XIX.
K. Jezus nūtīsōts uz nōvi.
1 Tad Pilats lyka Jezu sajimt un nūšausteit. 2 Karaveiri, nūpynuši nu ērškim krūni, lyka Jam tū uz golvas un apvylka Jam sorkonu mēteli 3 un, īdami klōt, sauce: Esi sveicynōts, jūdu kēneņ! un syta Jam par vaigu.
4 Pilats otkon, izgōjis ōrā, jim saceja: Raug, es jums izvesšu Jū ōrā, lai jyus radzātu, ka pi Jō nikaidas vaiņas naatrūnu. 5 Kad Jezus ēršku krūnī un sorkonā mētelī izgōja ōrā, Pilats jim saceja: Raug, cylvāks! 6 Bet vērsgoreidznīki un kolpi, Jū īraudzejuši, sōce klīgt: Pīkaļ Jū krystā, pīkaļ Jū krystā! Pilats tim atbiļdēja: Tad jemit Jū un kalit krystā, es pi Jō nikaidas vaiņas naatrūnu. 7 Bet jūdi jam atbiļdēja: Mums ir lykums, un pēc lykuma Jam ir jōmērst, jo Jys sevi skaita par Dīva Dālu.
8 Šytūs vōrdus izdzērdis, Pilats vēļ vairōk nūsabeida. 9 Jys, īgōjis atpakaļ tīsas nomā, Jezum vaicōja: Nu kurīnes Tu esi? Jezus jam naatbiļdēja nikō. 10 Tad Pilats Jam saceja: Vai Tu maņ naatbiļdēsi? Vai Tu nazini, ka maņ ir vara pīkaļt Tevi krystā, ir ari vara palaist Tevi vaļā? 11 Jezus atbiļdēja: Tev par Mani nabyutu nikaidas varas, jo tei tev nabyutu nu augstīnes dūta. Tōpēc lelōks grāks ir tam, kas Mani tev nūdeve.
12 Tad Pilats meklēja izdeveibas palaist Jū vaļā; bet jūdi klīdze saceidami: Jo tu Jū palaissi vaļā, tad tu naesi keizara draugs, jo ikvīns, kas sevi par kēneņu dora, ir keizara pretinīks.
13 Šytūs vōrdus izdzērdis, Pilats lyka Jezu izvest ōrā, pats atsasāda tīsas krāslā, kuru sauc Litostrotos, un ebreju volūdā Gabbata. 14 Tys beja sasagatavōšonas dīnā ap sastū stuņdi. Un jys jūdim saceja: Raug, te ir jyusu kēneņš. 15 Bet tī klīdze: Nūst, nūst ar Jū; pīkaļ Jū krystā! Pilats jim saceja: Maņ jōkaļ krystā jyusu kēneņš? Vērsgoreidznīki atbiļdēja: Mums cyta kēneņa nav, kai tik keizars.
16 Tad jys atdeve Jū krystā pīkaļšonai.
K. Jezus pīkaļšona krystā.
17 Jī Jezu pajēme (un izvede Jū ōrā). Jys, nasdams sev krystu, izgōja uz tū vītu, kuru sauc pīres vītu, ebreju volūdā Golgota.
18 Tur jī pīkola krystā Jū un reizē ar Jū divi cytus, — vīnā un ūtrā pusē, un Jezu pa vydu. 19 Pilats lyka pagatavōt uzrokstu un nūvītōt tū uz krysta. Tamā beja pīraksteits: Jezus Nazareīts, jūdu kēneņš. 20 Daudzejī jūdi šytū uzrokstu pōrlaseja, jo tei vīta, kur Jezus beja krystā pīkolts, beja natōli nu mīsta. Uzroksts beja ebreju, latiņu un greku volūdōs. 21 Jūdu vērsgoreidznīki Pilatam saceja: Naroksti: Jūdu kēneņš, bet gon — Jys saceja: Es asmu jūdu kēneņš. 22 Bet Pilats atbiļdēja: Kū es pīraksteju, tys ir pīraksteits.
23 Pēc Jezus krystā pīkaļšonas, karaveiri pajēme Jō drēbes un sadaleja tōs četrōs daļōs, — kotram karaveiram pa daļai, ari Jō vērsdrēbes. Tai kai vērsdrēbes nabeja šyutas, bet vīngobolā izaustas, 24 tad jī sovstarpeji nūrunōja: Mes jūs nagrīzsim, bet messim par jom kauleņus, kam jōs lai pīdar. Tai izapiļdeja Rokstu vōrdi:
Jī sovā storpā izdaleja munas drēbes
un par munom vērsdrēbem mete kauleņus.
Šytū dareja karaveiri.
