Love
1 What if I could speak
all languages of humans
and even of angels?
If I did not love others,
I would be nothing more
than a noisy gong
or a clanging cymbal.
2 What if I could prophesy
and understand all mysteries
and all knowledge?
And what if I had faith
that moved mountains?
I would be nothing,
unless I loved others.
3 What if I gave away all
that I owned
and let myself
be burned alive?
I would gain nothing,
unless I loved others.
4 Love is patient and kind,
never jealous, boastful,
proud, or 5 rude.
Love isn't selfish
or quick tempered.
It doesn't keep a record
of wrongs that others do.
6 Love rejoices in the truth,
but not in evil.
7 Love is always supportive,
loyal, hopeful,
and trusting.
8 Love never fails!
Everyone who prophesies
will stop,
and unknown languages
will no longer
be spoken.
All that we know
will be forgotten.
9 We don't know everything,
and our prophecies
are not complete.
10 But what is perfect
will someday appear,
and what isn't perfect
will then disappear.
11 When we were children,
we thought and reasoned
as children do.
But when we grew up,
we quit our childish ways.
12 Now all we can see of God
is like a cloudy picture
in a mirror.
Later we will see him
face to face.
We don't know everything,
but then we will,
just as God completely
understands us.
13 For now there are faith,
hope, and love.
But of these three,
the greatest is love.
Mīlestība
1 Ja es runātu cilvēku un eņģeļu mēlēs, bet man nebūtu mīlestības, es būtu kā dunošs varš un šķindoša kimbala. 2 Un, ja man būtu pravietošanas dāvanas un es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus un ja man būtu tāda ticība, ka es varētu kalnus pārcelt, bet man nebūtu mīlestības, es nebūtu nekas. 3 Ja es visu savu mantu izdalītu un savu miesu atdotu, lai varētu lepoties, bet man nebūtu mīlestības, es neiegūtu neko. 4 Mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir labvēlīga, tā nav greizsirdīga; mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. 5 Tā nav nepiedienīga, nemeklē savu pašas labumu, neskaišas, nepiemin ļaunu. 6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. 7 Tā panes visu un uzticas visam, tā cer uz visu un iztur visu. 8 Mīlestība nekad nebeidzas, praviešu dāvanas izsīks, mēles norims, un atziņa zudīs. 9 Jo nepilnīga ir mūsu izpratne un nepilnīga ir mūsu pravietošana. 10 Bet, kad atnāks pilnība, tad beigsies, kas ir tikai daļējs. 11 Kad biju mazs bērns, es runāju kā bērns, domāju kā bērns un spriedu kā bērns, kad kļuvu vīrs, es atmetu bērna dabu. 12 Mēs tagad redzam neskaidri, kā raudzīdamies atspulgā, bet tad – vaigu vaigā; tagad es atzīstu daļēji, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. 13 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.
