VII.
Lauleibas saišks ir naškirams.
1 Un par tū, kū jyus man rakstejot (jōsoka): Labi ir cylvākam sīvītes naaizskart, 2 bet lai nabyutu bezkauneibas, ikvīnam lai ir sova sīva un ikvīnai lai ir sovs veirs. 3 Veirs pret sīvu lai izpylda pīnōkumu, tai pat arī sīva pret veiru. 4 Sīvai pošai par sovu mīsu nav varas, bet gon veiram. Tai pat arī veiram pošam par sovu mīsu nav varas, bet gon sīvai. 5 Nasaškirit vīns nu ūtra, kai tikai tod, kod sovstarpeji nūrunojat un uz kaida laika, lai nūsadūtu lyugšonai. Bet tad otkon ejit kūpā, ka satans jyusus naīvastu kārdynōšonā jyusu naattureibas dēļ. 6 Šytū es jums soku atvālādams, bet na pīsaceidams. 7 Es gon grybātu, lai vysi ļaudis dzeivōtu tai, kai es. Ikvīns, tūmār, nu Dīva ir sajēmis atsevišku žēlesteibas dōvonu, vīns šaidu, ūtrs cytaidu.
8 Napracātajim un atraitnem es soku sekūšu: Labi byus, jo jī paliks (nasaprecējuši), kai es. 9 Bet jo jī dūmoj, ka naspēs attureigi dzeivōt, lai precejās. Jo lobōk ir precētīs, na kai kaisleibā degt.
10 Pracātajim pavēļu na es, bet gon Kungs jim pavēl: Sīva nadreikst nu veira škērtīs; 11 bet jo jei atsaškeire, tad lai vairs nasaprecej, vai arī izleigst otkon ar veiru. Tai pat arī veirs nadreikst atstōt sīvas. 12 Tad cytim na Kungs, bet es soku: Jo kaidam brōļam ir naticeiga sīva un jei labprōt grib ar jū kūpā dzeivōt, tad jys jōs lai naatstōj. 13 Un jo kaidai (ticeigai) sīvai ir naticeigs veirs, kas ar jū labprōt grib kūpā dzeivōt, tad jei veira lai naatstōj. 14 Naticeigais veirs caur sīvu teik svēteits, tai pat arī naticeigō sīva caur brōli teik svēteita; cytaiž jūs bārni byutu nateiri, bet jī ir svāti. 15 Bet jo naticeigō puse grib škērtīs, tad jei lai škyrās. Taidā gadejumā brōļs vai mōsa jau vairs nav saisteiti; jo Dīvs myusus ir paaicynōjis uz mīru. 16 Sīvīt, vai gon tu zini, ka tu veiru varēsi izglōbt? Veirs, vai gon tu zini, ka tu sīvu varēsi izglōbt?
17 Ikvins lai dzeivoj tai, kai Kungs jam ir devis, kai Dīvs jū ir paaicynōjis. Šytaidu nūrōdejumu es dūdu vysōs draudzēs. 18 Jo kas ir paaicynōts kai apgraizeitais, tad jys sev prīkšōdas lai nalīk. Jo kas ir paaicynōts kai naapgraizeitais, tys lai nalīk sevis apgraizeit. 19 Nakreit svorā ni apgraizeišona, ni naapgreizeišona, bet gon Dīva bausleibu izpiļdeišona. 20 Ikvins lai palīk tamā pasaukumā, kurā jys ir paaicynōts. 21 Jo tu esi paaicynōts kai vērgs, tad nu tō nasakautrej, bet jo tu vari kļyut breivs, tad tū vairōk šytū izlītoj. 22 Un tys, kas kai vērgs ikš Kristus ir paaicynōts, ir Kunga atbreivōtais, tai pat kai tys, kas kai breivs beja paaicynōts, ir Kristus vērgs. 23 Jyus asot atpērkti par dōrgu moksu, topēc napalīcit par cylvāku vērgim. 24 Brōli, palīcit pi Dīva ikvins tamā omotā kurā esit paaicynōti.
Jaunaveiba.
