XXIII.
K. Jezus Pilata prīškā.
1 Tad vysa sapuļce cēlēs kōjōs, aizvede Jū uz Pilatu 2 un sōce Jū apsyudzēt saceidami: Mes atrodom, ka šytys cyldynoj myusu ļaudis, ka aizlīdz moksōt keizaram nūdūkļus un sludynoj, ka šys asūt Kristus kēneņš. 3 Tad Pilats vaicōja: Vai Tu esi jūdu kēneņš. Jys atbiļdēja: Pats pasaceji.
4 Tad Pilats vērsgoreidznīkim un ļaužu puļkim pasludynōja: Es pi tō Cylvāka naatrūnu nikaidas vaiņas. 5 Bet jī vēļ vairōk uzastōja, saceidami: Jys ar sovu mōceibu cyldynoj ļaudis pa vysu jūdu zemi, īsōkdams nu Galilejas leidz šenīnei.
6 Tū izdzērdis, Pilats vaicōja, vai tys Cylvāks ir galilejīts. 7 Izzynōjis, ka Jys pīdar pi Eroda pavaļstnīkim, nūsyuteja Jū uz Erodu, kurs tamā laikā ari beja Jeruzalemā.
K. Jezus Eroda prīškā.
8 Īraudzejis Jezu, Erods ļūti prīcōjōs. Jys jau seņ Jū gribēja redzēt, jo beja daudzi par Jū dzērdējis un cerēja īraudzeit nu Jō kaidu breinumu. 9 Tai tad daudz kō vaicōja, bet Jezus tam nikō naatbiļdēja.
10 Vērsgoreidznīki sōce Jū ļūti apvaiņōt. 11 Erods reizē ar sovejim Jū nycynōja un izsmēja, un, izsmīkļa dēļ apviļcis Jam boltu drēbi, nūsyuteja atpakaļ uz Pilatu. 12 Tamā dīnā Erods ar Pilatu palyka draugi, jī tadei beja bejuši sovstarpejā īnaidā.
K. Jezus Pilata prīškā.
13 Pilats, sasaucis kūpā vērsgoreidznīkus, augstōs padūmes lūcekļus un ļaudis, 14 jim saceja: Jyus šytū Cylvāku atvedet pi manis, jo Jys cyldynoj ļaudis, bet raug, es jyusu prīškā Jū nūpratynōju, bet nikaidas vaiņas, kurā Jū apvaiņojat, pi Jō naatrodu. 15 Taipat ari Erods. Jys tadei atsyuteja Jū pi manis atpakaļ. Un raug, Jys nikō navā padarejis, kas peļneitu nōvi. 16 Es tad likšu Jū nūšausteit un palaist vaļā.
17 Uz svātku dīnom vajadzeja vīnu cītumnīku jim vaļā palaist.
18 Bet vyss ļaužu pyuļs brēce: Nūst ar šytū! Laid mums Barabbasu vaļā. 19 Tys beja cītumā īslūdzeits dumpa dēļ, kas piļsātā beja nūticis, un slapkaveibas dēļ.
20 Bet Pilats, grybādams Jezu palaist vaļā, mēginōja vēļ reizi jim runōt. 21 Bet jī klīdze saceidami: Pīkaļ Jū krystā, pīkaļ Jū krystā!
22 Tad jys vēļ trešu reizi jautōja: Kū gon Jys ļaunu ir padarejis? Es pi Jō nikō naatrūnu taida, kas peļneitu nōvi; es likšu Jū nūšausteit un palaisšu vaļā.
23 Bet jī skubynōja ar lelu klīgšonu pīpraseidami, ka Jū pīkoltu krystā, — un jūs klīgšona arvīnu palyka spēceigōka.
24 Tad Pilats nūlēme jūs grybu izpiļdeit. 25 Tai tad palaide vaļā tū, kas cītumā beja īslūdzeits namīra ceļšonas un slapkaveibas dēļ, kurō jī pīpraseja, bet Jezu nūdeve pēc jūs grybas.
