XIII.
1 Ikvīnam jōpasadūd prīkšnīceibas varai. Nav varas, kas napaītu nu Dīva; kur tik jei pastōv, jei paīt nu Dīva. 2 Tai tad, kas pretojās vērseibai, tys pretojās Dīva nūlykumam, bet pretinīki poši sev pīsauc strōpi. 3 Lobā lītā vērsinīki nav beistami, bet gon ļaunā. Jo gribi, lai tev vērseibas navajadzātu beitīs, tod dori lobu un tu nu jōs sajimsi uzslavu, 4 Jo jī tev ir Dīva paleigi lobā. Bet jo tu dori ļaunu, tod beistīs, jī na par veļti nosoj zūbynu. Jī ir Dīva kolpi un izpylda dusmes tīsu pret tim, kas dora ļaunu. 5 Tōpēc jim jōpasadūd na tikai strōpes dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ, 6 tōdēļ jyus arī nūdūkļus moksojat, ka jī, kas tū omotu pylda, ir Dīva īredni. 7 Atdūdit ikvīnam tū, kas tam pīnōkās: kam nūdūklis, — nūdūkli, kam muita — muitu, kam baile — baili, kam gūds — gūdu.
8 Napalīcit nikam nikō porōdā, izjamūt sovstarpejū mīlesteibu, jo ikvīns, kas mīļoj tyvōkū, izpylda lykumu. 9 Tev nabyus lauleibas pōrlauzt; tev nabyus nūkaut; tev nabyus zagt (tev nabyus napatīši līcynōt); tev nabyus īkōrōt, kai arī vysas cytas bausleibas ir ītvartas šytamūs vōrdūs: Tev byus mīļōt sovu tyvōkū kai sevi pošu. 10 Mīlesteiba tyvōkajam nikō ļauna nadora; mīlesteiba ir lykuma pīpiļdejums.
Pīnōkumi pret sevi pošu.
11 Un tū jyus dorot saprosdami laiku, ka mums jau ir laiks nu mīga ceļtīs, jo pesteišona ir tyvōk, kai tod, kad mes īticējom. 12 Nakts jau ir pagōjuse, dīna ir atnōkuse. Lai tad matam nūst tymseibas dorbus, un lai gērbamēs gaismas īrūčūs, lai mes gūdam staigojam kai dīnā: 13 na maļteitēs un dzeršonōs, na izprīcōs un nakauneibā, na bōršonā un kildā, 14 bet gon apsagērbit Kungā Jezū Kristū, un naļutynojit mīsas kaisleibu apmīrynōšonai.
1 Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas.
2 Tā tad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu.
3 Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, —labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu,
4 Jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.
5 Tādēļ nepieciešami tai paklausīt nevien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ.
6 Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi.
7 Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.
8 Nepalieciet nevienam neko parādā, kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.
9 Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot, un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.
10 Mīlestība tuvākajam Jauna nedara: tā tad bauslības piepildījums ir—mīlestība.
11 To darait, saprazdami šo laiku, ka jums jau pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi.
12 Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu: tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās.
13 Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvir-tībā un izlaidībā, ķildās un naidā,
14 Bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārības.
