IV.
K. Jezus kārdynōšona.
1 Nu Jordana Jezus grīzēs atpakaļ pylns Svātō Gora, un Gors Jū nūvede tuksnesī. 2 Tur Jys beja četrudesmit dīnu un tyka nu valna kārdynōts. Tai kai vysas tōs dīnas nikō nabeja ēdis, Jam īsagribēja ēst.
3 Tad valns Jam saceja: Jo esi Dīva Dāls, pasoki šam akmiņam, lai palīk par maizi. 4 Bet Jezus atbiļdēja: Stōv raksteits: Na nu maizes vīn cylvāks dzeivoj (bet nu ikvīna Dīva vōrda).
5 Tad (valns) uzvede Jū (uz augsta kolna), parōdeja vīnā ocu mirklī vysas pasauļa kēnestes 6 un saceja: Vysu šytū varu un skaistumu es atdūšu tev, maņ tadei jī ir padūti, un es varu atdūt, kam grybu; 7 jo Tu tikai mani pīlyugsi, — vyss byus tovs.
8 Bet Jezus atbyldādams tam saceja: Stōv raksteits: Tev jōpīlyudz Kungs, tovs Dīvs, un vīneigi Jam jōkolpoj!
9 Tad Jū nūvede uz Jeruzalemu, uzvede vērs svētneicas jumta molas un saceja: Jo esi Dīva Dāls, laidīs nu šenes zemē. Stōv tadei raksteits: 10 Tevis dēļ pavēlēs sovim eņgelim, lai tevi sorgōtu.
11 Kai ari: Jī tevi nūness uz rūkom, ka tu pret akmini nanūsystu sovas kōjas.
12 Bet Jezus atbiļdēja: Ir saceits: Nakārdynoj Kunga, sova Dīva.
13 Pabeidzis vysus kārdynōšonas pajēmīņus, valns uz laiku nu Jō atsastōja.
K. Jezus Nazaretē.
14 Jezus, Gora pamūdynōts, gōja uz Galileju atpakaļ. Ziņa par Jū izaplateja pa vysu tū apgobolu. 15 Jys, vysu slaveits, mōceja jūs synagogōs.
16 Atgōjis uz Nazaretu, kur beja izaudzis, pēc sova īroduma, sabata dīnā gōja synagogā un pīsacēle kōjōs laseit. 17 Jam padeve pravīša Izaja grōmotu. Iztynūt grōmotu, Jys atroda tū vītu, kur beja raksteits:
18 Kunga Gors mit vērs Manis.
Jys Mani apsvaideja,
lai sludynōtu Evangeliju nabogim;
Jys Mani syuteja (dareit vasalas sabarztōs sirdis),
19 sludynōt vangeibā pajimtim breiveibu,
oklajim redzēšonu,
vērgim atsvabynōšonu,
pasludynōt Kunga žēlesteibu godu,
(un atmoksas dīnu).
20 Tad Jys, satinis grōmotu, padeve tū apkolpōtōjam un atsasāda; synagogā vysu acis beja pagrīztas uz Jū. 21 Un Jys sōce runōt: Šudiņ tei Rokstu vīta, kuru tikkū dzērdējot, ir jyusu acīs izapiļdejuse.
22 Visi Jam pīkryta un breinōjōs vōrdim, kas gōja nu Jō mutes; tūmār jautōja: Vai tad Jys nava Jezupa dāls?
23 Jys tim atbiļdēja: Jyus gon liksit Maņ prīškā sokomvōrdu: Ōrst, izōrstej pats sevi, izdori te sovā dzimtinē tūs lelūs dorbus, kuri, kai mes dzērdējom, ir nūtykuši Kafarnaumā. 24 Tad turpynōja tōļōk: Patīši Es jums soku: Nivīns pravīts sovā dzimtinē nava īvārōts. 25 Patīseibā tad Es jums soku: Izraelī beja daudz atraitņu Elia dīnōs, kad trejs godi un seši mēneši debess beja aizdareita, un pa vysu zemi beja lels bods; 26 tūmār, Elia nabeja ni uz vīnu cytu syuteits, kai tik uz Sareptas, Sydona apgobola sīvīti‐atraitni. 27 Taipat pravīša Elizeja laikūs Izraelī beja daudz špitaleigūs, — tūmār, nivīns cyts natyka atteireits, kai tik Naamans‐Syrīts.