25 Kas atsateic uz jaunovom, tad man nu Kunga nikaida pīsacejuma nav, bet kai taids, kas caur Kunga žēlesteibu uzticeibas cīneigs, es dūdu jums padūmu: 26 Es dūmoju, ka pašreizejūs spaidu dēļ, cylvākam ir labi byut taidam, kai ir. 27 Jo tu esi pracāts ar sīvīti, tad nameklej šķēršonōs; jo esi napracāts, nameklej sīvas. 28 Bet jo tu precēsīs, nagrākōsi; un, jo jaunova īs pi veira, nagrākōs. Taidi gon mīsas dēļ nūnōks spaidūs, bet nu tim es jyusus grybu pōrsorgōt. 29 Un es jums, brōli, soku: Laiks ir eiss. Tōpēc pracātī lai dzeivoj tai, itkai nabyutu precējušīs; 30 raudūšī, itkai nabyutu raudōjuši; prīceigī, itkai nabyutu prīceigi; īgivēji, itkai jim nikas napīdarātu; 31 tī, kas dzeivoj šymā pasaulī, itkai tur nadzeivōtu, jo šō pasauļa īkōrta izneikst. 32 Es grybātu, lai jyus byutu bez ryupem. Nasaprecējušais ryupejās par lītom, kas pīdar Kungam, kai jys varātu īpatikt Kungam, 33 bet tys, kas ir apsaprecējis ryupejās par pasauleigom lītom, kai jys varātu īpatikt sīvai, 34 un tai jys ir sadaleits. Napracātō sīvīte un jaunova ryupejās par lītom, kas pīdar Kungam; jei grib byut svāta ar mīsu un dvēseli, appracātō, turpretim, ryupejās par pasauleigajom lītom, kai īpatikt veiram. 35 Es jums šytū soku jyusu loba dēļ un na tōpēc lai jums apmastu cylpu, bet gon, lai jyus bez traucējumim, labi un Kungam uzticeigi dzeivōtu.
36 Jo kas dūmoj, ka jys sovas jaunaveigōs meitas dēļ cīss kaunu, ka tei palīk vacōka, un tam tai byutu jōir, tad lai jys dora tai, kai jam pateik; jo jys izdūd pi veira, — nagrākoj. 37 Bet kas sovā sirdī ir nūlēmis, un nava padūts nikaidai napīcīšameibai, un sovu grybu var izpiļdeit, un ir nūlēmis sovu meitu paturēt jaunoveibā, tys labi dora. 38 Kas sovu meitu izdūd pi veira, tys dora labi, bet kas jōs pi veira naizdūd, tys dora lobōk.
39 Sīvīte ir saisteita, koleidz jōs veirs ir dzeivs. Kad jōs veirs nūmērst, tad jei ir breiva un, jo grib, var precētīs; tikai tam jōnūteik ikš Kunga. 40 Bet jei ir svēteigōka, jo palīk kaida bejuse. Šytys ir muns padūms un es asmu pōrlīcynōts, ka manī mit Dīva Gors.
1 Bet attiecībā uz to, ko man rakstījāt—cilvēkam ir labi sievieti neaizkārt.
2 Bet netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva, un katrai sievai savs virs.
3 Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru.
4 Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet turam; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai.
5 Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties atkal kopā, lai sātāns jūs nekār-dinātu jūsu nesavaldības dēļ.
6 Bet to es saku piekāpdamies, un ne pavēlēdams.
7 Bet es gribētu, lai visi cilvēki būtu kā es; tomēr tur katram ir sava Dieva dota dāvana, vienam tāda, otram citāda.
8 Bet neprecētiem un atraitnēm es saku: Ir labi, ja tie paliek tādi kā es.
9 Bet ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā, nekā kaist kārībā.
10 Bet laulātiem es pavēlu, tomēr ne es, bet tas Kungs: Sievai nešķirties no vīra,
11 Un ja tā ir atšķīrusies, tad tai palikt neprecētai, vai izlīgt ar savu vīru; un vīram neatstumt sievu.
12 Bet pārējiem saku es, ne tas Kungs: Ja kādam brālim ir neticīga sieva, un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt.
13 Un ja kādai sievai ir neticīgs vīrs un tas vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņai to nebūs atstumt.
