I.
1 Seimaņs Pīters Jezus Kristus Apostols un kolps, tim, kas caur attaisnōšonu nu myusu Dīva un Pesteitōja Jezus Kristus ir sajāmuši tū pošu dōrgū ticeibu, kai mes.
2 Žēlesteiba jums un mīrs lai ir pastōveigi pōrpiļneibā caur Dīva un myusu Kunga Jezus (Kristus) pazeišonu.
Ticeibā jōir uzticeigim.
3 Vysu, kas padīveigai dzeivei pīkreit, Jō dīviškais spāks mums dōvynōja caur tū, ka Jys mums deve Tō pazeišonu, kas myusus ir paaicynōjis caur sovu gūdu un spāku. 4 Caur tū mums ir dūtas vysvērteigōkōs un vyslelōkōs apsūleišonas, lai caur tom jyus nu samaitojūšom pasauļa izprīcom atsaturātu un byutu dīviškōs dobas daleibnīki. 5 Tōpēc pīlīcit vysas pyules un parōdit sovā ticeibā darbeibu, darbeibā saprasšonu, 6 saprasšonā attureibu, attureibā pacīteibu, pacīteibā padīveibu, 7 padīveibā brōliskū mīlesteibu, brōliskajā mīlesteibā (Dīva) mīlesteibu. 8 Jo šytī tykumi pi jums ir un arvīnu pīaug, tad napametit jūs bezdarbeigus un bez auglim myusu Kunga Jezus Kristus pazeišonā. 9 Un kam šytūs tykumu nava, tys ir tyvredzeigs un okls, un ir aizmērsis, ka nu ogrōkajim grākim jys ir nūteireits. 10 Tōpēc, brōli, ryupejitēs veļ vairōk, lai sovu paaicynōjumu un izlaseišonu nūdrūšynōtu (caur lobim dorbim); un jo jyus tū dareisit, tad jyus nikod napaklupsit, 11 bet gon jums byus plaši atvārta īeja myusu Kunga un Pesteitōja Jezus Kristus vaļsteibā.
12 Tōpēc es jyusus vīnmār grybu pamūdynōt, lai gon jyus zynot un par šytū patīseibu asot stypri pōrlīcynōti. 13 Koleidz es šytamā nūmetnē dzeivoju, muns pīnōkums ir jyusus pamūdynōt un pōrsorgōt. 14 Es zynu, ka munu nūmetni jau ōtri nūjauks, kai man atklōja myusu Kungs Jezus Kristus. 15 Bet es centeigi grybu par tū pasaryupēt, ka pēc munas aizīšonas jyus šytōs lītas paturātu atmiņā.
16 Na pēc gudri izdūmōtom pōsokom ejūt, mes jums sludynōjom myusu Kunga Jezus Kristus varu un atnōkšonu, bet gon mēs tū darejom kai jō majestates oculīcinīki. 17 Jys sajēme nu Dīva Tāva gūdu un slavu un uz Jū atsateic augstōs majestates saucīņs: Šytys ir muns nūmīļōtais dāls, Jys man labpateik. (Jō klausot). 18 Šytū saucīni mes skaidri dzērdējom nu dabasim, kad mes ar Jū bejom uz svātō kolna.
19 Tōpēc arī pravīša vōrds mums ir naapšaubams. Jyus dorat labi, jo jyus pi tō turitēs, kai pi luktura, kurs tymsumā mat storus, koleidz izauss dīna un iyusu sirdīs uzlēks reita zvaigzne.
20 Esit par tū apzineigi, ka Rokstu pravītōjums nav atkareigs nu poša izpēteišonas, 21 jo nivīns pravītōjums nav cēlīs nu cylvāka grybas, bet gon svātī Dīva cylvāki runōja Svātō Gora pamūdynōti.
1 Sīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas ar mūsu Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus taisnību dabūjuši to pašu dārgo ticību kā mēs:
2 Žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā!
3 Mums jau viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar savu godību un brīnuma spēku.
4 Ar to viņš mums ir dāvinājis dārgus un visai lielus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.
5 Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu,
6 Atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību,
7 Dievbijībā brālību, brālībā mīlestību.
8 Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.
9 Bet kam to nav, tas ir akls un stulbs un ir aizmirsis, ka viņš ir šķīstīts no veciem grēkiem.
10 Tādēļ brāļi, centieties jo vairāk tapt stipri iekš tā, uz ko esat aicināti un izredzēti, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsit.
11 Tas lielā mērā veicinās jūsu ieiešanu mūsu Kunga un Pestītāja valstībā.
12 Tādēļ es arvienu jums to atgādināšu, kaut jūs to jau zināt un esat nostiprinājušies tam patiesībā, kas jums tagad ir.
13 Jo, kāmēr esmu šinī mājoklī, es turu par savu pienākumu jūs modināt ar atgādinājumiem.
14 Jo es zinu, ka man šis mājoklis drīz būs jāatstāj, kā jau to ari mūsu Kungs Jēzus Kristus man ir atklājis.
15 Bet es rūpēšos par to, ka jūs arī pēc manas aiziešanas varētu to vienmēr turēt piemiņā.
16 Nevis izgudrotām pasakām sekodami, mēs jums esam sludinājuši mūsu Jēzus Kristus spēku un atnākšanu, bet kā tādi, kas esam kļuvuši viņa varenības acu liecinieki.
17 Jo toreiz, kad Dievs Tēvs viņu godā celdams apskaidroja, viņam atskanēja šāda balss no augsti cēlās godības: „Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man ir labs prāts.“
18 Šo balsi mēs dzirdējām atskanam no debesīm, kad mēs līdz ar viņu bijām uz svētā kalna.
19 Ar to mums praviešu vārds kļūst jo stiprs, un jūs darāt labi, to vērā ņemdami kā sveci, kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs.
20 Pār visām lietām ievērojiet, ka neviena praviešu māciba rakstos nav patvaļīgi iztulkojama;
21 Jo praviešu sludināšana nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.