28 Šytū dzērdādami, visi synagogā aizadaga dusmēs. 29 Pīsatryukuši kōjōs, izdzyna Jū ōrpus mīsta, un aizvaduši pi kolna molas, uz kura stōvēja jūs mīsteņš, gribēja īmest bezdibinī. 30 Bet Jys pōrgōja storp jim un nūgōja prūjom.
K. Jezus padora vasalu apsāstū.
31 Tad nūgōjis uz Kafarnaumu, Galilejas mīstu, sabatā tur mōceja. 32 Jī breinōjōs mōceibai, jo Jō runa beja pōrlīcynojūša.
33 Synagogā beja vīns naškeista gora apsāsts cylvāks. Jys styprā bolsā klīdze: 34 Pagaid, kas mums daļas ar Tevi, Jezu Nazareīt! Atgōji myusu iznycynōtu? Es tadei zynu, kas Tu esi — Dīva Svātais. 35 Jezus jam pīdraudēja: Klus, un ej nu jō ōrā. Tad ļaunais gors pasvīde tū jūs vydā pi zemes un izgōja ōrā, nanūdorūt jam nikaida zaudējuma. 36 Baile pōrjēme vysus, un jī cyts cyta jautōja: Kas tei par mōceibu? Ar varu un spāku pavēlej ļaunajim gorim, un tī īt ōrā. 37 Un ziņa par Jū izaplateja pa vysu apkōrtni.
K. Jezus Pītera mōjā.
38 Pametis synagogu, (Jezus) azgōja uz Seimaņa mōju. Seimaņa sīvas mōte slymōja lelā karstīnē. Lyudze, lai jai paleidzātu. 39 Jys, stōvādams pi jōs, pavēlēja karstīnei, un tei jū pamete. Jei tyuleņ pīsacēle un jim pīkolpōja.
40 Pēc saules nūrītēšonas, visi, kam beja slimi, dažaidu slimeibu vojōti, vede tūs pi Jō. Un Jys, uzlīkūt ikkotram rūku, dareja tūs vasalus. 41 Ari naškeistī gori nu daudzejim izgōja klīgdami: Tu esi Dīva Dāls. Pīdraudādams, Jys naatļōve tim runōt, ka jī zyna, ka Jys ir Kristus.
42 Dīnai austūt, Jys izgōja ōrā un aizgōja uz vīntuleigu vītu. Ļaužu pulki meklēja Jō un Jū atroda; jī gribēja Jū aizturēt, ka jūs naatstōtu.
43 Bet Jys saceja: Maņ vajag ari citim mīstim sludynōt Dīva vaļsteibu, jo tōdēļ asmu syuteits. 44 Tad Jys mōceja Galilejas synagogōs.
1 Bet Jēzus, Svēta Gara pilns, aizgāja no Jardānas
2 Un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās viņš nekā nebija ēdis, un kad tās bija pagājušas, viņam gribējās ēst.
3 Tad velns viņu uzrunāja: „Ja tu esi Dieva dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.“
4 Bet Jēzus viņam atbildēja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien.“
5 Tad velns viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja tam visas pasaules valstis.
6 Un velns viņam sacīja: „Es tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un kam es gribu, tam es to varu dot.
7 Ja tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs tavs.“
8 Bet Jēzus tam atbildēja, sacīdams: „Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu savu Kungu un viņam vien kalpot.“
9 Tad viņš to aizveda uz Jeruzālemi un nostatīja viņu dievnama jumta galā un tam sacīja: „Ja tu esi Dieva Dēls, tad meties no šejienes lejā.
