V.
1 Mes gon zynom, ka mums, leidz kū myusu laiceigais miteklis byus nūjaukts, Dīvs uzceļs dabasūs myužeigū mitekli, kas nabyus calts ar cylvāku rūkom. 2 Tagadejā miteklī ilgom pōrpiļdeiti mes vaižam, lai mums vērsā tyktu uzgārbts debeseigais miteklis. 3 Un jo mes tamā byusim īgārbti, tad mes plyki nabyusim. 4 Koleidz asom šymā miteklī, mes byudami stipri apgryutynōti vaižam, jo mes nagrybam nūsavilkt, bet gon grybam vērsā uzvilkt, lai mērsteigū uzjimtu dzeive. 5 Un tys, kas myusus uz tū pazeimōja, ir Dīvs, kas mums kai īprīkšgolvōjumu īdeve Goru. 6 Mes asam pōrlīcynōti un vīnmār zynam, ka mes, koleidz šytamā mīsā dzeivojam, nu Kunga asam tōli, 7 jo mes veļ pastōvam ticeibā, bet na (Dīva) redzēšonā. 8 Tai tad, pōrlīceibas un gribēšonas dzeiti, lobōk byut tōli nu mīsas un dzeivōt pi Kunga, 9 mes cenšamēs vai mōjōs asūt, vai arī svešumā, byut Jam pateikami. 10 Mums visim byus jōīsarūn Kristus tīsas krāsla prīškā, lai ikvins sajimtu atmoksu par tū, kū jys vērszemes dzeivē lobu vai ļaunu ir darejis.
Apostola pašaizlīdzeiba.
11 Tai tad, Kunga bailes pōrjimti mes cenšamēs pōrlīcynōt cylvākus. Dīvs myusus zyna skaidri, un kai es ceru, arī jyusu sirdsapziņas myusus skaidri pazeist. 12 Mes jums sevis ūtrreiz naīteicam, bet gon jums dūdam izdeveibu par mums lepnōtīs, lai jums byutu kū pasaceit pret tim, kas dzanās pēc ōrejōs slavas, bet na pēc īkšejōs. 13 Jo mes bejom ōrprōtā, tad tys beja Dīva dēļ; jo mes asam prōteigi, tad tys ir jyusu dēļ. 14 Kristus mīlesteiba myusus pōrjam vysā, jo mēs apdūmojam sekūšū: Jo vins nūmyra vysu dēļ, tad visi ir myruši. 15 Jā, Jys nūmyra vysu dēļ, lai tī, kas ir dzeivi, nadzeivōtu sevis poša dēļ, bet gon Tō dēļ, kas par jim ir nūmiris un augšamcēlīs.
16 Tōpēc mes nu šō laika nikō vairs pēc mīsas natīsojam, un, jo mes pēc mīsas asam nūtīsōjuši Kristu, tad lai tagad Jō vairs tai natīsojam. 17 Jo kas ir ikš Kristus, tys ir jauna radeiba; vacō ir iznykuse un, raug, jauna klivuse! 18 Tys vyss nōk nu Dīva, kas caur Kristu myusus ar sevi samīrynōja un mums uzticēja samīrynōšonas omotu. 19 Dīvs caur Kristu sasamīrynōja ar pasauli un jam vairs grāku naīskaita, un mums uzticēja samīrynōšonas mōceibu. 20 Mes asam Kristus syutni un caur mums runoj Dīvs. Kristus vītā mes jyusus lyudzam: Izleigstit ar Dīvu! 21 Jys Tū, kas nikaida grāka nazynōja, nūdeve izleigšonas upuram, lai mes caur Jū Dīva prīškā byutu attaisnōti.
1 Mēs zinām: kad mūsu laicīgais telts mājoklis būs nojaukts, tad mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesis.
2 Šeit mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērptiem savā dzīvokli, kas ir no debesīm,
3 Tiešām, ja būsim ietērpti, tad nebūsim kaili.
4 Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība.
5 Bet Dievs ir tas, kas mūs tam sagatavojis, viņš arī mums devis garu par ķīlu.
6 Tāpēc mēs arvienu turam drošu prātu un zinām: kamēr mājojam miesā, mēs esam svešumā, tālu no tā Kunga.
7 Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā.
8 Bet mēs turam drošu prātu un gribam labāk atstāt miesas mājokli un būt mājās pie sava Kunga.
9 Tāpēc, vai pie tā Kunga mājās būdami, vai vēl svešumā, mēs cenšamies, lai būtum viņam patīkami.
10 Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu algu par to, ko miesā būdams darījis, vai labu, vai ļaunu.
11 Tad nu pazīdami bijību tā Kunga priekšā, mēs pārliecinām cilvēkus, bet Dievam esam pazīstami; es ceru, ka arī jūsu sirdsapziņā esam pazīstami.
12 Mēs jums sevi atkal neieteicam, bet jums dodam pamatu ar mums lepoties lai varat nostāties pret tiem, kas lielās ar to, kas priekš acīm, un ne ar to, kas sirdī.
13 Ja aizrāvāmies līdz neprātam, tas notika Dievam par godu; ja esam ap-domīgi, jums par labu.
14 Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam:
15 Tā kā viens ir miris par visiem, tā tad visi ir miruši. Un viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.
16 Tad no šā brīža mēs neviena nepazīstam pēc miesas; un ja arī mēs Kristu esam pazinuši pēc miesas, tomēr tagad viņu vairs nepazīstam.
17 Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.
18 Bet viss tas nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanas amatu.
19 Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu.
20 Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus vārdā: Ļaujieties salīdzināties ar Dievu!
21 To, kas grēka nepazina, viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs viņā kļūtum Dieva taisnība.