Krysta ceļš.
26 Un kad Jū vede, sajēme kaidu Seimani Cyrineīti, kas gōja nu teiruma, un uzlyka jam krystu, ka jys tū nastu Jezum pakaļ.
27 Pakaļ pēc Jō gōja lels ļaužu pulks un sīvītes, kuras pēc Jō raudōja un bādōjōs. 28 Jezus atsagrīzis jom saceja: Jeruzalema meitas, naraudit par Mani, bet gon raudit par sevi un sovim bārnim. 29 Jo raug, atīs dīnas, kod saceis: Svēteigas naaugleigōs, kuru mīsas nav dzemdējušas un kryutis nav barōjušas. 30 Tad saceis kolnim: Kreitit uz myusu, — un pakaļnim: Apklōjit myusus! 31 Un jo tai nūteik ar zaļu kūku, kas tad nūtiks ar sakoltušu?
32 Reizē ar Jū vede iznycynōšonai divejus slapkovas.
Krystā pīkaļšona.
33 Un kad jī atgōja uz tū vītu, kura saucās pīres kaula vīta, pīkola Jū krystā, kai ari ļaundarus: vīnu pa lobajai un ūtrū pa kreisajai pusei.
34 Un Jezus lyudzēs: Tāvs, atlaid jim, jī tadei nazyna, kū dora. Drēbes sovstarpeigi sadaleja, masdami kauleņus.
35 Ļaudis stōvēja un skatejōs. Augstōs padūmes lūcekli izsmēja saceidami: Cytus gon izglōbe; jo Jys ir Kristus, Dīva Izvālātais, lai izglōb pats sevi. 36 Ari karaveiri Jam izasmēja. Jī, īdami klōt, deve Jam etiki 37 saceidami: Jo esi jūdu kēneņš, izglōb pats sevi.
38 Vērs Jō beja uzroksts (greku, latiņu un ebreju volūdōs): Šytys ir jūdu kēneņš.
39 Un vīns ļaundars, kas korōjōs krystā, sōce Jū zaimōt saceidams: Jo Tu esi Kristus, tad izglōb pats sevi un myusus.
40 Bet ūtrais Jū rōja saceidams: Tu pat Dīva nasabeisti, lai gon taidu pošu strōpi cīt! 41 Mes gon cīšam taisneigi, jo mes par sovim dorbim sajamam taisneigu strōpi, bet Tys tadei nikō ļauna navā darejis. 42 Tad jys lyudze: Jezu, pīmiņ par mani, kad īnōksi sovā kēnestī.
43 Jys tam saceja: Patīši, Es tev soku: Šudiņ ar Mani byusi rajā.
K. Jezus nōve un paglobōšona.
44 Apmāram beja jau sastō stuņde, un tymsums apklōja vysu zemi leidz pat deveitai stuņdei. 45 Saule aptymsa, svētneicas aizkors pōrpleisa pa pusei. 46 Jezus sōce saukt lelā bolsā saceidams: Tāvs, Tovōs rūkōs Es atdūdu sovu goru. Šytū pasacejis, Jys nūmyra.
47 Vērsinīks, radzūt kas nūteik, slaveja Dīvu saceidams: Patīši, Šytys Cylvāks beja taisneigs. 48 Visi ļaudis, kas beja klōtu sasalasejuši, radzādami, kas nūtyka, sysdami kryutīs, gōja atpakaļ. 49 Nū tōlīnes stōvēja visi Jō pazeistamī un sīvītes, kas reizē beja atgōjušas nu Galilejas, un uz Jō skatejōs.
