X.
Sv. Pōvula apostoliskō vara.
1 Un es, Pōvuls, pats jyusus aicynoju caur Kristus lānprōteibu un pīmīleibu, es, kas acīs pret jums asmu kautreigs, bet nu tōlīnes byudams, pret jums asmu drūšsirdeigs. 2 Es jyusus lyudzu, ka man pi jums asūt navajadzātu drūšsirdeigi un pašapzineigi uzastōt, kai es asmu nūdūmōjis uzastōt pret dažim cylvākim, kas dūmoj, ka mes dzeivojūt mīseigi. 3 Mes gon mīsā dzeivojam, bet mes pēc mīsas nakarojam. 4 Jo īrūči, ar kurim mes karojam, nav mīseigi bet gon ikš Dīva eistyn spēceigi, lai sagrautu nūstyprynōjumu: 5 mes iznycynojam tūs padūmus un ikvīnu lepneibu, kas sevi augstynoj pret Dīva pazeišonu, un aplancam ikvīnu dūmu, lai tei byutu Kristum paklauseiga, 6 un asam gotovi nūstrōpēt ikvīnu napaklauseibu, leidz kū jyusu paklauseiba byus piļneiga.
7 Raugatēs uz Tō, kas stōv pret acim. Jo kas pats sevi īskaita pi tim, kas pīdar Kristum, tad lai jys tū vairōk padūmoj par tū, ka mes Kristum pīdaram tai pat, kai jys. 8 Un jo es grybātu pylnvaras dēļ, kuru mums Kungs jyusu uzceļšonai, bet na nūjaukšonai, ir īdevis, vairōk dīžōtīs, arī tad es natikšu aizkaunāts. 9 Bet lai naizaskota tai, itkai es ar sovom vēstulem grybātu jyusus baidēt. 10 Jo soka: Vēstules gon ir uzstōjeigas un spēceigas, bet jō personeigō uzastōšona ir kautreiga un jō runai nav īspaida. 11 Kas tai runoj, tys lai īgaumej, ka mes byudami klōtu tai pat parōdeisim dorbūs, kai nu tōlīnes vēstules vōrdūs rōdam.
12 Mes gon naīsadrūšynōjam sevis īskaiteit pi taidim, vai arī sevis pīleidzynōt taidim, kas poši sevi īteic. Jī sevi mērej poši ar sevi un jī sevi saleidzynoj poši ar sevi un caur tū parōda sovu naprōteibu. 13 Mes bezmēreigi nasadižojam, bet gon pēc tō apgobola māra, kuru Dīvs mums ir nūrōdejis un tys snādzās pat leidz jums. 14 Mes pōrōk tōli nasasnādzam, itkai mes nabyutu pi jums atgōjuši, jo mes Kristus Evangeliju sludynōdami leidz jums nūnōcem. 15 Mes cyta dorbu dēļ pōrōk nasadīžojam, bet mums ir cereiba, ka leidz kū jyusu ticeiba pasalelynōs sovas darbeibas apgobolā, mes arī pi jums nūkļyusim lelōkā atzineibā. 16 Tad mes varēsim Evangeliju nest pōri par jyusu apgobolu, nimoz nasadīžojūt nu dorbim, kas veikti svešā apgobolā. 17 Kas grib dižōtīs, lai dižojās ikš Kunga. 18 Jo na tys ir eists, kas pats sevi īteic, bet gon tys, kū Kungs īteic.
1 Bet es, Pāvils, jūs pamācu ar Kristus lēnprātību un laipnību, es, kas klāt būdams jūsu starpā gan esot pazemīgs, bet no tālienes pret jums rādot drosmi.
2 Es jūs lūdzu: ka man, pie jums nākot, nevajadzētu būt bargam ar tādu drosmi, ar kādu es gribu uzstāties pret dažiem, kas domā, ka mes dzīvojot pasaulīgi.
3 Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi.
4 Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai.
5 Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi,
6 Un esam gatavi nosodīt visu nepaklausību, kad jūsu paklausība būs tapusi pilnīga.
7 Vērojiet, ko jūs pie citiem redzat. Ja kāds ir sevī pārliecināts, ka viņš pieder Kristum, tad lai viņš apdomā, ka tā pat kā viņš, tā arī mēs piederam Kristum.
8 Ja es arī vēl vairāk lepotos ar tām pilnvarām, ko mums tas Kungs devis jūsu garīgai stiprināšanai un ne postīšanai, tad es tomēr nepaliktu kaunā,
9 Lai neizliktos, it kā es gribētu jūs iebaidīt ar vēstulēm.
10 Jo tie saka: viņa vēstules ir gan svarīgas un spēcīgas, bet viņš pats, per-sonīgi klāt būdams, ir nespēcīgs, un viņa runa ir nenozīmīga.
11 Kas tā saka, lai zina, ka mēs, kādi esam no tālienes savās vēstulēs vārdos, tādi paši esam arī klāt būdami savos darbos.
12 Jo mēs neuzdrošināmies sevi pieskaitīt vai pielīdzināt tādiem, kas paši sevi liela; bet tie sevi pašus ar sevi mērodami un paši sev pielīdzinādami, nedara prātīgi.
13 Mēs negribam pāri mēram lielīties, bet tik pēc tā noliktā mēra, ko Dievs mums spraudis, un pēc kūja arī esam nonākuši līdz jums.
14 Jo mēs nesniedzamies pāri par mēru, it kā mēs nebūtum nonākuši līdz jums; mēs taču pirmie pie jums nonācām ar Kristus evaņģēliju;
15 Mēs nelielāmies nepiederīgi ar citu darbiem, bet ceram, jūsu ticībai pieaugot, gūt savā darba laukā jūsu vidū vēl lielākus panākumus,
16 Lai varētu evaņģēliju sludināt pāri par jūsu robežām, bet ne lielīties ar jau padarītu darbu svešās robežās.
17 Bet, kas lielās, lai lielās ar to Kungu.
18 Jo ne tas ir derīgs, kas pats sev; uzteic, bet tas, ko uzteic tas Kungs.
