XIII.
Aicynōjums uz atsagrīzšonu nu grākim.
1 Tamā pat laikā daži atgōjuši Jam stōsteja, ka Pilats galilejīšu asni sajaucis ar upuru. 2 Jys tim atbiļdēja: Vai tad jyus dūmojat, ka tī galilejīši ir lelōki grēcinīki bejuši, na kai pōrejī īdzeivōtōji, ka jim tik daudz beja jōcīš? 3 Es jums soku, ka nimoz nē. Un jo jyus navaidēsit par grākim, jyus visi taipat izniksit. 4 Jyus laikam dūmojat, ka tī ostoņpadsmit, kurus Siloe tūrņs sabryukstūt nūsyta, beja lelōki grēcinīki par citim Jeruzalemas īdzeivōtōjim? 5 Es jums soku, ka nimoz nē. Bet jo jyus navaidēsit par grākim, jyus visi taipat izniksit.
6 Tad Jys pastōsteja nōkušū pīleidzeibu: Kaidam cylvākam beja īstōdeits dōrzā figu kūks. Jys atgōjis meklēja tamā augļu, bet naatroda. 7 Tad jys saceja sovam dōrzkūpam: Raug, es jau trejs godi, kai eju šytamā figu kūkā augļu maklātu, bet naatrūnu. Cērt jū zemē. Kōpēc jys te vītu aizjims? 8 Tys jam atbiļdēja: Kungs, pamet vēļ šūgod uz vītas. Es jū aprakšu un aplikšu ar māslim, varbyut, nōkūtnē dūs augļus, 9 jo nē, tod varēsi jū nūcērst.
K. Jezus padora vasalu sīvīti.
10 Vīnā sabatā Jezus mōceja kaidā synagogā. 11 Raug, tur beja īkšā sīvīte, kurai jau ostoņpadsmit godu beja navareibas gors. Jei beja tai saleikuse, ka nikaidā ziņā navarēja taišni nūstōt. 12 Jezus, tū īraudzejis, pīsauce klōt un jai saceja: Sīvīt, esi breiva nu sovas slimeibas. 13 Un uzlyka uz jōs rūkas, un tei tyuleņ pīsacēle taišni un slaveja Dīvu. 14 Synagogas prīkšnīks, aizdusmōts, ka Jezus sabatā padareja tū vasalu, ļaudim saceja: Dēļ dorba ir sešas dīnas. Jamōs tad varit īt pēc izveseleišonas, bet na sabata dīnā. 15 Bet Kungs tam atbiļdēja: Jyus līkuli. Kurs tad nu jyusu sabatā naraisa vaļā nu siles sova vērša vai ezeļa un navad tō dzirdeitu? 16 Vai tad šytōs Abraama meitas, kuru satans jau ostoņpadsmit godu nūturēja sasītu, navajadzēja sabata dīnā raiseit vaļā nu tūs pynāklu?
Pīleidzeiba par sinepu gryudu un par raugu.
17 Jam šytū runojūt, aizakaunēja visi Jō pretinīki. Ļaudis, turpretim, prīcōjōs nu ikvīna slaveigō dorba, kū Jys padareja.
18 Tad Jys saceja: Kam ir leidzeiga Dīva vaļsteiba? Kam lai jū pīleidzynoju? 19 Jei ir leidzeiga sinepu gryudeņam, kuru kaids īsēja sovā dōrzā. Jys auga un palyka par lelu kūku, un jō zorūs nūsamete gaisa putni.
20 Jys saceja tōļōk: Kam lai pīleidzynoju Dīva vaļsteibu? 21 Jei ir leidzeiga raugam, kuru sīvīte pajāmuse ījauce trejūs myltu mārūs, koleidz vyss saryuga.
K. Jezus īprīkš pasludynoj jūdu atmesšonu un pogōnu atsagrīzšonu.
22 Un Jys gōja mōceidams pa mīstim un solom un turpynōja sovu ceļōjumu tōļōk uz Jeruzalemu.
23 Kaids Jam saceja: Kungs, vai tad nadaudzeji byus izpesteiti?
24 Bet Jys tim saceja: Cenšatēs īīt pa šaurajim vōrtim. Es jums soku, ka daudzejī pyulēsīs īīt, bet naspēs. 25 Jo Kungs byus pīsacēlis un vōrtus aizslēdzis, tad jyus stōvēsit ōrā un klauvēsit pi durovom saceidami: Kungs, Kungs, atdori mums. Bet Jys atbyldādams jums saceis: Es jyusu napazeistu, nu kurīnes jyus asat. 26 Tad jyus teiksit: Mes tadei tovā klōtbyutnē ēdem un dzērem, un Tu myusu īlōs mōceji. 27 Bet Jys atbiļdēs: Es nazynu, nu kurīnes jyus asat. Ejte nūst nu Manis visi, kas ļaunu dorot. 28 Kad īraudzeisit Abraamu, Izaaku, Jākubu un vysus pravīšus Dīva vaļsteibā, bet sevi pošus izmastus ōrā, tad byus raudōšona un zūbu grīzšona. 29 Atīs nu reita un vokora, nu dīnavydu un zīmeļu pusem, un ījims vītu Dīva vaļsteibā. 30 Raug, tī, kas ir pādejī, byus pirmī, un kas ir pirmī, tī byus pādejī.
