I.
1 Pōvuls, Silvans un Timotejs Tessaloniku draudzei ikš Dīva Tāva un Kunga Jezus Kristus. Žēlesteiba jums un mīrs!
Īvods.
2 Arvīnu pīmynādami jyusus sovōs lyugšonōs, mes pasateicam par jums Dīvam. 3 Mes arvīnu pīmynam pi Dīva, myusu Tāva par jyusu darbeigū ticeibu, jyusu uzaupurejūšū mīlesteibu un jyusu iztureigū cereibu uz myusu Kungu Jezu Kristu. 4 Mes zynom, Dīva nūmīļōtī brōli, par jyusu izlaseišonu, 5 jo myusu Evangelija sludynōšona pi jums nūtyka na tikai vōrdūs, bet arī spākā, Svātajā Gorā un vysā piļneibā, kai jyus poši zynot, ka jyusu dēļ mes storp jums uzastōjom. 6 Un jyus palykot par myusu un Kunga pakaļdareitōjim, jo jyus, nasaskotūt uz lelajim spaidim, ikš Svātō Gora ar prīcu pījēmet vōrdu. 7 Un tai jyus tōpot par pīmāru visim ticeigajim Makedonijā un Achajā. 8 Nu jums Kunga vōrds izaplateja tōļōk, un na tik vīn Makedonijā un Achajā, bet arī vysur jyusu ticeiba ikš Dīva ir topuse zynoma. Un par tū mums nimoz navajaga kaut kū stōsteit. 9 Tī, kas pi jums ir, poši stōsta par jums, kai jyus myusus uzjēmet, un kai jyus nu dīvaklim atsagrīzet pi Dīva, lai kolpōtu dzeivajam un eistajam Dīvam, 10 un lai nu dabasim sagaideitu Jō Dālu, kuru Jys pīcēle nu myrūnim — Jezu, kas myusus izglōb nu nōkamōs dusmes.
1 Pāvils, Silvāns un Timotejs—tesaloniķiešu draudzei, kas ir Dievā Tēvā un Kungā Jēzū Kristū: žēlastība jums un miers!
2 Mēs vienmēr pateicamies par jums visiem Dievam, kad pieminam jūs savās lūgšanās,
3 Jo pastāvīgi atceramies Dieva, mūsu Tēva priekšā jūsu ticības darbu, pašaizliedzīgo mīlestību un nesatricināmo cerību uz mūsu Kungu Jēzu Kristu.
4 Mēs zinām, Dieva mīļotie brāļi, kā jūs tikāt izredzēti,
5 Jo mūsu evaņģēlija vēstījums neparādījās vienīgi vārdos, bet spēkā, Svētā Garā un stiprā pārliecībā—jūs jau zināt, kādi mēs bijām, kad jūsu lābā sākām darboties starp jums,
6 Un jūs kļuvāt par maniem un Kunga Kristus sekotājiem, uzņemdami sludināto vārdu Svētā Gara priekā, panesdami daudz spaidu
7 Un tā kļūdami par priekšzīmi visiem ticīgajiem Maķedonijā un Achajā.
8 Jo no jums tā Kunga vārds atskanējis tālāk nevien Maķedonijā un Achajā, —nē, visās vietās kļuvusi zināma jūsu ticība Dievam, tā ka mums nekas vairs nav jāstāsta:
9 Tie paši cits citam stāsta, kāds bija mūsu darba sākums jūsu starpā un kā jūs no saviem elkiem atgriezāties pie Dieva, lai kalpotu dzīvajam un patiesajam Dievam
10 Un lai gaidītu no debesim viņa Dēlu, kuju viņš uzmodinājis no miro-ņiem, Jēzu, kas mūs atpestīs no nākamās dusmības.
