years. His mother was Maacah the daughter of Abishalom.
3 Abijam did not truly obey the Lord his God as his ancestor David had done. Instead, he was sinful just like his father Rehoboam. 4-5 David had always obeyed the Lord's commands by doing right, except in the case of Uriah. And since Abijam was David's great-grandson, the Lord kept Jerusalem safe and let Abijam have a son who would be the next king.
6-7 The war that had broken out between Rehoboam and Jeroboam continued during the time that Abijam was king.
Everything else Abijam did while he was king is written in The History of the Kings of Judah. 8 Abijam died and was buried in Jerusalem, and his son Asa became king.
King Asa of Judah
(2 Chronicles 15.16—16.6,11-13)9 Asa became king of Judah in the twentieth year of Jeroboam's rule in Israel, 10 and he ruled 41 years from Jerusalem. His grandmother was Maacah the daughter of Abishalom.
11 Asa obeyed the Lord, as David had done. 12 He forced the prostitutes at the shrines to leave the country, and he got rid of the idols his ancestors had made. 13 His own grandmother Maacah had made an idol of Asherah, and Asa took it and burned it in Kidron Valley. Then he removed Maacah from her position as queen mother.
14 As long as Asa lived, he was completely faithful to the Lord, even though he did not destroy the local shrines. 15 He placed in the temple all the silver and gold objects that he and his father had dedicated to the Lord.
16 Asa was always at war with King Baasha of Israel. 17 One time, Baasha invaded Judah and captured the town of Ramah. He started making the town stronger, so he could put troops there to stop people from going in and out of Judah.
18 When Asa heard about this, he took the silver and gold from his palace and from the Lord's temple. He gave it to some of his officials and sent them to Damascus with this message for King Benhadad of Syria: 19 “Our fathers signed a peace treaty. Why don't we do the same thing? This silver and gold is a present for you. So, would you please break your treaty with Baasha and force him to leave my country?”
20 Benhadad did what Asa asked and sent the Syrian army into Israel. They captured the towns of Ijon, Dan, and Abel-Bethmaacah, and the territories of Chinneroth and Naphtali. 21 When Baasha heard about it, he left Ramah and went back to Tirzah.
22 Asa ordered everyone in Judah to carry away the stones and wood Baasha had used to strengthen the town of Ramah. Then he used these same stones and wood to fortify the town of Geba in the territory of Benjamin and the town of Mizpah.
23 Everything else Asa did while he was king, including his victories and the towns he rebuilt, is written in The History of the Kings of Judah. When he got older, he had a foot disease. 24 Asa died and was buried in the tomb of his ancestors in Jerusalem. His son Jehoshaphat then became king.
King Nadab of Israel
25 Nadab son of Jeroboam became king of Israel in Asa's second year as king of Judah, and he ruled two years. 26 Nadab disobeyed the Lord by following the evil example of his father, who had caused the Israelites to sin.
27-28 Baasha son of Ahijah was from the tribe of Issachar, and he made plans to kill Nadab. When Nadab and his army went to attack the town of Gibbethon in Philistia, Baasha killed Nadab there. So in the third year of Asa's rule, Baasha became king of Israel.
29 The Lord's prophet Ahijah had earlier said, “Not one man or boy in Jeroboam's family will be left alive.” And, as soon as Baasha became king, he killed everyone in Jeroboam's family, 30 because Jeroboam had made the Lord God of Israel angry by sinning and causing the Israelites to sin.
31 Everything else Nadab did while he was king is written in The History of the Kings of Israel.
32 King Asa of Judah and King Baasha of Israel were always at war.
King Baasha of Israel
33 Baasha son of Ahijah became king of Israel in Asa's third year as king of Judah, and he ruled 24 years from Tirzah. 34 Baasha also disobeyed the Lord by acting like Jeroboam, who had caused the Israelites to sin.
Abījāms valda pār Jūdu
(2L 13:1–23)1 Ķēniņa Jārobāma, Nebāta dēla, astoņpadsmitajā valdīšanas gadā Jūdā sāka valdīt Abījāms. 2 Viņš valdīja Jeruzālemē trīs gadus, un viņa mātes vārds bija Maaha, Abīšāloma meita. 3 Viņš palika pie sava tēva grēkiem, ko tas bija darījis pirms viņa, un viņa sirds neguva mieru pie Kunga, viņa Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds. 4 Tomēr Dāvida dēļ Kungs, viņa Dievs, tam deva gaismekli Jeruzālemē, ieceldams viņa dēlu valdīt pēc viņa un nostiprinādams Jeruzālemi, 5 jo Dāvids bija darījis to, kas pareizs Kunga acīs, un ne reizi mūžā nebija novērsies no tā, kas viņam bija pavēlēts, – vienīgi tajā lietā ar hetieti Ūriju. 6 Karš starp Rehabeāmu un Jārobāmu ilga visu mūžu.