50 Un raug, vīns cylvāks, vōrdā Jezups, Synedriona padūmnīks nu Arimateas, Judeas mīsta, lobs un taisneigs cylvāks, 51 kas ari pats gaideja Dīva vaļsteibas, jūs sprīdumam un dorbim napīkryta. 52 Jys aizgōja uz Pilatu un lyudze Jezus mīsu. 53 Jys tū nūjēme (nu krysta), ītyna lynu drēbē un īlyka kliņtī izkoltajā kopā, kurā vēļ nikas nabeja gulējis. 54 Un tei beja sasagatavōšonas dīna, un sabats gōja vērsum.
55 Sīvītes, kas nu Galilejas reizē beja atgōjušas, gōja leidza un redzēja kopu un mīsas paglobōšonu. 56 Atgōjušas atpakaļ, sataiseja smōrdeigas zōles, bet sabata dīnu, saskaņā ar bausleibu, pavadeja klusumā.
1 Un viss viņu pulks cēlās un noveda Jēzu pie Pilāta
2 Un iesāka viņu apsūdzēt, sacīdami: „Mēs atrodam, ka šis mūsu tautu mulsina un aizliedz dot ķeizaram nodokļus, sacīdams: Viņš esot Kristus, ķēniņš.“
3 Un Pilāts viņam jautāja, sacīdams: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“ Un viņš atbildēdams tam sacīja: „Tu to saki.“
4 Bet Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaudīm: „Es nekādas vainas pie šī cilvēka neatrodu.“
5 Un tie viņam uzmācās un sacīja: „Viņš uzmusina tautu, mācīdams pa visu Jūdeju, iesākdams no Galilejas līdz šejienei.“
6 Bet kad Pilāts to dzirdēja, tad viņš jautāja, vai šis cilvēks esot no Galilejas.
7 Un izzinājis, ka viņš piederot Hēroda tiesā, tas viņu nosūtīja pie Hēroda, kas tanīs dienās arī bija Jeruzālemē.
8 Bet kad Hērods Jēzu redzēja, tas tapa līksms. Jo tas jau sen gribēja viņu redzēt, tādēļ ka tas daudz par viņu bija dzirdējis un cerēja kādu zīmi no viņa redzēt.
9 Un tas daudz vārdiem viņu izjautāja. Bet viņš tam nekā neatbildēja.
10 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un viņu ļoti apsūdzēja.
11 Bet Hērods ar savu pils saimi viņu nicināja un apmēdīja, un apvilka tam baltu drēbi, un sūtīja to atpaka pie Pilāta.
12 Tai dienā Pilāts un Hērods tapa draugi, jo papriekšu tie savā starpā bija naidā.
13 Un Pilāts, sasaucis augstos priesterus un virsniekus un ļaudis,
14 Tiem sacīja: „Jūs šo cilvēku pie manis esat atveduši, ka viņš ļaudis musinot, un redziet, es viņu esmu jūsu priekšā nopratinājis un pie tā cilvēka neesmu atradis nekādas vainas, kādēļ jūs viņu apsūdzat;
15 Un Hērods arī ne; jo tas viņu pie mums atpakaļ sūtījis, un redzi, viņš nekā nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis,
16 Tāpēc es viņu gribu pārmācīt un atlaist.“
17 [Un uz svētkiem tam vajadzēja viņiem vienu cietumnieku atlaist.]
18 Bet viss pulks brēca un sacīja: „Nost ar šo, un: atlaid mums Barabu!“
19 Tas kāda dumpja dēļ, kas pilsētā bija noticis, un slepkavības dēļ bija iemests cietumā.
20 Tad Pilāts atkal viņus uzrunāja, gribēdams Jēzu atlaist.
21 Bet tie sauca un sacīja: „Sit viņu krustā, sit viņu krustā!“
22 Bet viņš trešo reizi tiem sacīja: „Ko tad šis ļauna darījis? Es pie viņa nekādas nāves vainas neatrodu; tāpēc es viņu gribu pārmācīt un atlaist.“
23 Bet tie tam uzmācās ar lielu kliegšanu, lūgdami, ka viņš taptu krustā sists, un viņu kliegšana pārspēja.
24 Tad Pilāts nosprieda izpildīt viņu vēlēšanos.
25 Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu gribai.