10 Jo stāv rakstīts: viņš dos saviem eņģeļiem pavēli tevis dēļ pasargāt tevi,
11 Un tie tevi nesīs uz rokām, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.“
12 Bet Jēzus viņam atbildēdams sacīja: „Ir sacīts: tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt.“
13 Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja viņu līdz turpmākam laikam.
14 Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un viņa slava izpau-dās pa visu apkārtni.
15 Un viņš mācīja viņu sinagogās, un visi viņu slavēja.
16 Tā viņš nonāca Nacaretē, kur viņš bija uzaudzis, un pēc sava ieraduma viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu.
17 Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts:
18 „Tā Kunga Gars ir uz manis, jo viņš mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cie-tumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā
19 Un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.“
20 Un, grāmatu aizvēris, viņš to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi. kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz viņu.
21 Un viņš iesāka uz tiem runāt: „Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts.“
22 Un visi viņam piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca pār viņa lūpām, un sacīja: „Vai šis nav Jāzepa dēls?“
23 Bet viņš tiem sacīja: „Jūs katrā ziņā man sacīsit so sakāmo vārdu: Ārsts dziedini pats sevi! Visu, ko esam dzirdējuši notiekam Kapemaumā, to dari arī šeit savā tēvu zemē.“
24 Bet viņš teica: „Tiešām es jums saku, neviens pravietis netiek cienīts savā tēvu zemē.
25 Jo patiesi es jums saku, daudz atraitņu bija Israēla zemē Elijas dienās, kad debess bija aizslēgta trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka liels bads nāca pār visu zemi, —
26 Tomēr Elija netapa ne pie vienas sūtīts, kā vien pie atraitnes Sareptā—Sidonijā.
27 Un daudz spitālīgo bija Israēla zemē pravieša Elīsas laikā, tomēr neviens no tiem netika šķīstīts, kā vien sirietis Naēmans.“
28 Un to dzirdēdami, visi sinagogā tapa dusmu pilni
29 Un cēlās un izdzina viņu no pilsētas ārā līdz kalna malai, uz kupa pilsēta bija celta, lai nogāztu to zemē.
30 Bet viņš, caur viņu vidu iedams, aizgāja.
31 Un viņš nogāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un tos mācīja sabatā.
32 Un viņi bija pārsteigti par viņa mācību, jo viņa vārdi bija vareni.
33 Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt:
34 „Vai, kas mums ar tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas tu esi—Dieva Svētais.“
35 Bet Jēzus viņu apdraudēja, sacīdams: „Cieti klusu un izej no tā.“ Un ļaunais gars to nogāza zemē viņu vidū un izgāja no viņa, nekā ļauna nenodarījis.
36 Tad izbailes pārņēma visus, un viņi sacīja cits citam: „Kas tas par vārdu, kuļra varā un spēkā viņš pavēl nēšķīstiem gariem un tie aiziet?“
37 Un viņa slava izplatījās pa visu apkārtējo zemi.
38 Bet cēlies no sinagogās, viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja slima ar grūtu drudzi, un viņas dēļ tie viņu lūdza.
39 Viņš tai piegāja klāt, pārliecās pār to un apsauca drudzi, un tas to atstāja. Un viņa taī pašā brīdī uzcēlās un tiem kalpoja.
40 Saulei norietot, visi, kam bija kādi neveseli ar visdažādākām kaitēm, bija tos atveduši pie viņa. Bet viņš ikvienam no tiem uzlika rokas un tos dziedināja.
41 Arī ļaunie gari daudzus atstāja, kliegdami un saukdami: „Tu esi Dieva Dēls!“ Bet viņš tos apsauca un neļāva runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus.
42 Bet gaismai austot, viņš iziedams aizgāja uz tuksnesi. Bet ļaudis viņu meklēja un nogāja pie viņa un gribēja viņu aizturēt, lai tas viņus neatstātu.
43 Bet viņš tiem sacīja: „Arī citām pilsētām man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam es esmu sūtīts.“
44 Un viņš sludināja Jūdejas sina-gogās.