25 Pi Jezus krysta stōvēja Jō mōte, Jō mōtes mōsa Marija, Kleofasa sīva, un Marija Magdalena.
26 Jezus, radzādams klōtasūšu mōti un tū mōcekli, kuru mīļōja, sovai mōtei saceja: Sīvīt, raug, — tovs dāls. 27 Tad Jys saceja mōcekļam: Raug, — tova mōte.
Un nu tō breiža mōceklis jū pajēme pi sevis.
K. Jezus nōve un paglobōšona.
28 Jezus, zynōdams, ka vyss jau izapylda, lai izapiļdeitu Roksti, saceja: Slōpstu! 29 Tur beja trauks pylns etika. Pīsyuce tad syuklī etika, īmauce tū hysopa stībrā un pīlyka Jam pi mutes. 30 Jezus, paraudzejis etika, saceja: Jau izapiļdeja! Tad Jys, nūlīcis golvu, atdeve goru.
31 Tei beja sasagatavōšonas dīna. Tai tad, lai mīsas napalyktu uz krysta par sabatu, jo tei sabata dīna beja lela, jūdi lyudze Pilatu, lai pōrlauztu jim kaulus un nūjimtu.
32 Atgōjuši tad karaveiri salauze kaulus vīnam un ūtram, kas ar Jū reizē beja pīkoļti krystā. 33 Bet, pīgōjuši klōt pi Jezus, īraudzeja, ka Jys jau ir nūmiris, un Jam kaulu nalauze. 34 Bet vīns nu karaveirim ar škāpu pōrdyure Jam sōnu, un tyuleņ iztecēja asnis un yudiņs.
35 Kas šytū redzēja, tys līcynoj, un jō līceiba ir patīsa. Tys zyna, ka runoj patīseibu, ka ari jyus tycātu. 36 Šytys tadei nūtyka, lai izapiļdeitu Rokstu vōrdi: Jam nadreikst byut salauzts nivīns kauls. 37 Ari cytā vītā Roksti soka: Jī vērsīs uz Tō, kuru jī pōrdyure.
38 Tad Jezups nu Arimatejas, kas, beidamīs jūdu, tikai nūslāpti beja Jezus mōceklis, lyudze nu Pilata, lai atļaun pajimt Jezus mīsu, un Pilats atļōve.
Tad jys aizgōjis nūjēme Jō mīsu. 39 Ari Nikodems, kas pyrmū reizi beja atgōjis pi Jō naktī, atgōja un atnese ap symts mōrceņom myrras un aloe maisejuma. 40 Jī, pajāmuši Jezus mīsu, ītyna reizē ar smōrdeigajom zōlem lynu autūs. Šytys globōšonas veids pi jūdim beja parosts.
41 Klōt pi tōs vītas, kur Jū krystā pīkola, beja dōrzs. Dōrzā beja jauns kops, kurā vēļ nikas nabeja gulējis. 42 Tamā tad, jūdu sasagatavōšonas dīnas dēļ, īlyka Jezus mīsu, jo tys kops beja tyvu.
1 Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika viņu šaust.
2 Un kareivji, nopinuši vainagu no ērkšķiem, uzlika viņam to galvā un aplika viņam purpura mēteli,
3 Nostājās viņa priekšā un sacīja: „Esi sveicināts, jūdu ķēniņ.“ Un tie viņu sita vaigā.
4 Tad Pilāts atķal izgāja ārā un saka viņiem: „Redziet, es viņu vedu pie jums ārā, lai jūs zinātu, ka es nekādas vainas pie viņa neatrodu.“
5 Tad Jēzus iznāca ārā, ērkšķu vainagā un purpura mētēlī. Un Pilāts viņiem saka: „Redziet, kāds cilvēks!“
6 Kad nu augstie priesteri un sulaiņi viņu redzēja, tie brēca: „Sit viņu krustā, sit viņu krustā!“ Pilāts viņiem saka: „Ņemiet jūs viņu un sitiet krustā! Jo es pie viņa vainas neatrodu!“
7 Jūdi viņam atbildēja: „Mums ir savs likums, un pēc šī likuma viņam jāmirst, jo viņš sevi darījis par Dieva Dēlu.“
8 Kad Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš vēl vairāk nobijās,
9 Iegāja atkal savā pilī un saka Jēzum: „No kurienes tu esi?“ Bet Jēzus viņam nedeva nekādu atbildi.
10 Tad Pilāts viņam sacīja: „Vai tu ar mani nerunā? Vai tu nezini, ka man ir vara tevi atlaist un vara tevi sist krustā?“
11 Jēzus atbildēja: „Tev nebūtu nekādas varas pār mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas mani tev nodevis, ir lielāks grēks.“
12 No šī brīža Pilāts meklēja viņu atlaist. Bet jūdi brēca: „Ja tu viņu atlaidi, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas pats sevi ceļ par ķēniņu, saceļas pret ķeizaru!“
13 Kad Pilāts dzirdēja šos vārdus, viņš Jēzu izveda ārā un pats apsēdas uz soģa krēsla uz laukuma, saukta akmeņu klāsts, ebrējiski Gabata.