26 Un kad viņu aizveda, tie saņēma no Kirēnas kādu Sīmani, kas nāca no lauka, un uzlika tam krustu, lai tas to Jēzum nestu pakaļ.
27 Bet liels ļaužu un sievu pulks viņam sekoja, tās viņu nožēloja un apraudāja.
28 Bet Jēzus pret tām pagriezās un sacīja: „Jūs Jeruzālemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un par saviem berniem.
29 Jo redziet, nāks dienas, kad sacīs: Svētīgas ir neauglīgās un tās miesas, kas nav bērnus nesušas un krūtis, kas nav zīdījušas.
30 Tad tie iesāks sacīt uz kalniem: Krītiet uz mums! un uz pakalniem. Apklājiet mūs!
31 Jo, kad to dara pie zaļa koka, kas tad notiks pie nokaltuša?“
32 Bet divi ļaundari arī tapa novesti, ka taptu nomaitāti lidz ar viņu.
33 Un kad tie nonāca tai vietā, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā viņu un tos ļaundarus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.
34 Bet Jēzus sacīja: „Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.“ Un tie, viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta.
35 Un ļaudis stāvēja skatīdamies. Bet arī virsnieki viņu izsmēja, sacīdami: „Viņš citiem palīdzējis, lai palīdzas pats sev, ja šis ir Kristus, Dieva izredzētais.“
36 Un ari kareivji viņu apmēdīja, piegāja un viņam etiķi atnesa
37 Un sacīja: „Ja tu esi jūdu ķēniņš, tad palīdzies pats sev!“
38 Un virsraksts pār viņu bija uzrakstīts: „Šis ir jūdu ķēniņš.“
39 Un viens no pakārtajiem ļaun-dariem viņu zaimoja, sacīdams. „Ja tu esi Kristus, tad glāb sevi pašu un mūs!“
40 Bet otrs to norāja un sacīja: „Arī tu nebīsties Dieva, kas esi tai pašā sodā!
41 Un mums gan pareizi notiek: Jo mēs dabūjam, ko esam pelnījuši ar saviem darbiem, bet šis nekā ļauna nav darījis.“
42 Un viņš sacīja: „Jēzu, piemini mani, kad tu nāksi savā valstībā!“
43 Un Jēzus tam sacīja: „Patiesi, es tev saku: Šodien tu būsi ar mani para-dīzē.“
44 Un tas bija ap sesto stundu. Tad tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
45 Un saule tapa aptumšota, un priekškaramais auts dievnamā pārplīsa vidū pušu.
46 Un Jēzus sauca skaņā balsi: „Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās.“ Un to sacījis, viņš nomira.
47 Un virsnieks redzēdams, kas notika, Dievu teica un sacīja: „Patiesi, šis bijis taisns cilvēks.“
48 Un visi ļaudis, kas tur klāt bija un redzēja, kas notika, sita pa krūtīm un griezās atpakaļ.
49 Bet visi viņa paziņas stāvēja no tālienes un sievas, kas ar viņu bija nākušas no Galilejas un šās lietas redzēja.
50 Un, redzi, viens virs, Jāzeps vārdā, kas bija runas kungs, labs un taisns vīrs—
51 Sis nebija piebiedrojies viņu padomam un darīšanai—no Arimatijas, jūdu pilsētas, kas arī pats gaidīja uz Dieva valstību,
52 Šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēsus miesas
53 Un tās noņēma, ietina smalkā audeklā un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts.
54 Un tā bija sataisāmā diena, un sabats jau sākās.
55 Un sievas, kas ar viņu bija nākušas no Galilejas, arī gāja līdz un apskatīja kapu, un kā viņa miesas tapa noliktas.
56 Un atpakaļ griezušās, tās sataisīja smaršīgas svaidāmās zāles, un sabatu tās pavadīja klusu pēc bauslības.