7 Un citi Abījāma darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? Un starp Abījāmu un Jārobāmu bija karš. 8 Abījāms apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Dāvida pilsētā. Viņa dēls Āsa sāka valdīt pēc viņa.
Āsa valda pār Jūdu
(2L 14:1–15:19)9 Jūdas ķēniņš Āsa sāka valdīt Israēla ķēniņa Jārobāma divdesmitajā gadā 10 un valdīja Jeruzālemē četrdesmit vienu gadu. Viņa mātes vārds bija Maaha, Abīšāloma meita. 11 Āsa darīja, kas pareizs Kunga acīs, tāpat kā viņa tēvs Dāvids. 12 Viņš izdzina no zemes tempļa prostitūtas un aizvāca visus elkus, ko bija taisījuši viņa tēvi. 13 Savai mātei Maahai viņš atņēma ķēniņienes godu, jo viņa bija taisījusi Ašēras šausmekli. Āsa sacirta šausmekli un sadedzināja to Kidronas ielejā. 14 Bet augstieņu altārus viņš neiznīcināja. Tomēr Āsas sirdī visu mūžu bija miers ar Kungu. 15 Viņš lika ienest Kunga namā sava tēva un savas svētlietas – sudrabu, zeltu un traukus.
Savienība ar Arāmas ķēniņu pret Israēlu
(2L 16:1–14)16 Starp Āsu un Israēla ķēniņu Baešu visu mūžu bija karš. 17 Israēla ķēniņš Baeša nāca pret Jūdu. Viņš sāka celt Rāmu, lai neviens nevarētu ne iznākt, ne ieiet pie ķēniņa Āsas Jūdas zemē. 18 Tad Āsa ņēma visu sudrabu un zeltu, kas bija atlicis Kunga nama dārgumu krātuvēs un ķēniņa nama mantnīcās, un deva to saviem kalpiem. Ķēniņš Āsa tos sūtīja pie Ben-Hadada, Tabrimmona dēla, Hezjona dēla dēla, Arāmas ķēniņa, kurš dzīvoja Damaskā, sacīdams: 19 “Starp mani un tevi, starp manu tēvu un tavu tēvu, ir derība, redzi, es sūtu tev dāvanu, sudrabu un zeltu, ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai viņš atkāpjas no manis!” 20 Ben-Hadads uzklausīja ķēniņu Āsu un sūtīja savus karaspēka pavēlniekus pret Israēla pilsētām un sakāva Ijonu, Dānu, Ābel-Bēt-Maahu, visu Kineretu un visu Naftālī zemi. 21 Kad Baeša to uzzināja, viņš pārtrauca celt Rāmu un apmetās Tircā. 22 Tad ķēniņš Āsa iesauca visus, kas vien bija Jūdā, neatlaida nevienu, un lika atvest akmeņus un baļķus no Rāmas, ko cēla Baeša, no tiem ķēniņš Āsa uzcēla Gebu Benjāmina zemē un Micpu. 23 Un visi citi Āsas darbi, visa viņa varenība un viss, ko viņš darīja, un pilsētas, kuras viņš uzcēla, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņa Laiku grāmatā? Bet vecumā viņam sasirga kājas. 24 Un Āsa apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Pēc viņa valdīja viņa dēls Jehošāfāts.
Nādābs valda pār Israēlu
25 Jūdas ķēniņa Āsas otrajā gadā pār Israēlu sāka valdīt Nādābs, Jārobāma dēls, viņš valdīja pār Israēlu divus gadus. 26 Viņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un staigāja sava tēva ceļos un darīja grēkus, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam. 27 Ahijas dēls Baeša no Jisašhara nama sazvērējās pret viņu un nokāva to pie filistiešu pilsētas Gibtonas, kad Nādābs un viss Israēls bija aplenkuši Gibtonu. 28 Baeša viņu nonāvēja Jūdas ķēniņa Āsas valdīšanas trešajā gadā un sāka valdīt viņa vietā. 29 Kļuvis par ķēniņu, viņš izkāva visu Jārobāma namu, netaupīja nevienu, kam dvaša, līdz Jārobāma nams bija iznīcināts – kā Kunga vārds bija sludināts caur viņa kalpu Ahiju no Šīlo. 30 Tas notika Jārobāma grēku dēļ, ko viņš bija darījis un ar kuriem bija licis grēkot Israēlam un sadusmojis Kungu, Israēla Dievu.
31 Un citi Nādāba darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā?
Baeša valda pār Israēlu – otrā dinastija
32 Bet starp Āsu un Baešu bija karš visu mūžu. 33 Baeša, Ahijas dēls, sāka valdīt pār visu Israēlu Jūdas ķēniņa Āsas trešajā gadā un valdīja Tircā divdesmit četrus gadus. 34 Viņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un staigāja Jārobāma ceļos un darīja grēkus, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam.
