V.
Dažaidi aizrōdejumi.
1 Vacam cylvākam naesi uzbōzeigs, bet gon jam runoj kai tāvam. 2 Ar jaunōkajim dzeivoj kai ar brōlim, ar vacom sīvītem kai ar mōtem, ar jaunajom, kai ar mōsom piļneigā gūdbejeibā.
3 Gūdoj atraitnes, kuras ir eisti atraitnes. 4 Jo kaidai atraitnei ir bārni vai bārnu bārni, tad lai mōcōs tī mīļōt vyspyrms sovus vystyvōkūs un sovim prīkštečim atmoksōt par sajimtajom nu jim labdareibom. Tys pateik Dīvam. 5 Bet atraitne, kas ir palykuse vīntule, lai līk sovu cereibu uz Dīva un pastōv lyugšonā un pīlyugšonā dīnu un nakti. 6 Bet jo kura dzeivoj izprīcōs, tod jei dzeiva byudama ir nūmyruse. 7 Šytū atgōdynoj, lai jōs byutu navainojamas. 8 Bet kas par sovejim, pat par sovim sētnīkim nasaryupej, tys ir aizalīdzis ticeibas un ir ļaunōks par bezticeigū.
9 Atraitņu sarokstā ir īvadama tikai tei, kurai ir vysmoz sešdesmit godu, ir tik vīnu reizi precējusēs 10 un ir pazeistama ar lobim dorbim, labi ir izaudzynōjuse sovus bārnus, ir bejuse vīsmīleiga, svātajim ir mozgōjuse kōjas, ir paleidzējuse tim, kas ir spaidūs un ikvīnā lobā dorbā ir bejuse centeiga. 11 Jaunōkas atraitnes nūraidi, jo jūs baudkōre jōs nu Kristus attōlinōs, jōs gribēs precētīs 12 un tai uz sevis vilks strōpi, ka jōs pyrmū uzticeibu ir lauzušas. 13 Jōs arī pīrūn bez dorba pa mōjom apkōrt takalēt, un na tik vīn bez dorba, bet arī pļōpōdamas runoj, kas napīdīn. 14 Tōpēc es grybu, ka jaunōkōs ītu otkon pi veira, uzajimtu mōtes pīnōkumus, veiktu mōjas dorbus un tai pretinīkam nadūtu izdeveibas aprunōt. 15 Dažas gon jau ir (nu pareizō ceļa) nūsamaļdejušas un aizskrējušas satanam pakaļ. 16 Jo pi kaidas ticeigōs ir atraitnes, tod par jom lai gōdoj tei poša un naapgryutynoj draudzes, lai tei varātu paleidzēt vīntuleigajom atraitnem.
Izaturēšona pret goreidznīkim.
17 Presbiteri, kas sovu omotu labi pylda, ir jōgūdynoj ar divkōršeigu gūdu, seviški tī, kas strōdoj pi vōrda un mōceibas, 18 jo Roksti soka: Vēršam, kas kuļ, naaizsīn mutes, un: Strōdnīks ir sova atolgōjuma cīneigs. 19 Pret presbiteri syudzeibu napījem, jo pret jū nabyus divi vai trejs līcinīki. 20 Tūs, kuri ir sagrākōjuši, nūrōj vysu klōtbyutnē, lai arī citi beitūs. 21 Es tevi zvārynoju Dīva Jezus Kristus un izlaseitūs engeļu prīškā, lai tu šytū īvārōtu bez aizsprīdumim un nikō nadareitu pīsakeršonas dēļ. 22 Par agri nalīc rūku ni uz vīna un nadori sevis leidzatbiļdeiga par svešim grākim. Uzgloboj sevi teiru. 23 Nadzer pagaidom yudiņa vīn, bet gon sovas mōgas un slimeiguma dēļ ījem drusku veina.
24 Dažu cylvāku grāki ir atklōti un zynomi jau pyrms tīsas, bet cytu klivs zynomi tikai pēc tam. 25 Tai pat arī lobī dorbi ir atklōti, bet kur tys tai nabyutu, tūmār vysod jī nūslāpumā napaliks.
1 Vecāku vīru nerāj, bet pamāci laipni kā tēvu, jaunākus kā brāļus,
2 Vecākas sievas kā mātes, jaunākas—kā māsas visā šķīstībā.
3 Godā atraitnes—tās, kas ir īstas atraitnes.
4 Bet ja kādai atraitnei ir bērni vai bērnu bērni, tad lai tie papriekš mācās pildīt savu godbijības pienākumu pret savu pašu dzimtu un dot pateicību saviem tēviem; jo tāda rīcība ir patīkama Dieva priekšā.
5 Bet īsta atraitne, viena pati palikusi, ir likusi savas cerības uz Dievu un pastāv lūgšanās un pielūgšanās nakti un dienu;
6 Bet kas dzīvo izlaidīgu dzīvi, tā, dzīva būdama, ir mirusi.
7 Piekodini arī to, lai viņas būtu nepeļamas.
8 Bet ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.
9 Atraitnēs jāieskaita tāda, kas nav jaunāka par sešdesmit gadiem, kas bijusi viena vīra sieva,
10 Kam ir labu darbu slava, ja viņa ir izaudzinājusi bērnus, ja viņa ir bijusi viesmīlīga, ja viņa ir ir mazgājusi svētajiem kājas, ja viņa ir nākusi palīgā apspiestajiem, ja viņa ir dzinusies pēc ikviena laba darba.
11 Bet jaunākas atraitnes noraidi, jo, kad viņas pārgalvībā novēršas no Kristus, tad viņas grib precēties
12 Un pelna spriedumu, ka viņas ir lauzušas pirmo uzticību;
13 Turklāt viņas mācās vēl ari dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas.
14 Tad nu es gribu, lai jaunākās apprecētos, dzemdētu bērnus, valdītu māju, nedotu pretiniekam nekādu iemeslu nievāšanai,
15 Jo dažas ir jau nogriezušās neceļos sātānam pakaļ.
16 Ja kādai ticīgajai ir atraitnes, tad lai viņa palīdz tām un lai netiek apgrūtināta draudze, ka tā var palīdzēt īstajām atraitnēm.
17 Presbiteri, kas ir labi priekšnieki, lai būtu divkārša goda cienīgi, visvairāk tie, kas darbojas sludināšanā un mācībā.
18 Proti, raksti saka: „Vērsim, kas klonā min labību, tev nebūs Eizsiet pumu,“ un: „Strādnieks ir savas algas cienīgs.“
19 Pret presbiteru nepieņem sūdzību bez diviem vai trim lieciniekiem.
20 Tiem, kas grēko, pierādi viņu vainu, visiem klāt esot, lai arī citiem būtu bailes.
21 Es svēti piekodinu Dieva un Kristus Jēzus un izredzēto eņģeļu priekšā: turi šīs lietas bez aizsprieduma, nedarīdams neko ne aiz naida, ne aiz draudzības.
22 Rokas nesteidzies nevienam uzlikt un neuzņemies atbildību par svešiem grēkiem, sevi pašu glabā šķīstu.
23 Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna tava kuņģa un tavas biežās neveselības dēļ.
24 Dažu cilvēku grēki ir visiem zināmi un iet viņiem pa priekšu tiesā, bet citiem grēki arī vēl seko;
25 Tāpat arī labie darbi ir visiem zināmi, un, kur tas tā vēl nav, tur tie nevar palikt apslēpti.
