XII.
Sv. Pōvula redzējumi.
1 Jo vajaga dīžōtīs, lai gon tys nav atteiceigi, tad es pōreju uz Kunga atklōjumim un redzējumim. 2 Es zynu kaidu cylvāku ikš Kristus, kas pyrms četrupadsmit godim, — vai mīsā vai ōrpus mīsas, es nazynu, Dīvs zyna, — tyka pajimts trešajūs dabasūs. 3 Es zynu, ka tys cylvāks, vai mīsā vai ōrpus mīsas, es nazynu, Dīvs zyna, — 4 beja pajimts paradīzē un dzērdēja naizpaužamus vōrdus, kuru nivīns cylvāks nadreikst izsaceit. 5 Par šytom es grybu dīžōtīs, bet na pats par sevi, tys lai ir muna vōjuma dēļ. 6 Un jo es arī par sevi gribēšu dīžōtīs, arī tad es nabyušu muļkis; jo es runōšu tikai patīseibu. Tūmār es nu tō atsaturu, lai nivīns par mani nadūmōtu vairōk, kai pi manis redz un par mani dzērd. 7 Bet lai es atklōšonu pōrmēreiguma dēļ pōrōk sevis naizcaltu, man dēļ mīsas ir īdūts īsms, satana engeļs, kas mani ar dyurem syt. 8 Par šytū es jau trejs reizes lyudžu Kunga, ka tys nu manis atsastōtu nūst, 9 bet Jys man saceja: Tev pītiks munas žēlesteibas, jo vōjumā pīsajam spāks. Tōpēc ar prīcu es dīžojūs par sovim vōjumim, lai manī arvīnu mytātu Kristus spāks. 10 Un Kristus dēļ man pateik (muni) vōjumi, nīvōšonas, spaidi, vojōšonas, apspīsšonas; jo naspēceigs byudams, es asmu styprs.
11 Es asmu bejis par muļki un jyus mani pi tō nūvedet. Eistineibā vajadzātu, lai jyus mani īteiktu, jo es, lai gon byudams nīks, tim „dižapostolim“ nikamā naasmu īpakaļ palicis. 12 Munas apostoliskōs syutnīceibas pīrōdejumi jums ir calti prīškā vysā pacīteibā caur zeimem, breinumim un vareibas dorbim. 13 Un nikamā cytā jyus pret cytom draudzem īpakaļ naasot pamasti, jo tikai tamā, ka es jyusu naasmu apgryutynōjis. Bet šytū pōresteibu man pīdūdit.
14 Raug, es asmu gotovs nōkt pi jums trešu reizi un tūmār es jyusu naapgryutynōšu; jo es jyusejō namekleju, bet gon jyusu. Un na bārni deļ dzymdynōtōjim vōc krōjumus, bet gon dzymdynōtōji deļ bārnim. 15 Jyusu dvēseļu dēļ es ar prīcu grybu upurus nest, pat pats sevi uzupurēt. Un jo jyusus ōrkōrteigi mīļoju, vai tad tōpēc mani mozōk jōmīļoj?
16 Nu labi, es pats jyusu naasmu apgryutynōjis, bet es asūt tik veikls, ka jyusus ar vyltim īgivis. 17 Bet vai tad es caur kaidu nu tim, kurus pi jums syuteju, jyusus izmontōju? 18 Es nūzeimōju Titu un leidza nūsyuteju brōli. Vai tad Titus jyusus izmontōja? Vai tad mes visi tamā pošā gorā un tamōs pošōs pādōs nastaigojam?
Dažaidi pōrsorgōjumi.
19 Jyus jau sen dūmojat, ka mes jyusu prīškā grybam atsataisnōt. Nē, mes runojam ikš Kristus Dīva prīškā, un šytys vyss, nūmīļōtī, nūteik jyusu uzceļšonai. 20 Es tūmār beistūs, ka es pi jums aizejūt naatrasšu tai, kai es grybātu, un ari pats nabyušu taids, kaida jyus grybātu; jo kildas, berzšonōs, dusmes, dažaidi nūgrupējumi, naidōšona, glaimi, pōrspeilēšona un nakōrteibas vel grybātu pastōvēt; 21 lai tad Dīvs, kad es pi jums aizīšu, jyusu prīškā manis napazamynoj un lai man nabyutu jōskumst par daudzejim, kas agrōk ir grākōjuši un nav atsagrīzuši nu naškeisteibas, bezkauneibas un izlaideibas, kū beja darejuši.