14 Bija sataisāmā diena priekš Lieldienām, ap sesto stundu. Un viņš saka jūdiem: „Redziet, jūsu ķēniņš!“
15 Bet tie brēca: „Nost, nost ar to! Sit viņu krustā!“ Pilāts viņiem saka: „Vai lai es jūsu ķēniņu situ krustā?“ Augstie priesteri atbildēja: „Mums nav neviena ķēniņa kā vien ķeizars!“
16 Tad viņš to atdeva tiem, lai tie viņu sistu krustā. Tad tie saņēma Jēzu.
17 Un viņš, savukrustunesdams, gājauz tā saucamo pieres vietu, ebrējiski Golgātu.
18 Tur tie viņu sita krustā un kopā ar viņu divus citus katrā pusē vienu, bet vidū Jēzu.
19 Bet Pilāts lika taisīt uzrakstu un piestiprināt to pie krusta; tur bija rakstīts: „Jēzus Nacarietis, jūdu ķēniņš.“
20 So uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā sists, bija tuvu pie pilsētas; un raksts bija ebrēju, romiešu un grieķu valodā.
21 Tad jūdu augstie priesteri sacīja Pilātam: „Neraksti: Jūdu ķēniņš, bet, ka viņš sacījis: Es esmu jūdu ķēniņš.“
22 Bet Pilāts atbildēja: „Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.“
23 Bet kareivji, piesituši Jēzu pie krusta, ņēma viņa drēbes un sadalīja tās četrās daļās, katram kareivim pa daļai. Tāpat tie paņēma viņa svārkus. Bet svārki nebija šūti, bet izausti viscaur no viena gabala.
24 Tad tie sacīja cits citam: „Tos nesadalīsim, bet metīsim par tiem kau-liņus, kam tie piederēs.“ Ta piepildījās raksti: „Tie manas drēbes izdalījuši savā starpā un par manu apģērbu metuši kauliņus.“ Tā darīja kareivji.
25 Bet pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte, viņa mātes māsa, Marija, Klopas sieva, un Marija Magdalēna.
26 Tad Jēzus, ieraudzījis savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko viņš mīlēja, saka mātei: „Sieva, redzi, tavs dēls!“
27 Pēc tam viņš saka māceklim: „Redzi, tava māte!“ No tā brīža māceklis viņu ņēma pie Sevis.
28 Pēc tam, zinādams, ka viss ir pabeigts un lai piepildītu rakstus līdz galam, Jēzus sacīja: „Man slāpst!“
29 Tur stāvēja trauks ar etiķi; tie uzsprauda sūkli ar etiķi uz izapa stiebra un to pacēla pie viņa: mutes.
30 Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: „Viss piepildīts!“ Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.
31 Bet tā kā bija sataisāmā diena, un negribēdami, ka miesas pa sabatu paliktu pie krusta, —jo šī sabatdiena bija sevišķi liela—jūdi lūdza Pilātu, lai viņš tiem liktu satriekt lielus un tos noņemt.
32 Tad kareivji nāca un satrieca pirmajam lielus, tāpat otram, kas kopā ar viņu bija krustā sists.
33 Bet nonākot līdz Jēzum un redzot, ka viņš ir jau miris, tie viņa lielus nesatrieca,
34 Bet viens no kareivjiem viņam iedūra sānos šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.
35 Un kas to redzējis, tas to ir apliecinājis, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka viņš runā patiesību, lai arī jūs ticētu.
36 Jo tas notika, lai piepildītos raksti: „Nevienu kaulu viņam nebūs salauzt.“
37 Un cita rakstu vieta atkal saka: „Viņi raudzīsies uz to, ko tie sadūruši.“
38 Pēc tam Jāzeps no Arimatijas, kas bija Jēzus māceklis, bet tikai slepenībā, tāpēc ka viņš baidījās no jūdiem, lūdza Pilātu, lai tas atļautu noņemt Jēzus miesas; un Pilāts atļāva. Tad viņš nāca un noņēma viņa miesas.
39 Bet arī Nikodēms nāca, kas kādreiz naktī pie viņa bija nācis, un atnesa svaidāmās zāles, maisījumu no mirrēm un aloes, kādas simts mārciņas.
40 Tad viņi paņēma Jēzus miesas un satina tās autos kopā ar smaržvielām, pēc jūdu bēfu paražām.
41 Bet tanī vietā, kur viņus bija krustā situši, bija dārzs un šinī dārzā jauna kapa vieta, kufā vēl neviens nebija glabāts.
42 Tur tie ielika Jēzu jūdu sataisāmās dienas dēļ, jo kapa vieta bija tuvu.