31 Tamā pat dīnā, atgōjuši daži farizeji Jam saceja: Izej un ej prūjom nu šenīnes, jo Erods grib Tevi nūnōvēt. 32 Bet Jys tim atbiļdēja: Ejte un pasokit tam lopsai: Raug, Es dzanu ōrā ļaunūs gorus un slymūs doru vasalus šudiņ un reit, un trešā dīnā Es pabeigšu. 33 Tadei šudiņ, reit un pareit Maņ vēļ jōstaigoj, jo tys navar byut, ka pravīts ōrpus Jeruzalemas nūmērtu.
34 Jeruzalem, Jeruzalem, kas nōvej pravīšus un ar akminim nūmātoj tūs, kas uz tevi ir syuteiti! Cik reižu gribēju tovus bārnus sakūpōt, kai vysta zam spōrnim sakūpoj sovus cōļus, bet tu nagribēji. 35 Raug, jyusu mōja pamasta jums pošim (tukša). Un Es jums soku: Manis vairs naredzēsit leidz tam laikam, koleidz atīs laiks, kad saceisit:
Slaveits tys, kas nōk Kunga vōrdā.
1 Tanī pašā laikā atnāca ļaudis, kas viņam stāstīja par galiliešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem.
2 Un viņš tiem atbildēja un sacīja: „Vai jūs domājat, ka šie galilieši ir bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārējie galilieši, tāpēc ka tie to cietuši?
3 Es jums saku: nebūt ne, bet ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.
4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņ-padsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?
5 Es jums saku: nebūt ne, bet ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, iūs visi ņemsit tādu pašu galu.“
6 Un viņš stāstīja šādu līdzību: „Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīna kalnā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada.
7 Tad viņš sacīja dārzniekam: Redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi!
8 Bet tas viņam atbildēja un sacīja: Kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu!
9 Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet ja ne, tad tu to vari nocirst.“
10 Un viņš mācījā kādā no sinagogām sabatā.
11 Un tur bija sieva, kurai astoņ-padsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties.
12 Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: „Sieva, topi svabada no savas slimības!“
13 Pie tam viņs tai uzlika savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.
14 Bet sinagogas priekšnieks, ap-skaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, sāka runāt uz tautu: „Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties, bet ne sabatā!“
15 Bet tas Kungs tam atbildēja: „Jūs liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles, lai to vestu dzirdīt?
16 Un šo sievu, Ābrahāma meitu, kuņi sātāns turējis saistītu astoņpadsmit gadus, nebūtu brīv atraisīt sabatdienā no viņas saitēm?“
17 Un viņam tā runājot, visiem vina pretiniekiem tapa kauns, un visa tauta priecājās par visiem šiem varenajiem darbiem, kurus viņš darīja.
18 Tad viņš teica: „Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko es to salīdzināšu;
19 Viņa ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja savā dārzā, un kufā auga un izauga par koku, kujra zaros putni apakš debess taisīja savas ligzdas.“
20 Un atkal viņš sacīja: „Ar ko es salīdzināšu Dieva valstību?
21 Viņa ir līdzīga raugam, kuru kāda sieva paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr visa mīkla pilnīgi sarūga.“
22 Un viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzālemi, staigāja no pilsētas uz pilsētu un no ciema uz ciemu, mācīdams ļaudis.
23 Bet kāds viņam jautāja: „Kungs, vai to ir maz, kas tiks izglābti?“ Uz to viņš atbildēja:
24 „Cīnaities ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo es jums saku, daudzi vēlēsies ieiet, bet nevarēs.
25 Jo, ja jūs tikai pēc tam, kad nama kungs būs cēlies un durvis aizslēdzis, nostāsities ārā un klauvēsit pie durvīm sacīdami: Kungs, atveri mums, viņš atbildēs jums: Es nezinu, no kurienes jūs esat!
26 Tad jūs sāksit stāstīt: Mēs ar tevi esam ēduši un dzēruši, un tu esi mācījis mūsu ielās.
27 Tad viņš jums atteiks: Es nezinu, no kurienes jūs esat, atkāpieties no manis, visi jūs netaisnības darītāji!
28 Tur būs raudāšana un zobu trī-cēšana, kad jūs redzēsit Ābrahāmu, Izāku un Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā.
29 Tad tie nāks no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un dienvidiem un sēdēs pie galda Dieva valstībā.
30 Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.“
31 Tai pašā brīdī pienāca daži farizēji un sacīja viņam: „Izej un aizceļo no šejienes, jo Hērods grib tevi nonāvēt.“
32 Bet viņš tiem sacīja: „Ejiet, sakait šai lapsai: Redzi, es izdzenu ļaunos garus un dziedinu slimos šodien un rit, bet parit es būšu galā.
33 Tiešām, man vēl šodien un rīt un parit jābūt ceļā, jo neklājas pravietim mirt ārpus Jeruzālemes.
34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauji praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti, cikreiz es esmu gribējis tavus bērnus pulcināt ap sevi, kā vista pulcina zem spārniem savus cālīšus—bet jūs negribējāt.
35 Redziet, jūsu nams būs atstāts, un es jums saku: jūs mani neredzēsit, tiekāms nāks diena, kad jūs sacīsit: Svētīts, kas nāk tā Kunga vārdā!“