1 Ir jau jālielās, kaut gan tas neder, es tagad runāšu par tā Kunga parādībām un atklāsmēm.
2 Es pazīstu cilvēku iekš Kristus, priekš četrpadsmit gadiem—vai miesa, vai ārpus miesas, nezinu, Dievs to zina—tas tika aizrauts trešajās debesis.
3 Par to pašu cilvēku es zinu, ka tas—vai miesā, vai ārpus miesas, nezinu, to Dievs zina—
4 Tika aizrauts paradīzē un dzirdēja neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav jauts izrunāt.
5 Ar to es gribu lielīties, bet ar sevi pašu es nelielīšos, kā vien ar savu nespēku.
6 Ja es gribētu lielīties, es nebūtu neprātīgs, jo es runātu patiesību; bet es atturos, lai neviens par mani nedomā vairāk, kā ko tas manī redz vai ko no manis dzird, ari visai augsto atklāsmju dēj.
7 Lai netaptu iedomīgs, man ir dots dzelonis miesā, sātāna eņģelis, lai tas sistu mani ar dūrēm, ka netopu iedomīgs.
8 Tādēļ es to Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos.
9 Un viņš ir sacījis: „Tev pietiek ar manu žēlastību; jo mans spēks nespēkā varens parādās.“ Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.
10 Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.
11 Tā lielīdamies esmu tapis bezprātis. Jūs mani pie tā novedāt. No jums man patiesībā vajadzēja sagaidīt atzinību. Jo es nevienā vietā neesmu mazāks par dižapustuļiem, kaut gan nekas neesmu.
12 Apustuļa zīmes jūsu vidū ir iz-paudušās visā izturībā ar zīmēm, brīnu-miem un vareniem darbiem.
13 Ja kādā lietā jūs būtu bijuši mazāki par citām draudzēm, ja ne tādā, ka es jūs neesmu apgrūtinājis? Piedodiet man šo pārestību.
14 Redzi, es taisos trešo reiz jūs apmeklēt un jūs neapgrūtināšu, jo es nemeklēju jūsu mantu, bet jūs pašus. Jo nav vajadzīgs, ka bērni krāj mantu vecākiem, bet vecāki bērniem.
15 Par jūsu dvēselēm es labprāt visu atdošu un atdošu pats sevi. Ja es jūs tik ļoti mīlu, vai tad lai sagaidu mazāk mīlestības?
16 Labi, es jus neesmu apgrūtinājis. Bet es, varbūt, kā krāpnieks jūs ķēris ar viltību.
17 Vai tad es ar kādu no tiem, ko pie jums sūtīju, jūs esmu izmantojis?
18 Es pierunāju Titu un tam sūtīju līdzi brāli. Vai tad Tits ir jūs izmantojis? Vai nedarbojamies tai pašā garā, iedami tais pašās pēdās?
19 Jau sen jūs esat tais domās, ka mēs jūsu priekšā tikai aizstāvamies. Mēs runājam Dieva priekšā iekš Kristus, un tas viss, mīļie, notiek jūsu ticības stip rināšanai.
20 Es baidos, ka es nākdams neatrodu jūs tādus, kādus es nevēlos, un ka jūs neatrodat mani tādu, kādu jūs nevēlaties; ka tikai nav jūsu vidū ķildu, skaudības, dusmu, naida, apmelošanas, mēlnesības, uzpūtības, nekārtības;
21 Ka mans Dievs, man atkal nākot, mani nepazemo jūsu priekšā, un ka man nav jāskumst par daudziem, kas grēkojuši un nav atgriezušies no savas netikumības, netiklības un izlaidības, ko tie darījuši.