14 Jo neticīgais vīrs ir svētīts caur sievu, un neticīgā sieva ir svētīta caur vīru; jo citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti.
15 Ja neticīgais šķiras, lai tas šķiras; tādā gadījumā brālis vai māsa nav saistīti; jo uz mieru Dievs mūs ir aicinājis.
16 Kā tu, sieva, zini, vai varēsi izglābt savu vīru? Jeb kā tu, vīrs, zini, vai varēsi izglābt savu sievu?
17 Tik katrs lai dzīvo tā, kā tas Kungs tam piešķīris viņa daļu un kā Dievs kuru ir aicinājis. To es tā noteicu visās draudzēs.
18 Ja kāds aicināts kā jūds, lai to neslēpj. Ja aicināts kā pagāns, lai neliekas apgraizīties.
19 Apgraizīšana vai neapgraizīšana par sevi nav nekas, bet galvenais ir Dieva baušļu pildīšana.
20 Ikviens lai paliek tai stāvoklī, kupā tas aicināts.
21 Ja esi aicināts, vergs būdams, neskumsti par tol Bet ja arī vari tapt svabads, tad labāk paliec.
22 Jo, kas ir aicināts par tā Kunga mācekli, vergs būdāms, tas ir tā Kunga atbrīvots; tāpat, ja kas aicināts, brīvs būdams, tas ir Kristus vergs.
23 Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem.
24 Katrs, brāļi, lai paliek tai stāvoklī Dieva priekšā, kupā tas aicināts.
25 Bet kas attiecas uz jaunavām, tur man nav mūsu Kunga pavēles; es izsaku tikai savas domas kā tāds, kam tas Kungs piešķīris savā žēlastībā uzticību.
26 Tā man šķiet, ka tagadējā bēdu laikā ir cilvēkam labi palikt tāpat.
27 Ja esi jau saistījies ar sievu, nemeklē šķiršanos; ja esi bez sievas, nemeklē sievu.
28 Bet ja tu arī dodies laulībā, tas nav grēks, un, ja jaunava dodas laulībā, tā negrēko; tādiem savas miesas bēdas gan būs, bet es jūs gribētu saudzēt.
29 Bet to, brāļi, es saku: laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā ne-precēti;
30 Un kas raud, kā tādi, kas neraud; un kas priecājas, kā tādi, kas nepriecājas, un kas pērk, kā tādi, kas to negrib paturēt.
31 Un kas Šo pasauli lietā, kā tādi, kas to nelietā, jo šīs pasaules iekārta beidzas.
32 Bet es gribu, ka jūs būtu bez zūdīšanās. Neprecētais rūpējas par tā Kunga lietām, kā patikt tam Kungam.
33 Bet precētais rūpējas par pasaules lietām, kā patikt sievai: viņa sirds ir dalīta.
34 Tāpat neprecētā un jaunava rūpējas par tā Kunga lietām, lai būtu svēta miesā un garā; bet precētā rūpējas par pasaules lietām, lai patiktu vīram.
35 To es saku iums pašiem par labu, ne it kā gribēdams jums apmest dipu, bet ka jūs godīgi dzīvojat un pie tā Kunga turaties bez mitēšanās.
36 Bet ja kam šķiet, ka tas nodara pārestību savai jaunavai, ja tā paliek pari par gadiem, un ja tam tā jānotiek, lai viņš dara, kā grib; viņš negrēko; lai tie iedodas laulībā.
37 Bet kas ir noteikts savā sirdī un kam nav vajadzības, bet ir pietiekoši gribas spēka un arī sirdī nolēmis paturēt savu jaunavu neprecētu, tas dara labi.
38 Tā tad, kas savu jaunavu izprecina, dara labi, bet, kas neizpredna, dara labāk.
39 Sieva ir saistīta, kamēr viņas vīrs dzīvo. Bet ja vīrs ir miris, tad viņa ir brīva un var apprecēties, ar ko vēlas, bet tikai turoties pie tā Kunga.
40 Bet svētīgāka pēc manām domām tā ir, ja tā paliek tāpat. Man šķiet, ka arī man ir Dieva gars.
