I.
1 Pōvuls, Dīva kolps un Jezus Kristus Apostols Dīva izlaseitūs ticeibai un tōs patīseibas pazeišonai, 2 kura ir cereibā uz myužeigu dzeivi, kuru uztycamais Dīvs ir apsūlejis pyrms myužu laikim 3 un kuru atteiceigā laikā caur sovu vōrdu ir atklōjis sludynōšonā, kura uz Dīva, myusu Pesteitōja pavēles man ir uztycāta, 4 Titam, sovam eistajam dālam kūpejā ticeibā.
Žēlesteiba un mīrs nu Dīva Tāva un myusu Pesteitōja Jezus Kristus.
Presbiteru īceļšona.
5 Es tevi Kretā atstōju tōpēc, lai tu pōrejū nūkōrtōtu un ikvīnā mīstā īcaltu presbiterus, kai es tev asmu pavēlējis. 6 Ikvīnam nu tim jōbyun bez pōrmatumim, tikai vīnu reizi laulōtam, kurim bārni ir ticeigi, na palaidni, na styurgaļveigi. 7 Veiskupam, kai Dīva noma pōrvaļdnīkam, jōir bez ībyldumim, ni patvaleigam, ni dusmeigam, ni dzārōjam, ni uzbōzeigam, ni montkōreigam, 8 bet gon vīsmīleigam, labvēleigam, gudram, taisneigam, padīveigam un attureigam. 9 Jam jōpīsatur pi uztycamōs mōceibas vōrda, lai byutu spējeigs mōceit veseleigā mōceibā un atspākōt pretinīkus.
Moldu mōceibu apkarōšona.
10 Daudz ir styurgalveigūs, pļōpu un mōneitōju, seviški nu apgraizeitajim, 11 kurim byutu jōaizbōž mute. Jī vasalas saimes īvad apjukumā nakrītnas peļņas dēļ mōceidami tū, kas nanōkās. 12 Un nu jūs pošu pravīšim vīns saceja: Kretīši vysod ir meli, ļauni zvēri, slinkī vādari. 13 Un šitei līceiba ir patīsa. Tōpēc jūs borgi pōrmōci, lai jī palyktu vasali ticeibā, 14 un napīsakartu jūdu pōsokom un tūs cylvāku nūlyukim, kuri nu patīseibas ir atkrytuši. 15 Teirajim teirs ir vyss, bet satraipeitajim nu naticeigajim teira nava nikō; jūs saprōts un sirdsapziņa ir satraipeiti. 16 Jī gon golvoj, ka šī Dīvu pazeistūt, bet caur sovim dorbim Jū nūlīdz. Un tai jī ir rībeigi, napaklauseigi un nivīnam lobam dorbam nadereigi.
1 Pāvils, Dieva kalps un Jēzus Kristus apustulis pēc Dieva izredzēto ticības un patiesības atziņas, kas saskan ar dievbijību.
2 Cerībā uz mūžīgu dzīvību, ko Dievs kas nemelo, ir apsolījis pirms mūžīgiem laikiem;
3 Bet savā laikā savu vārdu ir atklājis vēstī, kas man uzticēta pēc Dieva, mūsu glābēja, pavēles,
4 Titam, savam īstam bērnam kopīgā ticībā, žēlastība un miers no Dieva Tēva un Kristus Jēzus, mūsu Pestītāja.
5 Tādēļ es tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu to, kas vēl atlika, un katrā pilsētā ieceltu presbiterus tā, kā es tev liku darīt.
6 Tiem jābūt nevainojamiem vienas sievas vīriem, kam bērni ticīgi, nevis palaidņi vai nepaklausīgi.
7 Jo bīskapam jābūt nevainojamam kā Dieva namturim, ne iedomīgam, ne dusmīgam, ne dzērājam, ne kauslim, ne ierāvējam,
8 Bet viesmīlīgam, laba mīļotājam, prātīgam, taisnam, svētbijīgam, savaldīgam.
9 Viņam jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgajā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim.
10 Jo daudzi ir nepaklausīgi, pļāpas un maldinātāji, visvairs no jūdiem,
11 Tiem jāaizbāž mute; viņi izposta veselas ģimenes, negodīgas peļņas dēļ mācīdami to, kas neklājas.
12 Kāds pravietis no viņu pašu vidus ir sacījis: „Krētieši aizvien melo, tie ir nikni kā zvēri, slinki kā maisi.“
13 Šī liecība ir patiesa. Tādēļ at-spēko viņus it asi, lai tie ticībā kļūst veseli,
14 Nevis pieķepas jūdu pasakām un cilvēku priekšrakstiem, kas novēršas no patiesības.
15 Šķīstajiem visas lietas ir šķīstas, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nekas nav šķīsts; aptraipīts ir viņu prāts un sirdsapziņa.
16 Tie apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz. Neganti un nepa-klausīgi būdami, tie nav derīgi nevienam labam darbam.
