III.
1 Pamūdynoj jūs, lai jī augstōkai varai byutu padeveigi, paklauseigi un gotovi uz ikvīnu lobu dorbu, 2 ka nivīna nasaimōtu, nabyutu streideigi, bet gon pīkōpeigi un pret visim ļaudim laipni. 3 Agrōk gon arī mes poši bejom nasaprateigi, napaklauseigi, grymom moldūs, bejom padūti dažaidu īgrybu un kōreibu vērdzeibai, dzeivōjom ļaunprōteibā un skaudeibā, poši bejom īneistami un cyts cytu īneidom. 4 Bet kad pasarōdeja myusu Pesteitōja Dīva labsirdeiba un cylvāku mīlesteiba, 5 Jys myusus atpērka na myusu taisneibas dorbu dēļ, kurus padarejom, bet gon sovas žālsirdeibas dēļ: caur atdzimšonas mozgōšonu, — caur atjaunōšonu Svātajā Gorā, 6 kuru caur myusu Pesteitōju Jezus Kristus bogōteigi uz mums izlēja. 7 Tai mes caur Jō žēlesteibu attaisnōti asom klivuši myužeigōs dzeives mantinīki, kai mes cerējom.
8 Šytys vōrds ir patīseigs un es grybu, lai tu par šytom lītom pōrlīcynojūši runōtu, un lai tī, kas ir īticējuši Dīvam, canstūs pēc lobim dorbim. Tys ir labi un cylvākim lītdereigi. 9 Bet nu muļkeigim kildu vaicōjumim, nu ciļts vaicōjumim, streidim un reivēšonōs par lykumu tu izasorgoj, jo tī ir nalīteigi un navajadzeigi.
10 Nu cylvāka heretika, kuru tu reizi vai ūtrreizi esi pōrsorgōjis, izasorgoj, 11 zynōdams, ka taids ir pavysam samaitōts un caur sovim grākim jys pats sevi nūtīsoj.
Nūslāgums.
12 Kai tik es Artemu vai Tychiku pi tevis aizsyuteišu, steidzīs atīt pi manis uz Nikopoli. Tur es dūmoju palikt par zīmu. 13 Lykuma zynōtōju Zenonu un Apollo ceļōjumam apgōdoj labi, lai jim nikō natryuktu. 14 Arī myusejī lai mōcōs caur lobim dorbim ryupētīs par tū, kas ir napīcīšams, ka jī napalyktu bez auglim.
15 Tevi sveicynoj visi, kas ir pi manis. Sveicynoj tūs, kuri ticeibā myusus mīļoj.
(Dīva) žēlesteiba lai ir ar jums visim! (Amen).
1 Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu,
2 Nevienu nepulgo, tur mieru, izturas laipni un visiem cilvēkiem parāda lēnprātību.
3 Jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi, nepaklausīgi, maldījāmies, kalpodami dažādām iekārām un priekiem, dzīvodami ļaunprātībā un skaudībā, ienīsti un cits citu nīzdami.
4 Bet kad atspīdēja Dieva mūsu glābēja laipnība un mīlestība uz cilvēkiem,
5 Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc savas žēlsirdības, nr mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā,
6 Ko viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju,
7 Lai viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki.
8 Sis vārds ir patiess; un es gribu, lai tu par šīm lietām stipri stāvi, ka tic, kas Dievam tic, cenšas veikt labus darbus. Tas cilvēkiem ir labi un vajadzīgs.
9 Bet no ģeķīgiem strīdiem un cilts rakstiem, ķildām un bauslības kariem izvairies. Tie ir nederīgi un tukši.
10 Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi,
11 Zinādams, ka tāds ir sagrozīts un grēkodams pats sevi pazudina.
12 Kad aizsūtīšu pie tevis Artemi vai Tiehiku, tad steidzies nākt pie manis uz Nikopoli, jo tur esmu nodomājis pavadīt ziemu.
13 Likumu pratēju Zēnu un Apollu apgādā krietni, lai viņiem, tāļak ceļojot, nekā netrūktu.
14 Mūsu ļaudīm jāmācās ar labiem darbiem palīdzēt, kur vajadzība spiež, lai tie nebūtu neauglīgi.
15 Visi, kas pie manis, tevi sveicina Sveicini tos, kas ticībā mūs mīl. Žēlastība lai ir nr jums visiem!
